C 13.05.2021.

LRA: Reklāmas tirgus kritums var apdraudēt oriģinālsatura veidošanu latviešu valodā

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Rasulov/Shutterstock

Lai arī valsts šogad masu medijiem ir piešķīrusi 3,7 miljonus eiro Covid-19 seku mazināšanai un nepilnus 1,7 miljonus kā ikgadējo atbalstu, tomēr tas nekompensē reklāmas ienākumu ikgadējo samazināšanos, turklāt Covid-19 situāciju ir vēl vairāk saasinājis. Līdz ar to katru gadu cieš tieši investīcijas oriģinālsaturā, ko mediji veido Latvijā, bet īpaši apdraudēts ir latviešu valodā veidots saturs, portālam "Apollo.lv" ziņoja Latvijas Raidorganizāciju asociācija.

Piemēram, televīzijām tā ir finansiāli smaga izšķiršanās starp ārzemēs ražotu lielbudžeta saturu – filmas, šovi –, kas tiek tirgots apraidei ievērojami lētāk nekā šādu pašu programmu producēšana iespējama uz vietas Latvijā.

Jo lielāks ir reklāmas tirgus ieņēmumu kritums, jo mazāk investīciju mediji var atvēlēt kvalitatīva un objektīva satura veidošanai Latvijā, un tas kļūst par ekskluzīvi dārgu produktu no ražošanas viedokļa. Valsts līdzšinējais atbalsts komercmedijiem ir daudzkārt par mazu, bet sabiedriskie mediji vien šo problēmu nevar atrisināt, tāpēc tā turpinās saasināties. LRA biedru dati liecina, ka šī gada pirmo trīs mēnešu reklāmas ienākumu kritums atkal ir 10-20% atkarībā no mediju veida.

"Covid-19 apstākļi ir piespieduši iedzīvotājus būt mājās, kas automātiski palielina sociālo mediju satura lietošanas apjomus. No tā pelna nevis kvalitatīvs, pārbaudīts, Latvijā ražots un latviešu valodā veidots saturs tradicionālajos medijos, bet tādas globālās platformas kā "Google", ietverot "youtube.com", un "Facebook", kas, saskaņā ar VID datiem, nosmeļ reklāmas tirgus krējumu nu jau 225 miljonu apmērā!

Atšķirībā no lielajām Eiropas valstīm, mazo valstu valodās strādājošie mediji reklāmas ienākumu kritumu izjūt īpaši sāpīgi.

1

Jāņem arī vērā, ka ar katru gadu pieaug Latvijas iedzīvotāju svešvalodu pratība, kas nozīmē, ka tiem ir arvien vieglāk pārslēgties uz citu valstu medijiem vai citu valodu digitālajām platformām. Ko tas nozīme valsts drošībai un Latvijas laikrakstiem, radio, interneta portāliem un TV?" uzsver Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš.

"Ir pēdējais laiks kopīgi meklēt risinājumus, kā mazā valstī aizsargāt vietējos medijus, kas ikdienas strādā auditorijas, vietējo darba vietu, vietējā satura veidošanas un valsts valodas saglabāšanas interesēs. Tēlaini izsakoties,

ja līdz šim Latvijas reklāmas tirgus ienākumos gadu no gada bija sūce, tad šogad mēs skaidri apjaušam tās mērogu, kas ir 225 miljonu eiro jūra citu valstu digitālajām platformām, ietverot šajos datos arī mūsu eksportuzņēmumu kampaņas citu valstu tirgos."

1

Saskaņā ar VID datiem pēdējo četru gadu laikā "Google" sniegto pakalpojumu apjoms Latvijas uzņēmumiem ir pieaudzis piecas reizes, "Facebook" – pat astoņas reizes, attiecīgi sasniedzot 120,82 miljonus eiro un 104,79 miljonus eiro 2020. gadā.

Ņemot vērā VID publiskotos datus, kā arī Latvijas Reklāmas asociācijas datus par reklāmas tirgus apjomu un kritumu, Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir uzsākusi darbu pie ilgtermiņa risinājumu izstrādes Latvijā veidota satura un latviešu valodā ražota satura nodrošināšanai. Risinājumu virzienu un rīku izstrāde tiks īstenota sadarbībā ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Žurnālistu asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju, kā arī iesaistot atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas.

"Viens ceļš ir gaidīt, kad Eiropa kaut ko mūsu vietā atrisinās, un tuvākajā nākotnē ieviesīs sen apspriesto digitālo nodokli. Tomēr mazo valstu un to mediju situācija uz Eiropas fona būtiski atšķiras, tāpēc mums pašiem ir jābūt skaidram redzējumam un risinājumiem, ko aizstāvēt: ar kādiem mehānismiem atbalstīsim Latvijā ražotu saturu un latviešu valodā strādājošus medijus? Jau tagad mēs redzam, ka vietējo mediju resursi izsīkst, un mēs sākam zaudēt cīņā pret globālajiem milžiem par auditoriju," uzsver Ķēniņš.

Latvijas Raidorganizāciju Asociācija ir apkopojusi 2021. gada 1. ceturkšņa datus par reklāmas ieņēmumiem asociācijas biedru vidū. Šī gada pirmā trīs mēnešu rezultāti liecina, ka kritums atkal veidojas 10%-20% atkarībā no mediju veida.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācija jau iepriekš norādīja, ka 2020. gadā tirgus apjoms veidoja 68,5 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 16,4%, salīdzinot ar 2019. gadu. Salīdzinot 2020. gadu ar 2019. gadu, kad tirgus lielums bija 81,97 miljoni Eur, 2020. gadā tirgus apjoms samazinājās, nokrītot līdz 68,55 miljoniem Eur (68 554 022 Eur).