10 fakti par Latvijas otro dzimšanas dienu un 10 idejas svinībām (3)

10 fakti par Baltā galdauta svētkiem

1. Latvijas Republika valstisko neatkarību zaudēja Otrajā pasaules karā

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika valstisko neatkarību zaudēja Otrajā pasaules karā (1939 – 1945), kad to 1940. gadā okupēja un anektēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), iepriekš par šādu soli 1939. gada 23. augustā Maskavā slepeni vienojoties ar nacistisko Vāciju (Molotova – Ribentropa pakts).

Otrajā pasaules karā uz laiku Latvija nonāca arī nacistiskās Vācijas kontrolē, taču kara beigās Latvijas teritorija atkārtoti nonāca PSRS noziedzīgā režīma kontrolē.

Otrā pasaules kara noslēgumā Latvijas valstij neatkarība atkal tika liegta, lai gan vairums rietumvalstu Latvijas pievienošanas fakta PSRS likumību neatzina.

2. Neatkarības atjaunošanas ideja Latvijā atdzima 80. gadu otrajā pusē

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Latvijas valsts turpināja pastāvēt ne tikai de iure, bet arī Latvijas iedzīvotāju sirdīs. Iedzīvotāju vārdā, kuri ilgus gadus PSRS stingri kontrolētajā Latvijā bez represīvām sekām atklāti šo domu paust nevarēja, par neatkarības atjaunošanas nepieciešamību runāja latviešu trimda un Latvijas Republikas ārlietu dienests Rietumvalstīs.

1986. gada septembrī Jūrmalā notika PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās. Tās laikā ASV prezidenta vecākais konsultants Dž. F. Metloks pirmo reizi "uz Latvijas zemes" publiski paziņoja, ka ASV neatzīst Baltijas valstu varmācīgu iekļaušanu PSRS sastāvā.

Pēc 1986. gada vasaras nogalē nodibinātās Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki-86" iniciatīvas sākās mītiņi staļinisko represiju atceres un citās Latvijas vēsturei svarīgās dienās. 1941. gada deportāciju atceres dienā.

1987. gada 14. jūnijā Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika pirmā plašā politiskā manifestācija.

3. Latvijas Tautas fronte noteica kursu uz pilnīgu Latvijas neatkarību

Latvijas PSR apstākļos sākās latviešu tautas centienu un interešu, Latvijas valsts vēsturiskā un tiesiskā pamatojuma un mantojuma apzināšanās, kas pakāpeniski pārauga plašā tautas prasībā pēc neatkarības atjaunošanas.

Lai arī pastāvēja pretdarbība, valstiskās neatkarības centieni Baltijā pastiprinājās.

1989. gadā trīs Baltijas republiku vadošās tautas kustības (Igaunijas Tautas fronte, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas "Sajūdis") uzņēma kursu uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu.

1989. gada 31. maijā Latvijas Tautas fronte (LTF) pieņēma aicinājumu apsvērt iniciatīvu par pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību. 1989. gada 7.–8. oktobrī LTF 2. kongresā pieņemtajā programmā tika noteikts kurss uz pilnīgu Latvijas neatkarību.

1990. gada pavasarī LTF guva uzvaru Latvijas PSR AP vēlēšanās. Tās bija vienīgās PSRS okupācijas perioda Latvijas PSR parlamenta vēlēšanas, kurās tika pieļauti alternatīvi deputātu kandidāti.

Šajās vēlēšanās Latvijas komunistu partija un to atbalstošie elementi cieta sakāvi, LTF ieguva vairāk nekā divas trešdaļas balsu un līdz ar to varēja realizēt tā saukto konstitucionālo neatkarības atjaunošanas ceļu – neatkarības atjaunošanu īstenot, formāli respektējot PSRS likumdošanu, kas cita starpā noteica, ka konstitucionāliem likumu grozījumiem nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu.

