Raidījums: Ādamsona spiegošanas lietā aizturēti vismaz četri cilvēki

Jānis Ādamsons.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas jaunāko laiku vēsturē tas noticis pirmo reizi. Sensitīvas informācijas nodošanā citu valstu dienestiem jeb vienkārši sakot spiegošanā pieķerts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Vēl lietā esot iesaistīti gan Latvijas, gan Krievijas bijušie slepeno dienestu cilvēki, ziņo raidījums "Nekā Personīga".

Premjers sarunā ar "Nekā personīga" iesaka izvērtēt, kā Saeimā notiek darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju. Jo Ādamsonam pielaide valsts noslēpumu saturošai informācija bija atņemta jau 2002.gadā. Bet viņš turpināja strādāt komisijā, kur sprieda par slepeniem Latvijas armijas attīstības jautājumiem un NATO spēku izvietošanu mūsu valstī.

Dažus kilometrus no Suntažiem Ogres novadā koku ielokā slēpjas balta māja ar zaļu jumtu. Tajā dzīvo Saeimas deputāts no Saskaņas Jānis Ādamsons.

Šobrīd gan viņš tur nav sastopams. Saeima 10.jūnijā nolēma, ka Ādamsona mājā Valsts drošības dienests var veikt kratīšanu. Par to, ka šāds balsojums steigā ārkārtas sēdē būs, iepriekš zinājuši tikai pāris cilvēki parlamentā un tas turēts noslēpumā.

Kriminālprocess, kura ietvaros Ādamsons aizturēts, ierosināts vēl dienu pirms deputāta izkratīšanas. 9.jūnijā Rīgas lidostā roku dzelži uzlikti 1963. gadā dzimušam Krievijas pilsonim Genādijam Silonovam. Publiski pieejama tikai viena viņa fotogrāfija.

Fakts, ka Siloinovs aizturēts lidostā ļauj secināt, ka viņa aizbraukšana no Latvijas varētu traucēt lietas izmeklēšanai, tāpēc sekojusi strauja rīcība.

1

"Nekā personīga" izdevies noskaidrot, ka Silonovs dzimis un audzis Latvijā. Mācījies Aviācijas institūtā. Bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Strādājis nodaļā, kas darbojās ar organizēto noziedzību.

Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis. Braucis te regulāri. Ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spējis atrisināt daudzus jautājumus. Un sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu FSB.

Kas īsti ir noticis un cik plaša bijusi cilvēku ķēde, kas kopā ar Ādamsonu nodarbojusies ar informācijas vākšanu Krievijas interesēs, šobrīd pateikt ir grūti. Valsts drošības dienests ir nerunīgs. Publiski zināms par 43 epizodēm.

Daudzas no tām bijusi kā informācijas nodošana ar tajā ziņām, kas iegūtas Ādamsonam strādājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. "Nekā Personīga" zināms, ka lietā figurē konkrēti materiāli par Austrumu robežas izbūvi, Latvijas armijas attīstības plāniem, sabiedroto karaspēku izvietošanu Latvijā.

Valsts drošības dienests komentārus nesniedz. Bet "Nekā personīga" ir zināms, ka lietā figurē vēl vairāki cilvēki. Un apcietinājumā atrodas vismaz 4. Starp tiem varētu būt kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks.

Cietumā nonākusi arī šajā lietā nozīmīga figūra - bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis.

1

Pēc PSRS sabrukuma viņš bija Latvijas Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks.

Latvijas PSR un Latvijas republikas slepenajos dienestos strādājošais Strautmanis vēlāk no valsts dienesta tika izmests. Un iekārtojas kā atbildīgais par drošības jautājumiem Vasīlija Meļņika "Rīgas kuģu būvētavā".

Kā "Nekā Personīga" noskaidroja, Strautmanis pie Meļņika vairākus gadus vairs nestrādā. Neoficiāli zināms, ka viņu darbā pieņēmis neviennozīmīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.

