Tiesnesis skaidro, kāpēc Osinovska un Magoņa lietā nav konstatējams nozieguma sastāvs

Apsūdzētie - bijušais "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Uģis Magonis (no labās) un Igaunijas miljonārs uzņēmējs Oļegs Osinovskis

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Bijušajam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis deva naudu kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļā", līdz ar to abu personu rīcībā nav konstatējams nozieguma sastāvs, norāda Vidzemes rajona tiesas Limbažos tiesnesis Kārlis Jansons, kurš pirmajā instancē pieņēma lēmumu šajā lietā.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka apsolījis tikties ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā naudas summa bija aptuveni pusmiljons eiro.

Jansons uzņēmēju un Magoni 21.janvārī attaisnoja un šonedēļ bija paredzēts sagatavot pilno spriedumu. Anonimizētais motivētais spriedums būs pieejams trešdien, taču Jansons otrdien izplatītā aptuveni pusotras minūtes garā videovēstījumā norāda, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāv "LDz" meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.

Attiecībā par otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar "Krievijas dzelzceļa" vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar "Krievijas dzelzceļa" vadošajām amatpersonām, norāda Jansons.

Magoņa aktivitātes "Krievijas dzelzceļā" nekādā veidā nav bijušais saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtē tiesnesis. Magoņa dienesta pienākumos neietilpa rūpēties par Osinovska biznesa interesēm un Osinovskis ir devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļā". Līdz ar to nav konstatēts nozieguma sastāvs nevienam no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, ir pārliecināts tiesnesis.

Ņemot vērā minēto Jansons norāda, ka prokuratūra tomēr nav savākusi pietiekamu daudzumu pierādījumu izvirzītajās apsūdzībās.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska janvārī aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar tiesā liecinieku sniegtajām liecībām Magoņa dzīvesbiedre ir tā laika "Krievijas dzelzceļa" prezidenta Vladimira Jakuņina radiniece.

"Līdz ar ko Osinovskim bija pilnīga pārliecība, ka Magonis izmantos savas ģimeniskās saites Krievijā, lai panāktu līguma atjaunošanu ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu"," norādīja advokāte.

Savukārt Magoņa aizstāvis Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka saskaņā ar klienta sniegtajā liecībām Magoņa ģimenei ir ciešas, draudzīgas attiecības toreizējām "Krievijas dzelzceļa" augstākajām amatpersonām.

Jansona gatavoto attaisnojošo spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Prokuratūra jau iepriekš paziņojusi, ka iesniegs protestu.

Kriminālprocesu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.