VIDEO ⟩ Valdība informē par pieņemtajiem lēmumiem cīņā ar Covid-19 (4)

Preses konferencē piedalījās:

Tiešraides arhīvs: Valdības preses konference 

Valdība nākamnedēļ vērtēs priekšlikumus vakcinācijas veicināšanai

Valdība nākamnedēļ plāno vērtēt speciālistu priekšlikumus vakcinēšanās pret Covid-19 veicināšanai, jo eksperti vēl turpina darbu pie priekšlikumiem, šodien žurnālistiem paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Vakar pēc koalīcijas partiju sanāksmes izskanēja, ka jau šodien valdībā varētu tikt skatīti ministriju piedāvājumi vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai, kas pēdējās nedēļās ir būtiski apsīkusi, tomēr Kariņš pēc valdības sēdes norādīja, ka eksperti joprojām turpina darbu, lai sagatavotu savu redzējumu.

Plānots, ka priekšlikumi būs gatavi uz nākamo otrdienu, 6.jūliju, un "tad valdība līdz galam izspriedīs".

"Mūsu eksperti šobrīd strādā," apgalvoja premjers un piebilda, ka valdībai izaicinājums būs vakcinācijas aptveres palielināšana skolu pedagogu vidū.

Kariņš atgādināja, ka vakcinācijas tempi pēdējā laikā, īpaši pagājušā nedēļā, ir samazinājušies līdz kritiski zemai robežai, lai gan jāņem vērā arī aizvadītie svētki. "Jebkurā gadījumā - mums valstī ir jāmaina šīs tendences un jāpanāk, ka vasaras laikā interese pieaugtu un cilvēki brīvprātīgi vakcinētos," uzsvēra premjers.

Kariņam īpašu satraukumu rada tas, ka senioriem virs 60 gadiem kopējā vakcinācijas aptvere ir vien ap 40%, kas ir vēl krietni zem nepieciešamā, lai varētu pasargāt no iespējami gaidāmā vīrusa izplatīšanās viļņa.

Premjers atgādināja, ka vīrusa "delta" paveids ir lipīgāks un to labi demonstrē tā izplatība Indijā, Krievijā, Lielbritānijā un Portugālē.

Jau ziņots, ka nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Indijas jeb "delta" varianta gadījumu skaits.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš šodien deputātiem skaidroja, ka pēc divām, trim nedēļām šis būs galvenais vīrusa celms Latvijā.

Tāpat ziņots, ka līdz šim tikai pirmo no divām vakcīnas pret Covid-19 devām Latvijā ir saņēmuši 593 627 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 521 588 cilvēki. Kopumā valstī veiktas 1 115 215 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas.

Valdība atļauj sniegt atrakciju pakalpojumus iekštelpās vakcinētām, Covid-19 pārslimojušām un testētām personām

Valdība otrdien atļāva sniegt saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar iekštelpu atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās un bērnu pieskatīšanas vietās tirdzniecības centros.

Pakalpojumus būs atļauts sniegt personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts, personām, kurām ir sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, personām, kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kā arī minētās personas pavadošajiem bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem (bez sertifikātiem), ja tiek ievērotas stingras epidemioloģiskās drošības prasības.

Iekštelpu atrakciju pakalpojumi būs atļauti, ja pie ieejas tiks nodrošināta kontrole, lai identificētu klātesošo personu atbilstību minētajām prasībām, un tiks nodrošināts, ka pasākuma norises vai pakalpojuma sniegšanas vietā telpās vai teritorijā neatrodas personas, kas šīm prasībām neatbilst.

Pakalpojumu sniegšana būs atļauta, ja pasākuma norises vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā telpās un teritorijā, kur var iekļūt apmeklētāji, arī personāls atbilst minētajām prasībām. Ja telpās vai teritorijā, kurā nevar iekļūt apmeklētāji, atradīsies personas, kas neatbilst minētajām prasībām, tajās būs jāievēro visas noteiktās epidemioloģiskās prasības.