4. "Baltijas ceļš" demonstrēja Baltijas tautu neatkarības ideju

Baltijas ceļš ir lielākā un nozīmīgākā akcija Baltijas valstu centienos pēc neatkarības atgūšanas, taču tā nebija pirmā. 1986. gada 14. jūnijā notika 1941. gada deportāciju upuru atceres diena Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Pēc tās Baltijas valstu bijušie politieslodzītie vienojās par kopīgu piemiņas akciju 23. augustā visās trijās Baltijas republikās.

Šī akcija pievērsa pasaules uzmanību Baltijai un palīdzēja pasaules sabiedriskajai domai labāk izprast Baltijas tautu neatkarības centienus.

"Baltijas ceļš" izraisīja sašutumu Kremlī. PSKP CK Politbirojs 1989. gada 26. augustā pieņēma paziņojumu, kurā tika asi kritizētas "nacionālisma izpausmes" Baltijā, apgalvojot, ka Baltija vienmēr paliks PSRS sastāvdaļa.

Protesta akcijas lielākais panākums bija PSRS piekāpšanās Baltijas valstu iedzīvotāju kopējā protesta priekšā, atzīstot pagātnes noziegumus. PSRS atzina Molotova–Ribentropa pakta eksistenci un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas kļuva par vienu no būtiskākajiem soļiem ceļā uz neatkarīgu valstu atjaunošanu Baltijā.

5. Bija arī Latvijas neatkarības idejas pretinieki

Neraugoties uz uzvaru vēlēšanās un 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, ar reālo varas pārņemšanu bija ievērojami sarežģītāk. Pirmkārt, PSRS centrālā vara neatzina neatkarības deklarāciju, PSRS prezidents M. Gorbačovs 14. maijā parakstīja attiecīgu dekrētu par Baltijas valstu neatkarības deklarāciju nelikumību.

Nākamajā dienā notika Latvijas neatkarības pretinieku mēģinājums ar spēku ieņemt LR AP ēku.

Pret Latvijas neatkarību iestājās arī ievērojama daļa Latvijas sabiedrības. 1991. gada martā Vissavienības referendumā par PSRS saglabāšanu, neraugoties uz LTF aicinājumu referendumu boikotēt, piedalījās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, no kuriem 95% atbalstīja PSRS saglabāšanu.

Jau tobrīd Latvijas sabiedrība dzīvoja divās atšķirīgās informatīvajās telpās - lielākā daļa etnisko krievu nezināja latviešu valodu un dzīvoja pēc Maskavas laika.

6. Zīmīgais 1990. gads

1990. gada pavasarī Baltijas tautu vēsturē notika daudzi būtiski politiski notikumi. Tas bija laiks, kad notika PSRS savienoto republiku jauna sasaukuma Augstāko padomju vēlēšanas. Jaunievēlētā Lietuvas PSR Augstākā Padome 1990. gada 11. martā pasludināja Lietuvas valsts pilnīgas neatkarības atjaunošanu, nenosakot pārejas periodu.

Neraugoties uz PSRS politiskās vadības draudiem un ekonomisko blokādi 1990. gada pavasarī, Lietuva turpināja veidot savu neatkarīgu valsti.

1990. gada 18. martā notika Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru guva Latvijas Tautas fronte, iegūstot vairāk nekā pusi deputātu mandātu. 21. aprīlī Vislatvijas tautas deputātu sapulce "Daugavas" stadionā Rīgā pieņēma aicinājumu atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.

Baltijas valstu iedzīvotāju drosmīgā un mērķtiecīgā rīcība ievērojami pasteidzināja PSRS sabrukumu. Kad Baltijas valstu valdības 1990. gada vasarā pieņēma lēmumus par maksājumu pārtraukšanu PSRS budžetā, līdzīgus soļus spēra arī citas padomju republikas, paātrinot PSRS kā vienotas valsts ekonomisko sabrukumu.

7. Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšana 1990. gada 4. maijā

4. maija vēsturiskajā sēdē Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 balsīm pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu".

Deklarācija pasludināja, ka "Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir Latvijas Republika, saīsināti – Latvija". Saskaņā ar Neatkarības deklarāciju tika atjaunoti svarīgākie Latvijas Republikas 1922. gada Satversmes panti, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu:

1. pants – Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;

2. pants – Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;

3. pants – Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;

6. pants – Saeimu ievēlē vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācija nebija Latvijas reālās neatkarības robežšķirtne, tomēr skaidri apliecināja starptautiskajai sabiedrībai, ka pārliecinošs Latvijas sabiedrības vairākums vēlas atgūt valsts neatkarību.

