Kozlovska: Vakcinēšanas pret Covid-19 tarifs nav atbilstošs ieguldītajam darbam

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Vakcinēšanas pret Covid-19 tarifs, kas noteikts par katru vakcinācijas epizodi, nav atbilstošs ieguldītajam darbam, šādu viedokli pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Par valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādēm ir noteikti tarifi, kas nosaka summas, kuras tās saņem par konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu.

"Mūsu Lauku ģimenes ārstu asociāciju jau ilgstoši neapmierina vakcinācijas tarifi, jo tie nav atbilstoši ieguldītajam darbam," paziņoja Kozlovska.

Iepriekš asociācija esot panākusi hronisko slimību pacientu un senioru vakcinācijas tarifa paaugstināšanu līdz 12,60 eiro, kamēr visām pārējām vakcinējamo grupām vakcinācijas epizodes tarifs joprojām ir 7,60 eiro.

Pēc Kozlovskas paustā, reālās ģimenes ārsta izmaksas par vienas personas vakcinēšanu pret Covid-19, izrietot no aprēķiniem, ir no 15 līdz 16 eiro. Lai gan šāds tarifa apmērs segtu ģimenes ārstu ieguldīto darbu, šobrīd asociācija ir gatava piekrist tarifa paaugstināšanai visām vakcinējamo grupām līdz 12,60 eiro.

Asociācija nākamnedēļ sūtīs Veselības ministrijai vēstuli par šo jautājumu, norādot, ka asociācija ir izvērtējusi un "izrēķinājusi objektīvo tarifu par vakcinācijas epizodi".

7

Kozlovskas vērtējumā, šobrīd tie ģimenes ārsti, kuri ir iesaistījušies vakcinācijā, to nav darījuši tarifu dēļ. "Tie ģimenes ārsti, kas šo darbu dara, dara to idejas, nevis tarifu vārdā," sacīja ģimenes ārste. Viņa domā, ja šis tarifs būtu noteikts 12,60 eiro apmērā, vakcinācijā iesaistītos vairāk ģimenes ārstu. Pašlaik to darot tikai aptuveni puse ārstu.

Paužot redzējumu, kādēļ šobrīd vakcinācijas tarifs nav atbilstošs, Kozlovska atzīmēja, ka vakcinācijas process neietver tikai vakcīnas ievadīšanu pacientam - līdz ar citiem darbiem jānodrošina arī nepārtraukta saziņa ar vakcinējamiem pacientiem. Tas savukārt radot izaicinājumus, jo visai slikti organizēto vakcīnu piegāžu dēļ nereti ir jāmaina pacientu vakcinācijas laiki.

Šādās situācijās, pēc Kozlovskas sacītā, nākas arī atkārtoti sazināties ar pacientiem un pārcelt vakcinācijas laikus. Rezultātā pacienti dažkārt arī atsakās no vakcinācijas vai nevēlas to darīt ar konkrēta ražotāja vakcīnu, kas "uz ģimenes ārstu pleciem uzliek papildu skaidrojošo un pārliecināšanas darbu".

Līdzšinējās Veselības ministrijas darba sarunās esot izskanējis, ka ģimenes ārsts varētu nodrošināt astoņu cilvēku vakcināciju stundas laikā, tomēr Kozlovska šādiem aprēķiniem nepiekrīt. "Kādam no Veselības ministrijas būtu jāatnāk uz ģimenes ārsta praksi un jāpaskatās, kā izskatās kvalitatīva vakcinācija," izteicās asociācijas prezidente.

Viņa skaidroja, ka tik daudz pacientu stundas laikā vakcinēt nav iespējams, jo katram pacientam ir jāizvērtē viņa slimību vēsture, kamēr atsevišķās situācijās, piemēram, sirds slimību pacientu gadījumā, ir jāveic arī sirds kardiogramma.

Normāla vienas personas vakcinācija, pēc asociācijas prezidentes sacītā, aizņem 15 minūtes, turklāt, piemēram, Kozlovskas praksē pacientus vakcinē tikai divās vai trīs no visām nedēļas dienām. Reizē Kozlovskas praksē strādā arī rezidents, kurš nav pieejams visās ģimenes ārstu praksēs, un ārsta palīgs. Kopumā, vakcinējot visu dienu, rezidents un ārsta palīgs spējot sapotēt 30 cilvēkus.

Lielu daļu laika paņem arī darbs ar e-veselības sistēmu, kur teju katru otro dienu ir darbības traucējumi. Paralēli šobrīd notiek pāreja uz jauno vakcinācijas rīku "ViVat", kas potenciāli atvieglos dažas no pašreizējām problēmām vakcinācijas datu uzskaitē. Par to, vai šī jaunā platforma patiesi atvieglos ģimenes ārstu darbu, spriest esot pāragri, jo šobrīd ģimenes ārsti vēl nav pārgājuši uz jauno sistēmu. Līdz šim ģimenes ārsti saņēmuši vēstuli no Nacionālā veselības dienesta, kurā skaidrots, kā šī sistēma strādās, tomēr ieviest to praksē, piemēram, Kozlovskas gadījumā plānots no nākamās nedēļas.

Asociācija arī atkārtoti uzsver jau iepriekš izvirzīto aicinājumu ģimenes ārstiem nodrošināt trešo palīgu, lai viņi varētu tikt galā ar pieaugušo darba apjomu, jo arī ierastie darba pienākumi, kā, piemēram, savu pacientu veselības aprūpes nodrošināšana, nav nekur pazuduši, neskatoties uz slogu, ko uzliek Covid-19.

Jau ziņots, ka vakcīnas ievadi valsts atlīdzina pakalpojumu sniedzējiem pēc vakcinēšanas fakta un saņemot apkopojumu par veiktajām manipulācijām.

Vienas vakcīnas pret Covid-19 ievades vidējā svērtā cena Latvijā ir 11,23 eiro, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem atklāja Veselības ministrijas (VM) Nozares budžeta plānošanas departamenta direktore Gundega Ozoliņa.

VM sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu aprēķinājusi, ka vidējā svērtā vakcīnas ievades cena ir 11,23 eiro. Vienlaikus Ozoliņa atklāja, ka gala izmaksas ir atkarīgas no tā, kur cilvēks tiek vakcinēts, vai tiek nodrošināts vakcinēšanas centra darbs brīvdienā, vai rīkota izbraukuma potēšana un citiem apstākļiem.

Tāpat ziņots, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē pavēstīja, ka kopējais indikatīvais finansējums vakcinācijas plāna īstenošanai 2021.gadā ir 166 065 966,8 eiro.

Ar vakcīnu ievadīšanu, loģistiku un iegādi saistītās izmaksas veido lielāko daļu šīs summas, proti, 156 074 293 eiro un proporcionāli veido 93,98% kopējo izmaksu. No tām 90 521 212 eiro ir par vakcīnu iegādi, kas ir 54,51% kopējo izdevumu, kamēr vēl 1 346 716 eiro ir par loģistikas izmaksām. Savukārt 64 206 365 eiro jeb 38,66% ir vakcīnu ievades izmaksa -pakalpojuma izmaksas, ko sniedz vakcinētāji un tās iekļauj arī tarifus.

Pavļuts skaidroja, ka izmaksas par ievadi varētu būt zemākas nekā uzrādīts, jo tās tiek izlietotas pēc fakta, par vakcināciju.