Iekštelpu atrakciju pakalpojuma sniedzējiem vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no apmeklētājiem pieejamās pakalpojumu sniegšanas vietas publiski pieejamo telpu platības, apmeklētāju plūsma jāorganizē, nodrošinot divu metru distances ievērošanu starp individuāliem apmeklētājiem vai mājsaimniecībām, un novēršot cilvēku drūzmēšanos. Tāpat iekštelpās būs jāizmanto mutes un deguna aizsegi, izņemot, ja tas nav iespējams, izmantojot atrakcijas.

Pakalpojuma sniegšanas telpās pēc iespējas jābūt samazinātam kopīgi lietoto virsmu un priekšmetu skaitam, jānotiek regulārai, kur iespējams, pēc katra klienta virsmu, tostarp inventāra un darba aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai, izmantojot spirtu saturošus roku un virsmu dezinfekcijas līdzekļus, kas satur vismaz 70% etanola.

Iekštelpu atrakcijās nebūs atļauti izklaides pakalpojumi, kuros nav iespējams nodrošināt inventāra un virsmu dezinfekciju un distances ievērošanu starp apmeklētājiem, piemēram, bērnu bumbu baseini. Šādus pakalpojumus atļauts sniegt tikai vienai personai vai vienai mājsaimniecībai, starp apmeklētājiem nodrošinot inventāra un virsmu dezinfekciju.

Apmeklētājiem pirms un pēc inventāra/atrakcijas izmantošanas jānodrošina spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekļu, kas satur vismaz 70% etanola pieejamību, kā arī jāveic regulāra telpu ventilācija, nodrošinot, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis nepārsniedz 1000 daļas uz miljonu (ppm).

Iekštelpu atrakciju pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina atbildīgā persona, kas organizē šajos noteikumos noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu pakalpojuma sniegšanas vietā un atrodas pakalpojuma sniegšanas vietā tā darbības laikā, pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu pakalpojuma sniegšanas vietā, objektīvi pārbaudāmā veidā identificē un norāda kontroles laikā pakalpojuma sniegšanas vietā esošo apmeklētāju skaitu.

Apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) ir jāizvieto skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tostarp svešvalodās par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, kā arī minētās atbildīgās personas kontaktinformācija un policijas palīdzības tiešais tālruņa numurs 110.

Pakalpojuma sniedzējiem jānodrošina apmeklētāju un iesaistīto darbinieku reģistrācija (vārds, uzvārds, kontaktinformācija). Ja konstatēta apmeklētāja vai darbinieka saslimšana ar Covid-19, pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma, jānodod apmeklētāju un iesaistīto darbinieku personas dati.

Noteiktais regulējums, kas paredz, ka vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās pakalpojumu sniegšanas vietas publiski pieejamo telpu platības, nepieciešams, lai samērotu epidemioloģiskās drošības pasākumus ar kaimiņvalstīm (Lietuva, Igaunija), tādējādi motivējot iedzīvotājus brīvā laika pavadīšanai izmantot Latvijā esošās iespējas. Tāpat 15 kvadrātmetri ir optimāls ierobežojums, ņemot vērā, ka apmeklētāji visur, izņemot vietas, kur tas nav iespējams, izmanto sejas un mutes aizsegus.

Pasākuma organizators vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs nedrīkstēs sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības. Tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējam būs jāuzrauga to, ka apmeklētāji ievēro pulcēšanās nosacījumus, distancēšanos, maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu telpās un atrakcijā, mutes un deguna aizsegu lietošanas nosacījumus un citus noteikumus.

Konstatējot epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpumus, pakalpojuma sniedzējam būs jāaizrāda par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpumu vai, ja pakalpojuma saņēmējs neņem vērā pakalpojuma sniedzēja norādījumus, jāizraida personu no pakalpojuma sniegšanas teritorijas vai jāvēršas pie pašvaldības policijas vai Valsts policijas.

Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Skolēni varēs organizēti trenēties arī iekštelpās

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņu sporta treniņus varēs rīkot arī iekštelpās, ievērojot obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tāpat tiks palielināts personu skaits, kas vienlaikus var atrasties ārtelpu sporta sacensību norises vietā no 300 personām līdz 500 personām, kamēr 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 120.

