Saeima vēl nepieņem deklarāciju par armēņu genocīdu

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās, ja iebildumi netiek celti. Tomēr gadījumos, ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Pirms balsojuma par to, vai lēmuma projektu par deklarāciju par armēņu genocīdu iekļaut nākamajā parlamenta sēdē, iebildumus pauda parlamentārietis Romāns Naudiņš (NA). Viņaprāt, būtu jāpaaicina vēsturnieki un eksperti, kuri var analizēt vēsturiskos notikumus un nonākt pie secinājuma par to, kas notika Osmaņu impērijā.

Pēc viņa domām, minētais lēmumu projekts ir nepilnīgs, un viņam saistībā ar to esot daudz jautājumu.

Tikmēr viens no deklarācijas iesniedzējiem Juris Jurašs (JKP) pauda sašutumu par Kola iebildi, kas neļāva lēmuma projektu izskatīt šodien. Viņš atgādināja, ka Latvija jau gadu desmitiem nav spējusi skaidri un nepārprotami paust savu nostāju par vienu no "tumšākajām pagājušā gadsimta lapaspusēm" - vēršanos pret armēņu tautu.

Komentējot Naudiņa teikto, Jurašs norādīja, ka deklarācijā deputāti "operēja" ar vispārzināmiem faktiem un publiski pieejamiem vēstures zinātnieku pētījumiem. "Diez vai Latvija šodien varēs izpētīt kaut ko citu, kā to izdarījusi pārējā pasaule," teica Jurašs, piebilstot, ka šis ir viens no visvairāk pētītajiem notikumiem aizvadītajā gadsimtā. Tāpat viņš atgādināja, ka par šī genocīda atzīšanu ir nobalsojušas vairāk nekā 30 pasaules valstis, piebilstot, ka arī Latvijai drosmīgi "jānosauc lietas īstajos vārdos".

Balsojumā deputāti lēma iekļaut lēmuma projektu nākamajā Saeimas sēdē.

Šodien atliktajā deklarācijā par armēņu genocīdu teikts, ka Saeima atzīmē, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923.gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē

Vienlaikus deklarācija noteiktu, ka Saeima uzsver, ka nosoda pret armēņu tautu līdz 1923.gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu;

Deklarācija arī noteiktu, ka ņemot vērā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) 1948.gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, genocīds ir nepārprotami jānosoda, lai nepieļautu tā atkārtošanos;

Parlamentārieši uzsvērtu, ka godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.