2011.gadā viņa sievas Rozas brālis Timurs Džamaldajevs un viņas māsas vīrs Sergejs Novožilovs tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Un tieši Ādamsons bija tas, kurš 2014.gadā vēršas Satversmes aizsardzības birojā un apšaubīja šo divu personu izraidīšanas likumību.

1

2016. gadā, kad Krievija gatavojas valsts domes vēlēšanām, uz Rīgu satikt tautiešus ieradās kāds deputāts. Viņa vēlēšanu apgabalā tika iekļauta arī Latvija, tāpēc svarīgi bija iegūt vietējo atbalstu. Uz iepriekš izplānotu sarunu pie kafijas tases ieradās arī Ādamsons.

Jānis Ādamsons bijis saistīts ar padomju slepenajām struktūrām. 1979. gadā viņš absolvēja karaskolu un kļuva par jūras kara flotes politisko darbinieku un stūrmani. Tika nosūtīts uz Tālo Austrumu robežsardzes karaspēku. Robežsardze bija VDK sastāvdaļa.

No dienesta Krievijā Ādamsons Latvijā atgriezās tikai 93. gadā, kad te jau vairākus gadus ir brīva valsts. Viņš bija izdienā un kopš tā laika turpinājis saņemt Krievijas militāristiem maksāto pensiju.

1

Latvijā viņam izdevās ļoti strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Vispirms Jūras spēku komandiera vietnieks, Robežsargu brigādes priekšnieks. Tad iekšlietu ministrs. Saeimā nonāca kā otrs populārākais "Latvijas ceļa" deputāts.

2002. gadā Augstākā tiesa nolēma, ka Ādamsona dienests padomju robežsardzē tomēr neļauj viņam kļūt par Saeimas deputātu un Centrālā vēlēšanu komisija viņu no vēlēšanu listēm izsvītro. Satversmes aizsardzības birojs atņem pielaidi valsts noslēpumam.

To atgūt Ādamsonam tā arī neizdevās. Bet tas nav liedzis nu jau kā Saskaņas deputātam, kuram politikā atgriezties ļāva pozitīvs Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, ieņemt amatu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur iegūstamas ziņas, ko parastiem mirstīgajiem nestāsta.

Saeimā joprojām nav telpas, kur pārrunāt sevišķi slepenas lietas, tāpēc šādas sēdes tiek noturētas citur un tajās deputāti bez pielaides netiek ielaisti.

1

Bet vairākas reizes gadā kā rutīna ir jāskata jautājumi, piemēram, par armijas vai citu institūciju budžetiem.

Un šiem datiem Ādamsons varējis piekļūt. Ļoti aktīvi viņš piedalījies izbraukumu sēdēs uz pierobežu, armijas bāzēm. Valsts drošības dienests šobrīd analizē izmeklēšanā iegūto informāciju. Nav izslēgts, ka varētu sekot vēl arī citu iesaistīto personu aizturēšanas.

Intervijā "Nekā personīga" premjers Krišjānis Kariņš teica, ka jāizvērtē kādā veidā Saeimā tiek strādāts ar ierobežotas pieejamības informāciju un kādiem deputātiem tā ir pieejama.

Ārpolitikas eksperts Mārcis Balodis sarunā ar "Nekā personīga" tādus Krievijas ietekmes aģentus kā Ādamsonu dēvē par Trojas zirgiem. Un šādi gadījumi notiek ne tikai Latvijā. Tajā pat dienā, kad aizturēts Saeimas deputāts, par spiegošanu Krievijas labā Polijā iekrita kāds žurnālists. Viņa identitāte un nodarījums gan pagaidām arī ir neskaidra.

"Nekā Personīga" ir zināms, ka piektdien pēcpusdienā īsi pirms darba dienas beigām Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts Jāņa Ādamsona advokāta, kurš starp citu ir bijušais VDD darbinieks, sagatavota pārsūdzība. Tiesas pienākums ir triju dienu laikā to izskatīt un, ja tā tiks pieņemta, sūdzība jāsūta tālāk uz apgabaltiesu.