Nosacījumi iekštelpu sporta treniņu apmeklēšanai tika izvērtēti un atbalstīti arī Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas 28.jūnija sēdē.

Nosacījumi paredz, ka vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 20 audzēkņi. Vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri (m2) no apmeklētājiem pieejamās sporta norises vietas telpu platības. Savukārt publiskas lietošanas peldbaseinā - 15 m2 no ūdens virsmas platības. Sporta treniņa telpu, kurā notiek treniņprocess, piepildījums nedrīkst pārsniegt 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj šo telpu infrastruktūra.

Ņemot vērā publiskas lietošanas peldbaseinu specifiku, regulējums paredz noteikt, ka 25 metru publiskas lietošanas peldbaseinā drīkstētu atrasties līdz četrām personām vienā peldēšanas celiņā, savukārt 50 metru publiskas lietošanas peldbaseinā drīkstētu atrasties līdz sešām personām vienā peldēšanas celiņā.

Līdz brīdim, kamēr 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 nepārsniegs 120, vienai personai sporta audzēkņu treniņos būs jānodrošina nevis 25 m2, bet gan 15 m2 no pieejamās platības, kā arī nebūs jāievēro prasība par telpas infrastruktūras noslodzi 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita.

Mācību procesu īsteno, veicot audzēkņu un nodarbināto, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar audzēkņiem, iknedēļas testēšanu. Audzēkņu testēšanu varēs neveikt, ja audzēkņu skaits grupā ir ne vairāk kā pieci. Tāpat Covid-19 testu varēs neveikt personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Iknedēļas testēšana jeb obligātais rutīnas skrīnings tiks organizēta vispārējā kārtībā, tai skaitā noteiktas personu kategorijas iekļaujot valsts apmaksātā testēšanas programmā.

Iekštelpu sporta norises vietas apmeklējuma laikā būs jāievēro divu metru distance, izņemot sporta treniņa telpā, kurā notiek treniņprocess. Tādejādi būtu iespējams norisināties pilnvērtīgiem audzēkņu treniņiem atbilstoši katra sporta veida specifikai, jo tiktu atļauti grupu treniņi arī sporta veidos, kuros ir fizisks kontakts starp sportistiem.

Sporta treniņš ir jāvada sertificētai personai. Sporta treniņa laiks nedrīkst pārsniegt 90 minūtes, nedrīkst izmantot ģērbtuves, izņemot publiskas lietošanas peldbaseinā, ja piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25%.

Audzēkņiem jāierodas uz nodarbībām pēc iespējas ģērbtiem treniņu apģērbā, kā arī pārģērbšanas un aprīkojuma uzlikšana un noņemšana jāorganizē, ievērojot ne mazāk kā divu metru distanci.

Sporta treniņā nedrīkstēs iesaistīt audzēkņus, kas jaunāki par pieciem gadiem, izņemot audzēkņus peldētapmācības programmā. Tādejādi arī agrīnas specializācijas sporta veidos būtu iespējams aizvadīt pilnvērtīgus treniņus iekštelpās, kā arī tiks ņemta vērā peldētapmācības specifika, kur apmācības process dažkārt tiek sākts vēl agrāka vecuma audzēkņiem.

Telpās būs jānodrošina atbilstoša ventilācija, lai nepieļautu oglekļa dioksīda (CO2) koncentrāciju gaisā virs 1000 ppm, vai jāveic regulāra telpu vēdināšana ik pēc 90 minūtēm vismaz 20 minūtes.

Sporta treniņā nedrīkstēs piedalīties personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā audzēkņu vecāki vai likumiskie pārstāvji, kā arī telpā, kur notiek sporta treniņš, nedrīkstēs tikt organizēti nekādi citi pasākumi.

Pirms sporta treniņa tā organizatoram būs pienākums laikus apzināt audzēkņu skaitu. Tāpat tiks izvirzīta prasība, ka sporta treniņš notiek pēc nodarbību saraksta un tiek nodrošināta audzēkņu un iesaistīto darbinieku reģistrācija (vārds, uzvārds, kontaktinformācija).

Saslimšanas gadījumā pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma būs pienākums nodot audzēkņu un sporta treniņos iesaistīto darbinieku personu datus, kā arī informāciju par sporta treniņu norises datumiem un vietām/telpām.

Tāpat tiks noteikti papildu pienākumi sporta treniņa organizatoram, proti, pienākums ievērot attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas izstrādātu sporta treniņu drošības protokolu, kā arī iekštelpu sporta norises vietas iekšējās kārtības noteikumus.

Sadarbībā ar iekštelpu sporta norises vietas darbiniekiem būs jākontrolē, kā audzēkņi, sporta darbinieki un citas personas iekštelpu sporta norises vietas apmeklējuma laikā ievēro tām noteiktos pienākumus.

Būs jānosaka atbildīgo personu, kas organizē noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu īstenošanu un informē darbiniekus, audzēkņus, viņu vecākus vai likumiskos pārstāvjus par minētajiem pasākumiem, norādot atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju. Atbildīgai personai būs jāatrodas pakalpojuma sniegšanas vietā darbalaikā. Pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma būs jāsniedz nepieciešamā informācija par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sporta treniņa norises vietā. Objektīvi pārbaudāmā veidā būs jāspēj identificēt un norādīt kontroles laikā sporta treniņa norises vietā esošo personu skaits.

Atbildīgajai personai būs jāinformē vecāki vai likumiskie pārstāvji par nepieciešamību izvērtēt audzēkņa līdzdalību sporta treniņā, kā arī jānodrošina, ka audzēknis neapmeklē sporta treniņu, ja viņam ir akūtas veselības problēmas vai elpceļu infekcijas slimības pazīmes vai viņam ir jāievēro izolācijas, mājas karantīnas un pašizolācijas prasības.

Līdz 2040.gadam Latvijā cer uzbūvēt ātrgaitas ceļus vairāk nekā 1000 kilometru garumā par apmēram 5,2 miljardiem eiro

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, paredz otrdien Ministru kabinetā zināšanai pieņemtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Valdība Satiksmes ministrijai līdz šā gada 17.decembrim uzdeva veikt visu Eiropas transporta tīkla pamattīklā esošo valsts galveno autoceļu pārbūves līdz 2030.gadam pamatojuma izstrādi un noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ziņojumā pausts, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Ziņojumā norādīts, ka, pārbūvējot divu joslu autoceļu par vairāku braukšanas joslu autoceļu ar atdalītām brauktuvēm, iespējams izskaust visbīstamākos ceļu satiksmes negadījumus - frontālās sadursmes, kā arī sadursmes ar kreiso pagriezienu veicējiem, kas bieži ir iemesls cilvēku bojāejai vai smagiem ievainojumiem.

Satiksmes ministrija, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) izdevumu "Motorways 2018", kurā ir minēti pētījumi vairākās valstīs, kas liecina, ka uz automaģistrālēm ceļu satiksmes negadījumi ir par 50% līdz 90% mazāk, salīdzinot ar divu joslu vispārīgas lietošanas ceļiem. VSIA "Latvijas valsts ceļi" ( LVC) prognozē kopumā ceļu satiksmes negadījumu samazināšanos šajos posmos par 50%, kas ir 347 negadījumiem, tai skaitā 111 negadījumiem ar cietušajiem, 168 negadījumiem ar ievainotajiem un 13 negadījumiem ar bojāgājušajiem gadā.

Tāpat transporta sektors ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem, veidojot 28,5% no kopējā emisiju apjoma.

Satiksmes ministrija atzīmē, ka, pārbūvējot valsts galvenos autoceļus par divu brauktuvju autoceļiem, uzlabosies braukšanas apstākļu kvalitāte, satiksmes plūsma būs vienmērīgāka un ievērojami samazināsies vai izzudīs gaidīšanas laiki atsevišķām satiksmes plūsmām. Vienmērīgu braukšanas režīmu raksturo zemāks degvielas patēriņš, kas ir SEG emisiju cēlonis.

