Latvijā 27,2% mājsaimniecību pērn ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Sintija Zandersone/LETA

Latvijā pagājušajā gadā 27,2% mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gadā gandrīz nav mainījies mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli, veidojot 62,8%, kamēr 2019.gadā šis īpatsvars bija 62,4%. Tajā pašā laikā nedaudz palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli - no 9% 2019.gadā līdz 10% 2020.gadā.

Pēc statistikas pārvaldē minētā, Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības pagājušajā gadā visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus - 12,9% Rīgas mājsaimniecību un 10,5% Pierīgas mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli.

Tajā pašā laikā lielākā daļa mājsaimniecību Vidzemē un Kurzemē norādījušas, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli - attiecīgi 68,5% un 66,9%.

Savukārt Zemgalē un Latgalē aptuveni trešdaļa mājsaimniecību pesimistiski vērtē iespējas segt ikdienas izdevumus - attiecīgi 35,1% un 32% mājsaimniecību atzinušas, ka tas sagādā grūtības vai lielas grūtības.

Ikdienas izdevumu segšana lielākās grūtības sagādāja vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem - attiecīgi 42,1% un 37,5% šo mājsaimniecību atzinušas, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vismazāk grūtību segt ikdienas izdevumus bija pāriem ar diviem bērniem - 11,1% norādījuši, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai lielām grūtībām.

2020.gadā Latvijas iedzīvotāji minējuši, ka vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai būtu vismaz 561 eiro mēnesī, kas ir par 18 eiro jeb 3,2% mazāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija vismaz 579 eiro mēnesī. Ienākumi 2019.gadā nedaudz pārsniedza šo summu, sasniedzot 583 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās bija vislielākā atšķirība starp vēlamajiem un to rīcībā esošajiem ienākumiem. 2020.gadā vistrūcīgākajām jeb pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecībām minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai bija vismaz 422 eiro mēnesī - par septiņiem eiro mazāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija 429 eiro, bet ienākumi veidoja 47,4% no šīs summas.

2020.gadā 53,9% trūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, bet turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību vidū šāds īpatsvars bija vien 5,9%, un to vēlamā minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai bija vismaz 784 eiro vienai personai mēnesī.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti Centrālās statistikas pārvaldes 2020.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēts 11,1 tūkstotis respondentu vecumā no 16 gadiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa jeb 20% no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu