"Nekā personīga" izdevies noskaidrot, ka Silonovs dzimis un audzis Latvijā. Mācījies Aviācijas institūtā. Bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Strādājis nodaļā, kas darbojās ar organizēto noziedzību.
Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis. Braucis te regulāri. Ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spējis atrisināt daudzus jautājumus. Un sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu FSB.
Kas īsti ir noticis un cik plaša bijusi cilvēku ķēde, kas kopā ar Ādamsonu nodarbojusies ar informācijas vākšanu Krievijas interesēs, šobrīd pateikt ir grūti. Valsts drošības dienests ir nerunīgs. Publiski zināms par 43 epizodēm.
Daudzas no tām bijusi kā informācijas nodošana ar tajā ziņām, kas iegūtas Ādamsonam strādājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. "Nekā Personīga" zināms, ka lietā figurē konkrēti materiāli par Austrumu robežas izbūvi, Latvijas armijas attīstības plāniem, sabiedroto karaspēku izvietošanu Latvijā.
Valsts drošības dienests komentārus nesniedz. Bet "Nekā personīga" ir zināms, ka lietā figurē vēl vairāki cilvēki. Un apcietinājumā atrodas vismaz 4. Starp tiem varētu būt kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks.
Cietumā nonākusi arī šajā lietā nozīmīga figūra - bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis.
Pēc PSRS sabrukuma viņš bija Latvijas Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks.
Latvijas PSR un Latvijas republikas slepenajos dienestos strādājošais Strautmanis vēlāk no valsts dienesta tika izmests. Un iekārtojas kā atbildīgais par drošības jautājumiem Vasīlija Meļņika "Rīgas kuģu būvētavā".
Kā "Nekā Personīga" noskaidroja, Strautmanis pie Meļņika vairākus gadus vairs nestrādā. Neoficiāli zināms, ka viņu darbā pieņēmis neviennozīmīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.
2011.gadā viņa sievas Rozas brālis Timurs Džamaldajevs un viņas māsas vīrs Sergejs Novožilovs tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Un tieši Ādamsons bija tas, kurš 2014.gadā vēršas Satversmes aizsardzības birojā un apšaubīja šo divu personu izraidīšanas likumību.
2016. gadā, kad Krievija gatavojas valsts domes vēlēšanām, uz Rīgu satikt tautiešus ieradās kāds deputāts. Viņa vēlēšanu apgabalā tika iekļauta arī Latvija, tāpēc svarīgi bija iegūt vietējo atbalstu. Uz iepriekš izplānotu sarunu pie kafijas tases ieradās arī Ādamsons.
Jānis Ādamsons bijis saistīts ar padomju slepenajām struktūrām. 1979. gadā viņš absolvēja karaskolu un kļuva par jūras kara flotes politisko darbinieku un stūrmani. Tika nosūtīts uz Tālo Austrumu robežsardzes karaspēku. Robežsardze bija VDK sastāvdaļa.
No dienesta Krievijā Ādamsons Latvijā atgriezās tikai 93. gadā, kad te jau vairākus gadus ir brīva valsts. Viņš bija izdienā un kopš tā laika turpinājis saņemt Krievijas militāristiem maksāto pensiju.
Latvijā viņam izdevās ļoti strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.
Vispirms Jūras spēku komandiera vietnieks, Robežsargu brigādes priekšnieks. Tad iekšlietu ministrs. Saeimā nonāca kā otrs populārākais "Latvijas ceļa" deputāts.