LVC aprēķini liecina, ka izbūvējot ātrgaitas autoceļus valsts galveno autoceļu tīklā, ikgadējās autotransporta radītās SEG emisijas samazināsies par aptuveni 16%. Emisiju samazinājums veidojas no mazāka degvielas patēriņa, kas rodas no vienmērīga brauciena pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairoties no dīkstāves vienlīmeņa mezglos un tas ir būtisks solis ceļā uz Latvijas mērķu sasniegšanu klimata jomā.

Ņemot vērā satiksmes drošību un būvniecības izmaksas, ziņojumā skaidrots, ka par optimālu valsts galvenā autoceļa tehnisko risinājumu uzskatāms autoceļa risinājums ar divām atdalītām brauktuvēm četrām braukšanas joslām (divām katrā braukšanas virzienā). Atbilstoši Latvijas standartam šādam autoceļa tehniskajam risinājumam optimālā satiksmes intensitāte ir robežās no 18 000 līdz 65 000 automobiļiem diennaktī un var uzskatīt, ka pārskatāmā nākotnē šādu autoceļu caurlaides spēja būs pietiekama.

Ministrija norāda, ka papildus autotransporta infrastruktūrai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir jāizveido arī atbilstoša mikromobilitātes (gājēju un velosipēdu) infrastruktūra un komunikāciju koridori, kas paredzēti dažāda veida sakaru kabeļu izvietošanai vienuviet un satiksmes digitalizācijai, tajā skaitā 5G infrastruktūras izveidei.

Ziņojumā pausts, ka, pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās bija aptuveni seši miljoni eiro, ko veido - autoceļa pārbūve vai izbūve - 1,8 miljoni eiro, paralēlie ceļi - 0,7 miljoni eiro, vairāklīmeņu mezgli - 1,6 miljoni eiro, citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves - 1,1 miljons eiro un pārējie darbi, tostarp zemju atsavināšana, stāvlaukumi, papildaprīkojums - zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi, autobusu pieturas u.c., - 0,8 miljoni eiro.

Savukārt pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra pārbūves izmaksas ir aptuveni miljons līdz trīs miljoni eiro.

Satiksmes ministrija atzīmē, ka no ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi - ir jāizstrādā izpētes projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam vidēji paiet seši līdz septiņi gadi. Turpretī būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta apmēriem ir vidēji divi līdz četri gadi.

Valdības sēdes laikā Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš skaidroja, ka, viņa ieskatā, plāns nav pietiekami vispārīgs valsts autoceļiem, jo galvenokārt nosaka par prioritāti vien 10% no autoceļiem valstī, kas, pēc viņa teiktā, nozīmē, ka, lai nokļūtu uz šiem autoceļiem, "iedzīvotājiem būs uz tiem jālido ar droniem", jo citu ceļu kvalitāte būs pārāk slikta.

Līdzīgu viedokli pauda arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, kurš piekrita Salmiņa viedoklim par nepamatotu prioritāšu noteikšanu valsts galvenajiem autoceļiem. Tāpat viņš atzīmēja, ka arī Satiksmes ministrijas iezīmētais budžets ceļu izbūvei par ātrgaitas šosejās ir ļoti optimistisks, vienlaikus šāds plāns varētu konkurēt arī pašas ministrijas plānu - attīstīt dzelzceļu kā satiksmes mugurkaulu finansējuma trūkuma dēļ.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atzīmēja, ka, viņuprāt, plāns, kas paredz par prioritātēm noteikt lielākos valsts ceļus, konceptuāli vērtējams pozitīvi.

Sadarbībā ar pašvaldību plāno organizēt izbraukuma vakcināciju Rīgas mikrorajonos

Ņemot vērā, ka patlaban ir ļoti minimāla interese par vakcināciju, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa sadarbībā ar pašvaldību plāno organizēt izbraukuma vakcināciju Rīgas mikrorajonos, šodien valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Lai rosinātu iedzīvotājus vakcinēties, ir organizēti pirmie izbraukuma vakcinācijas punkti gadatirgos bez iepriekšēja pieraksta Aizkrauklē, Gulbenē, Vecumniekos un Talsos, savukārt 3.jūlijā vakcinācijas punkts darbosies Alojas novada tirgū, sacīja ministrs.

Viņš piebilda, ka patlaban notiek senioru, kas vecāki virs 80 gadiem, vakcinācija mājās. Tāpat turpinās senioru personiska uzrunāšana Daugavpilī, kur līdz šim piezvanīts 5526 senioriem.

Patlaban darbojas astoņi vakcinācijas punkti tirdzniecības centros Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tiek plānots, ka vakcinācija varētu tikt organizēta tirdzniecības centros "Origo" un "Sāga" Rīgā, kā arī Cēsīs, Siguldā, Jūrmalā un Ventspilī.

LETA jau vēstīja, ka līdz šim tikai pirmo no divām vakcīnas pret Covid-19 devām Latvijā ir saņēmuši 593 627 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 521 588 cilvēki. Kopumā valstī veiktas 1 115 215 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas.

Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson&Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši 31,45% iedzīvotāju, bet abas - 27,63%.

Valdība kultūras atbalsta pasākumu īstenošanai piešķirs finansējumu 1 miljona eiro apmērā

Valdība šodien nolēma no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 1 miljonu eiro kultūras atbalsta pasākumu īstenošanai, tai skaitā 700 000 eiro - Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai jeb mērķprogammai "KultūrEelpa" un 300 000 eiro - Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) grāmatu iepirkumu programmas publiskajām bibliotēkām īstenošanai.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzīmēja, ka epidemioloģiskajiem drošības noteikumiem mazinoties, ikdienā atgriežas arī kultūras nozares klātienes aktivitātes. Viņš uzsvēra, ka liela nozīme nozares dzīvot un radīt spējai ir bijusi visiem atbalsta mehānismiem, kas Covid 19 pandēmijas laikā tika realizēti kultūras jomā.

"VKKF programmai "KultūrElpa" 2021.gadā bija milzu pieprasījums, kas apliecina nepieciešamību būtiski palielināt VKKF finansējumu. Šoreiz "KultūrElpas" īpašie akcenti ir nemateriālais kultūras mantojums un grāmatu iepirkums visām publiskajā bibliotēkām," pauda Puntulis.

Pēc Kultūras ministrijas (KM) paustā, ņemot vērā pašreizējos Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktos pasākumus un paredzot, ka tuvākajā laikā turpināsies virkne ierobežojumu kultūras nozare nevarēs pilnvērtīgi atjaunot radošo un saimniecisko darbību. Tāpēc ir nepieciešams turpināt sniegt atbalstu kultūras nozarēm līdz brīdim, kad tās varēs pilnvērtīgi atjaunot darbību.

KM uzsvēra, ka, turpinot atbalsta sniegšanu īpašu vērību nepieciešams pievērst tām kultūras nozarēm, kurām iespējas saņemt atbalstu no līdz šim īstenotajiem atbalsta instrumentiem bija ierobežotas, tostarp nemateriālā kultūras mantojuma, bibliotēku un muzeju nozarēm.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, VKKF no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika piešķirts finansējums 3 miljonu eiro apmērā mērķprogrammas "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" īstenošanai.

Izmantojot piešķirto finansējumu, VKKF konkursa kārtībā ir atbalstījis 204 projektu īstenošanu un konkursā tika iesniegti 856 projekti par kopējo summu 20 miljoni eiro, tādējādi, kā skaidroja KM, piešķirtais finansējums veido apmēram 15% no pieprasītā.

KM arīdzan uzsvēra, ka, ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc atbalsta kultūras nozarei, ir nepieciešams turpināt mērķprogrammas "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" īstenošanu. Tā kā visi piešķirtie līdzekļi programmas īstenošanai jau ir sadalīti, nepieciešams piešķirt finansējumu 667 972 eiro apmērā mērķprogrammas turpināšanai.

