Tādējādi tiekot radītas specifiskas zāles, kas ir efektīvākas nekā pārprofilētie medikamenti, kā, piemēram, remdisivīrs vai ivermektīns. Turklāt pēdējais nesenā pētījumā tā arī neapliecināja noderīgumu Covid-19 ārstēšanā.
"Ja šos savienojumus salīdzinātu ar medikamentiem, kas jau pastāv un tiek izmantoti Covid-19 pacientu ārstēšanai, piemēram, remdisivīru, tad šie savienojumi ir specifiski izveidoti šim vīrusam, kamēr remdisivīrs un citi pārprofilētie medikamenti ir izstrādāti citiem vīrusiem, līdz ar to efektivitāte tieši pret koronavīrusu ir zema," skaidroja eksperts, norādot, ka pētījuma gaitā izstrādātās vielas ir daudz aktīvākas un specifiskāk orientētas pret SARS-CoV-2.
Pārprofilēto zāļu priekšrocība savukārt ir, ka tās jau ir izgājušas visas klīnisko pētījumu fāzes, kamēr Latvijas zinātnieku atklātās vielas vēl nav tikušas līdz šim posmam. Līdz ar to patlaban Jaudzema ieskatā vēl nevar prognozēt, vai šie savienojumi varētu iziet klīniskos pētījumus.
Problēma esot arī finansējums, kas ir galvenais noteicējs tam, cik ātri zāļu vielas varētu iziet klīniskos pētījumus. Neskatoties uz to, ka Organiskās sintēzes institūtā zinātnieki atrodot daudz aktīvu savienojumu, lielākais izaicinājums vienmēr esot atrast finansējumu, kas nepieciešams, lai sāktu klīniskos pētījumus. Tas nozīmē, ka patlaban zinātnieki pilnveido atrastos savienojumus, bet klīniskie pētījumi sāksies, kad parādīsies jauni finansiālie līdzekļi.
Arī citviet pasaulē šobrīd zinātnieki strādā pie jaunu specifisku zāļu izstrādes. Piemēram, Latvijai līdzīgu pieeju izmanto vēl vismaz divas laboratorijas pasaulē - viena no tām atrodas Čehijā, bet otra - Kanādā. Arī šīs zinātnieku grupas ir atklājušas aktīvus savienojumus, bet, kā uzskata Jaudzems, Organiskās sintēzes institūta izmantotā pieeja ir plašāka nekā Čehijas zinātnieku, kas savukārt sniedz lielāku pārliecību par radīto savienojumu efektivitāti.