Cik valstij izmaksā viens Covid-19 inficētais un kā vakcinēšanās var palīdzēt ekonomikai? (20)

Informatīvajā ziņojumā "Iespējamie vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju motivējošie līdzekļi" TM norāda, ka ceturkšņu griezumā lielākais kritums bija vērojams 2020. gada otrajā ceturksnī, kad ekonomika saruka par 8,9%. Trešajā un ceturtajā ceturksnī ekonomikas krituma tempi gada griezumā samazinājās. Kopumā IKP 2020. gadā Latvijā saruka par 3,6%, salīdzinot ar 2019. gadu.

Nozaru griezumā 2020. gadā visbūtiskākais apjomu samazinājums bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kurās kritums gada griezumā bija attiecīgi 38,1% un 26,6%. Bet daži minēto nozaru sektori cieta vēl vairāk, piemēram, ceļojumu biroju darbība saruka par 61,1%.

Tāpat ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja arī aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus. 2020. gadā kritums kopumā transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozarē sasniedza 14,9%, bet gaisa transportā pat 70,5%.

Vērā ņemams apjomu samazinājums bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumu nozarēs. Tajā pašā laikā pieauga apjomi lauksaimniecības un mežsaimniecības, būvniecības un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Saglabājoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem arī 2021. gada pirmajā ceturksnī ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr vasarā, atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija, paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski palielināsies, uzsver TM.

Cik valstij izmaksā viens inficētais?

Kopējais inficēto skaits Latvijā uz šī gada 13. aprīli ir 108355 cilvēki, miruši 2030 cilvēki, norāda TM.

Kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību 2020. un 2021. gadā uz 2021. gada 13. aprīli ir 2 347,2 miljons eiro. Papildus tam - Latvijas Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazinājās par 1,169 miljardiem eiro.

Inficēto skaita kritums par 10 cilvēkiem nozīmē kopējo Latvijas budžeta izdevumu samazinājumu, kas piešķirti ar Covid-19 infekciju saistītiem pasākumiem par 216 620 eiro un IKP pieaugumu par 107 880 eiro (kopā 324 500), uzsver TM.

Kā masu vakcinācija var uzlabot ekonomikas perspektīvas?

Statistikas dati apliecina, ka valstīs, kuras jau sasniegušas atzīstamu vakcinācijas līmeni, piemēram, Izraēla, Apvienotā Karaliste, saslimstība iet mazumā, kas vienlaikus uzlabo arī ekonomikas perspektīvas, norādīts TM informatīvajā ziņojumā. Arī starptautisko organizāciju (Eiropas Komisija, OECD, SVF) prognozēs ir iekļauti apsvērumi par vakcinācijas tempa ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos.

Starptautiskas organizācijas kopumā balstās uz izaugsmes prognozes scenārijiem ar masveida vakcināciju un bez masveida vakcinācijas. Riski globālai izaugsmei ir saistīti ar nevienmērīgu vakcinācijas tempu dažādās valstīs, kas negatīvi ietekmē gan investīcijas, gan ārējo tirdzniecību.

Minētās starptautiskās organizācijas prognozē straujāku izaugsmi valstīs, kurās tiks sasniegts straujš iedzīvotāju vakcinācijas temps, norāda TM.

Piemēram, saskaņā ar OECD prognozēm straujš vakcinācijas temps kopā ar valsts atbalsta pasākumiem ASV varētu palielināt IKP izaugsmi par trim procentpunktiem 2021. gadā, kas ir salīdzinoši daudz.

TM secina, ka globālā Covid-19 infekcijas pandēmija izraisīja lielu nenoteiktību visā pasaulē, negatīvi ietekmēja investoru, uzņēmēju un iedzīvotāju konfidenci, kā rezultātā investori neiegulda līdzekļus dažādos attīstības projektos, uzņēmēji nogaida un neattīsta uzņēmējdarbību, iedzīvotājiem veidojas lieli uzkrājumi un privātais patēriņš nepieaug.

No Covid-19 pandēmijas cieš vairākas nozares (transporta pārvadājumi, tūrisms, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas un izklaides nozares), kā rezultātā daudzi uzņēmēji ir spiesti slēgt savu biznesu, atlaist darbiniekus, kā rezultātā pieaug bezdarbs un sociālā spriedze.

TM uzsver, ka augstākminēto faktoru rezultātā strauji krīt valsts budžeta ieņēmumi, valdības ir spiestas tērēt budžeta līdzekļus un aizņemties līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos, lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Rezultātā strauji pieaug budžeta deficīts un valsts parāds, kas savukārt nozīmē to, ka valdības būs spiestas ar laiku palielināt nodokļus un īstenot ierobežojošo fiskālo politiku, kad ekonomika sāks pakāpeniski atveseļoties. Tas negatīvi ietekmēs gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus.

TM secina, ka jo ātrāk valstis sasniegs kolektīvo imunitāti, jo ātrāk samazināsies nenoteiktība, tiks atcelti valstīs noteiktie ierobežojumi.

Kā rezultātā notiks ekonomikas atveseļošanās, ārējās tirdzniecības atkopšanās un investīciju tempa atjaunošana, kas rezultēsies zemākajos zaudējumos, izmaksās un mazākajos riskos gan uz valsts finansēm (budžeta deficīts un valsts parāds), gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.