8. Latvijas Republikas pilnīgas neatkarības pasludināšana 1991. gada 21. augustā

Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", ko 1991. gada 21. augustā plkst. 13.10 pieņēma Augstākā Padome, deva politisku impulsu Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas sākumam.

Ar šo aktu tika pasludināta pilnīga valsts neatkarība un atcelts Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteiktais pārejas periods Latvijas valsts varas atjaunošanai de facto.

4. maija Deklarācijā noteiktais pārejas periods noslēdzās 1991. gada 21. augustā, kad Maskavā notikuša valsts apvērsuma apstākļos Latvijas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", kas pasludināja Latvijas Republikas pilnīgu neatkarību.

1991. gada 22. augustā sākās Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana. Šis process iekļāvās plašāku vēsturisku pārmaiņu lokā, ko izraisīja Padomju Savienības sabrukšana. Pasaules politikā tā bija viena no pagājušā gadsimta lielākajām morālajām uzvarām.

9. Latvijas iedzīvotāju un Latvijas Republikas ārlietu dienesta sadarbība

Plaša interešu un politisko grupējumu un politisko simpātiju spektra Latvijas iedzīvotāju vairākums spēja vienoties galvenajam mērķim – valstiskās neatkarības atgūšanai. Latvijas latviešos padomju totalitārā sistēma 50 gados nebija spējusi iznīcināt tautas patiesos centienus.

Svarīga bija arī Trešās atmodas gados notikusī sadarbība ar latviešu trimdu Rietumos – tā parādīja, ka dzimtenes latvieši un trimdas latvieši ir vienoti Latvijas neatkarības atjaunošanas jautājumā.

Nozīmīgu ieguldījumu deva arī vienīgā pastāvošā un starptautiski atzītā Latvijas valsts iestāde – Latvijas Republikas ārlietu dienests Rietumvalstīs, kas 50 gadus (1940–1990) pauda nostāju pret Latvijas valsts un tās iedzīvotāju interešu pārkāpšanu no divu totalitāro lielvalstu (PSRS un Vācijas) režīmu puses un, līdzīgi kā latviešu trimda, iestājās par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

10. Baltijas valstis bija paraugs atbrīvošanas kustībām

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiskā kultūra tolaik noderēja par paraugu atbrīvošanās kustībām visā PSRS teritorijā. Baltiešu "dziesmotā revolūcija" ir augstu vērtēta arī Rietumu politologu un vēsturnieku skatījumā.

Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atgūšana bija sekmīgs piemērs galvenā politiskā mērķa – valstiskās neatkarības atjaunošanas – sasniegšanai ar parlamentārām, nevardarbīgām metodēm milzīga politiska, ekonomiska un militāra pārspēka priekšā.

10 idejas Baltā galdauta svētku svinībām

1. Izstaigāt Latvijas kontūru Līgatnes dabas takās

Līgatnes dabas takās no šodienas apmeklētāji var izstaigāt Latvijas kontūru meža ainavā un uzzināt vairāk par Latvijas pilsētu, pagastu un novadu ģerboņiem, kuros ir attēloti Latvijas dabā mītošie dzīvnieki.

Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Līgatnes dabas takas un Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs aicina svētku noskaņās pavadīt visu mēnesi.

Līdz 31. maijam Līgatnes dabas taku teritorijā, papildus ierastajam pastaigu maršrutam, apmeklētāji varēs izstaigāt apmēram divus kilometrus garu, marķētu Latvijas kontūru cauri mežam. Patriotisko pastaigas maršrutu papildinās burtu spēle. Tā ļaus iepazīties ar dažādu pilsētu, pagastu un novadu ģerboņiem, kuros ir attēloti Latvijas dabā mītošie dzīvnieki, stāstīja Kinna.

