S 10.04.2021.

VIDEO ⟩ Milzu rindas pie Krievijas zemo cenu mazumtirgotāja Rīgā. Kā tā ienākšana Latvijā ietekmēs vietējos tirgotājus?

Ilustratīvs attēls.

FOTO: "Mere" publicitātes foto/Shutterstock/"Apollo.lv" kolāža

13. martā Rīgā durvis apmeklētājiem vēra pirmais Krievijas zemo cenu mazumtirgotāja "Mere" veikals Latvijā. Kopš atklāšanas dienas pie veikala teju katru dienu pulcējas garas iepirkties gribētāju rindas. "Kur tas suns ir aprakts", portāls "Apollo.lv" devās noskaidrot pie pašiem pircējiem. To, kā "Mere" ienākšana Latvijā ietekmēs esošos tirgotājus, skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Ar zīmolu "Mere" Eiropā darbojas Krievijā dibinātais tirdzniecības veikalu tīkls "Svetofor". "Mere" tirdzniecības tīklā patlaban ietilpst vairāk nekā 2000 veikalu, kas atrodas tādās valstīs kā Lietuva, Vācija, Polija, Serbija, Rumānija. Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā uzņēmums strādā ar zīmolu "Svetofor".

"Mere" klientiem sola par vismaz 20-30% zemākas cenas nekā jebkurā citā Latvijas veikalā, kas iespējamas minimālā tirdzniecības uzcenojuma dēļ. "Līdz pat 70% no "Mere" veikala piedāvājuma būs pārtikas produkti - piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, bakaleja, pusfabrikāti, garšvielas, dzērieni, bet 30% - nepārtikas preces, tostarp sadzīves ķīmija, rūpniecības preces, mājsaimniecības preces un sezonai aktuālas preces," stāstīja "Mere" attīstības vadītājs Latvijā Artjoms Volkovs. Viņš piebilda, ka tirdzniecības centrs paredzēts kā veikals-noliktava.

Reportāža no veikala "Mere" teritorijas 25. marta rītā

"Mēs plānojam atvērties visās Latvijas pilsētās," sacīja Volkovs un aicināja sekot līdzi jaunumiem. Pēc viņa teiktā, uzņēmums SIA "Latprodukti", kas pārstāv "Mere" tīklu Latvijā, pašreiz aktīvi strādā pie īres telpu atrašanas.

Jautāts par to, vai veikalā pārdodamo produktu izcelsmes valstij būs kāda nozīme, Volkovs uzsvēra, ka "Mere" vairāk interesē pieņemama kvalitāte un cena. "Pašreiz ir daudz preču no Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas," teica Volkovs.

Kā "Mere" ienākšana Latvijas tirgū ietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā Latvijā?

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs

FOTO: Paula Čurkste/LETA

LTA valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka Krievijas mazumtirgotāja ienākšana Latvijā minimāli ietekmēs konkurenci, jo šobrīd ir atvērts tikai viens veikals. "Vadoties pēc pieredzes, kā bija Polijā, kur arī "Mere" izplatījās, viņi vēra vaļā vienu veikalu gadā, līdz ar to tas būtiski neko nemaina," portālam "Apollo.lv" uzsvēra Danusēvičs, ka tas tikai lokāli pārdala pircējus.

Viņš uzsver, ka pats vēl nav bijis jaunajā veikalā, tāpēc nevar spriest par cenām, bet ir informēts, ka tur pastāvīgi ir cilvēku rindas. "Latvijā līdz šim nebija tāda tipa veikalu, un cilvēkiem ir interesanti to apmeklēt un laikam ir arī izdevīgi tur iepirkties," pauž Danusēvičs.

Jautāts, kādas Latvijas veikalu tīkliem ir konkurences priekšrocības pār "Mere", LTA prezidents norāda, ka viennozīmīgi priekšrocība ir "pazīstamiem zīmoliem, kam cilvēki uzticas". Tāpat viņš norāda, ka svarīgi ir pastāvīgas cenu akcijas un uzticamība tirgotajiem produktiem. "Tāpat veikalu tīkliem ir dažādas atšķirības - ir tīkli, kas piedāvā preces vairāk no Austrumu tirgiem, kas ir relatīvi lētākas, bet reizēm kvalitatīvākas nekā lielo un globālu ķēžu produkti. Katram tīklam ir savi plusi," pauž Danusēvičs, piebilstot, ka "Mere" tīkla ienākšanai "nekādu tūlītēju uzrāvienu nevar gaidīt".

"Visticamāk, būs tāpat kā Polijā, ka būs šie atsevišķie realizācijas punkti, kur tiek par labu cenu pārdotas vairumā iepirktas preces."

63

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijas tirdzniecības nozarē?

LTA valdes priekšsēdētājs norāda, ja runa ir par pārtiku, tad viss pašlaik ir normas robežās. "Lielākie satricinājumi ir gaidāmi, kad tiks ieviesta depozīta sistēma, tā prasīs papildus izmaksas tirgotājiem un pircējiem būs nepatīkams pārsteigums, ka virkne produktu - konkrēti dzērieni - kļūs dārgāki."

Ja runa ir par nepārtikas precēm, tad LTA ir ļoti neapmierināti ar "valdības nekonsekvenci un nelikumīgiem lēmumiem, jo veikali tiek turēti slēgti pārāk ilgstoši", uzsver Danusēvičš.

"Ja mēs skatāmies uz Eiropas praksi, tad parasti veikali tiek turēti ciet no trim līdz četrām nedēļām, un pēc tam tie tāpat tiek atvērti. Mums 18. decembrī bija apsolīts, ka slēgs uz trim nedēļām, kas bija pieņemami un likumīgi, bet šobrīd rit jau ceturtais mēnesis un veikali vēl aizvien nevar strādāt, kaut vai mēs esam ar epidemiologiem izrunājuši pie kādiem apstākļiem varētu strādāt. [..]

Mums šis lēmums ir pilnīgi nesaprotams, pie tam - katra diena, kad mēs atliekam veikala atvēršanu, rada lielākus draudus ilgtspējīgai tirdzniecībai un epidemioloģiskai drošībai kopumā.

63

Jo vēlāk atvērs, jo lielāka būs cilvēku nepieciešamība doties uz veikalu atvēršanas dienā," norāda Danusēvičs.

LTA prezidents izceļ, ka kompensācijas mazajiem tirgotājiem Covid-19 krīzē ir nepamatoti zemas - asociācija ir iesniegusi priekšlikumus Ekonomikas ministrijā un gaida, kad ministrija izskaidros, kādi būs atbalsta mehānismi mazajiem uzņēmējiem. "Tas, protams, draud ar bankrotiem, īpaši ar nepārtikas precēm, kur ir ļoti izteikta sezonalitāte: loģiski, ka ziemas apavus jūs vasarā nepirksiet. [..]

Var teikt, ka nozare šobrīd ir smagā krīzes stāvoklī. Aktuāls ir jautājums - vai mēs sabruksim, vai izturēsim?" tiešs ir Danusēvičs.

63

Tirgotājus satrauc, ka "valdība ir piešķīrusi pabalstus 182 miljonu apmērā ģimenēm vien, neskaitot pensionārus, bet nav iespējas šo naudu tērēt vietējos veikalos". Danusēvičs norāda, ka internetveikalos vismaz 80% ir ārzemju tirgotāji, līdz ar to "šī nauda nesilda vietējo ekonomiku un ražotājus, bet tiek eksportēta ārvalstu tirgum".

Valdība sola pēc 6. aprīļa vērt vaļā veikalus, taču ministriem ir dažādi viedokļi, uzsver Danusēvičs. Viņš atkārtoti uzsver, jo "ilgāk veikali tiek turēti ciet, jo vairāk cilvēki ir nocietušies, un jo siltāks laiks, jo cilvēki ir aktīvāki".

"Cilvēki psiholoģiski grib aiziet nopirkt sev kaut ko jaunu vai nepieciešamu, to nevar apkarot, tas vienkārši ir jāsaprot un jāizveic tā, lai ir visdrošāk valstij."

63