Tiem, kuri būs veiksmīgi nogājuši Latvijas kontūru un atminējuši nezināmo vārdu, atklāsies svētku video sveiciens. Lai video sveicienu noskatītos, nepieciešama viedierīce ar QR koda skenēšanas funkciju.

Kinna norādīja, ka Latvijas kontūras izstaigāšanai nepieciešama aptuveni stunda, tāpēc tam jāieplāno papildu laiks, lai varētu apciemot arī Līgatnes dabas taku iemītniekus pamata ekspozīcijā. Pateicoties izstrādātajam Latvijas kontūras maršrutam, apmeklētājiem atklāsies mazāk zināmi un neskartāki Līgatnes dabas taku meži.

Vairāk nekā 35 Latvijas pilsētu, pagastu un novadu ģerboņos ir atrodami Latvijas savvaļas dzīvnieki, piemēram, mednis, čemurziežu dižtauriņš, krauklis un lapsa. Latvijas kontūras maršrutā apmeklētāji sastapsies ar daļu no šiem ģerboņiem.

Pastaigas laikā apmeklētāji ir aicināti aizdomāties, kāpēc tieši šis dzīvnieks varētu būt izvēlēts konkrētās pilsētas, pagasta vai novada ģerbonim, kas dzīvniekam ir raksturīgs un zīmīgs konkrētā pilsētā vai novadā un kāds ir dzīvnieka simboliskais vēstījums ģerbonī, piebilda Kinna.

2. Piedalīties akcijā "Daugava vieno"

Daugavpils Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra, Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs un Daugavpils novada pašvaldības aģentūra "Taka" kopīgi izveidoja jaunu tūrisma produktu.

Akcijas rīkotāji aicina ļauties atpūtai Daugavas krastos, iepazīt Daugavpils, Krāslavas un Daugavpils novadu populārākos objektus, sajust pilsētu gaisotni un baudīt dabas parka "Daugavas loki" dabu, jo tieši Daugava ir kļuvusi par šīs akcijas vienojošo simbolu.

Akcijas laikā var arī iegūt balvas. Kopējais balvu fonds ir 2500 eiro, ko veido dāvanas no akcijas atbalstītājiem, tūrisma uzņēmējiem, vietējiem mājražotājiem.

Lai piedalītos akcijā, tās dalībniekam ir nepieciešams saņemt tūrista pasi, ko drukātā veidā var saņemt Daugavpils un Krāslavas tūrisma informācijas centros, kā arī katrā no 21 akcijas apskates objektiem. Pieejama arī tūrista pases digitālā versija.

Apmeklējot un izmantojot objektos akcijas piedāvājumu, akcijas dalībnieka tūrista pasē tiks uzspiests zīmodziņš. Lai piedalītos balvu izspēlē, ir jāapmeklē vismaz pieci objekti no katras akcijā iesaistītās teritorijas, kā arī, ierodoties akcijas objektā, dalībniekam savā "Facebook" vai "Instagram" profila laika joslā jāievieto foto, īsi komentējot redzēto, piedzīvoto un uzzināto, izmantojot mirkļbirku "#DaugavaVieno" un nosaucot konkrēto objektu.

Kad minimālais apskates objektu skaits ir sasniegs un zīmodziņi ir saņemti, akcijas dalībniekam tūristu pases ir jānogādā atpakaļ.

3. Piedalies "Brīvības skrējienā un gājienā"

Ielu sporta un kultūras kustību "Ghetto Games" 4. maijā aicina piedalīties "Brīvības skrējienā un gājienā".

Kā rakstīts "Ghetto Games" rīkotā pasākuma aprakstā, dalībnieki drīkst skriet vai iet sev pieejamā laikā visas dienas garumā, katrs dalībnieks skrējienu uzsāk no savas vietas, Katrs dalībnieks izplāno savu maršrutu un katrs dalībnieks izvēlas sev piemēroto distanci (3, 5, 10, 21 vai 42 km).

4. Klāj baltu galdautu svētku mielastam vienas mājsaimniecības ietvaros

5. Piedalies 4. maija filmu maratonā

Nacionālā Kino centra tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas nu jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā filmas.lv, publicē demonstrēšanai paredzēto filmu programmu – astoņi seansi visas dienas garumā no 11:00 visā pasaulē, sekojot laika joslām apkārt zemeslodei.

Ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ 4. maija Latvijas filmu maratons jau pirms gada tika sarīkots portālā filmas.lv sadarbībā ar Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC) kā tiešsaistes seansu programma visā pasaulē, un arī šogad Filmu maratons saglabā tradicionālo kinoteātra struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā tieši svētku dienā, sekojot katras valsts laika joslām.

Visur pasaulē maratons sāksies 4. maijā pulksten 11:00 (pēc vietējā laika) ar animāciju lieliem un maziem, kas atlasīta tematiski – septiņas dažādu gadu īsfilmiņas par cilvēku attiecībām ar dabu un dzīvnieku attiecībām ar civilizāciju, tās veidojuši režisori Roze Stiebra, Dace Rīdūze, Edmunds Jansons, Ēvalds Lācis, Reinis Pētersons, Nils Skapāns un Māris Brinkmanis.

Seansa ievadā režisore Dace Rīdūze iepazīstinās ar leļļu filmu Dusmukule, kas balstīta Agneses Vanagas grāmatās par dusmīgo plastmasas maisiņu un vēl tikai top studijā Animācijas Brigāde ar Nacionālā Kino centra atbalstu.

Par filmu maratonu uzzini vairāk šeit.

6. Uzvelc tautastērpu un piedalies "Tautastērpu gājienā 2021"

Tautas tērpu centrs "SENĀ KLĒTS" un biedrība "Mans Tautastērps" aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju uzvilkt tautas tērpu par godu Latvijai 4. maijā.

Tautas tērpu centrs "SENĀ KLĒTS" šogad atzīmē 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Sadarbībā ar biedrību "Mans tautastērps" arī šogad tiek organizēts virtuālais gājiens tautas tērpos, aicinot ikvienu uzvilkt tautastērpu 4. maijā un publicēt fotogrāfijas savā "Facebook" vai "Instagram" kontā ar tēmturi #tautastērpugājiens2021.

Virtuālajā gājienā aicināti piedalīties dalībnieki no visiem Latvijas novadiem un pasaules valstīm, uzturot dzīvu tradīciju par tautas tērpa valkāšanu valsts godos.

Gājienā varēs piedalīties ikviens, jo šogad īpaši ir padomāts par tiem, kas vēl ir ceļā uz savu tautas tērpu! Būs iespēja virtuāli pielaikot kādu no mākslinieces Agritas Krieviņas radītajiem tautas tērpiem "Facebook" un "Instagram" filtru veidolā. Ikviens tiek aicināts piedalīties virtuālajā gājienā, publicējot bildes arī virtuālajos tautas tērpos 4. maijā.

Gājiena gaidīšanu interesantāku un saliedējošāku padarīs iespēja izvēlēties rotu savam "Facebook" profilam – dekoratīvu svētku rāmīti par godu "SENĀS KLĒTS" 30 gadu jubilejai.

7. Apceļot skaistākos dabas objektus Latvijā

Covid-19 pandēmijas dēļ ir ierobežotas ceļošanas iespējas ārzemēs, taču tas nenozīmē, ka šis atpūtas veids ir aizliegts pilnībā. Arī tepat, Latvijā, ir daudz dabas taku un objektu, kurus iespējams aplūkot svaigā gaisā.

Ar apskaties vietām un dabas takām vari iepazīties šeit.

8. Ziedo asinis un izglāb dzīvību trīs cilvēkiem

"Šogad 4. maiju diemžēl nesvinēsim plašā lokā pie baltiem galdautiem. Taču mums ir iespēja izdarīt labu darbu – ziedot asinis un katram izglābt dzīvību trīs Latvijas cilvēkiem. Mēs varam viens otram sniegt vislielāko no dāvanām - no sirds uz sirdi," vēsta Valsts donoru centra ieraksts "Facebook".

9. ​Piezvani vai virtuāli satiecies ar tuvajiem

​10. Cel godā Latvijas karogu