Plānots, ka ar šo finansējumu tiks sniegts atbalsts projektiem kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai, īpašu akcentu liekot uz atbalsta sniegšanu tām kultūras jomām, kurām iespējas saņemt atbalstu no līdz šim īstenotajiem atbalsta instrumentiem bija ierobežotas - nemateriālā kultūras mantojuma nozarei, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem, muzeju nozarei, kā arī institūcijām, kas nodrošina profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos.

KM norādīja, ka ministrijas padotības iestādes un kapitālsabiedrības, kurās KM ir valsts kapitāldaļu turētāja, kas būs saņēmušas atbalstu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Covid-19 seku mazināšanai, uz atbalstu mērķprogrammā "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" nevarēs pretendēt.

Tāpat mērķprogrammu "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" paredzēts īstenot vienlaikus ar trešo VKKF regulāro projektu konkursu. Pēc KM paustā, VKKF nepieciešams arī papildu finansējums mērķprogrammas pieteikumu izvērtēšanas nodrošināšanai 32 028 eiro apmērā.

Savukārt, lai atbalstītu krīzes skarto grāmatniecības nozari, kuras apgrozījums noteikto darbības ierobežojumu dēļ ir būtiski kritiens, līdztekus ietekmējot arī jaunizdevumu skaitu, kā arī nepieciešamību papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar pēdējo gadu izdevumiem plānots īstenot programmu "Grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām".

KM atzīmēja, ka projekta īstenošana VKKF konkursā radītu nesamērīgu administratīvo slogu, tāpēc tā īstenošanu paredzēts deleģēt LNB. Programmas "Grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām" īstenošanai nepieciešams piešķirt finansējumu 300 000 eiro apmērā, tai skaitā 3707 eiro ekspertu darba apmaksai, lai izstrādātu kritērijus izdevumu atlasei un atlasītu izdevumus.

Maijā un jūnija sākumā ar Covid-19 visbiežāk saslimuši veikalu pārdevēji un uzņēmumu vadītāji

Laika periodā no 1.maija līdz 6.jūnijam ar Covid-19 visbiežāk saslimuši veikalu pārdevēji un uzņēmumu vadītāji, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais ziņojums par Covid-19 saslimstības sociālekonomisko analīzi, ko otrdien uzklausīja valdība.

Šajā laika posmā, vērtējot pēc profesijām, ar Covid-19 saslimuši 608 veikalu pārdevēji, 462 rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji, 395 rūpniecības un citi strādnieki, 360 pamatizglītības un pirmsskolas pedagogu, 296 māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, 279 komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji, 267 tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki, kā arī 258 pārvaldes vecākie speciālisti.

Arī starp kopumā ar Covid-19 saslimušajiem līdz 6.jūnijam visvairāk ir rīkotājdirektoru un uzņēmumu vadītāju - 3920, seko veikalu pārdevēji - 3890, individuālās aprūpes darbinieki - 3600, pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi - 3270 un rūpniecības un citi strādnieki - 2750.

Vērtējot procentuāli no kopējā nozarē nodarbināto skaita, lielākais ar Covid-19 saslimušo skaits līdz 6.jūnijam konstatēts veselības un sociālajā aprūpē, kā arī pakalpojumu nozarē, kurās saslimuši 18% no kopējā nozarē nodarbināto skaita. Valsts pārvaldē un aizsardzībā saslimuši 12%, bet apstrādes rūpniecībā un izglītības nozarē - katrā pa 11% no nodarbināto skaita. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē saslimuši 10% no nodarbinātajiem, kā arī nekustamā īpašuma operāciju nozarē saslimušo īpatsvars ir 10%.

Pa 9% no nozarē nodarbināto kopējā skaita saslimuši pārējā rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē. Tirdzniecībā saslimušo īpatsvars bija 8% no nozarē nodarbinātajiem.

Arī laika posmā no 1.maija līdz 6.jūnijam lielākais ar Covid-19 saslimušo īpatsvars ir pakalpojumu nozarē - 2,4% no nozarē nodarbinātajiem, seko apstrādes rūpniecība (1,4%), operācijas ar nekustamo īpašumu (1,3%), valsts pārvalde un aizsardzība (1,3%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (1,2%), transports un uzglabāšana (1,1%), izglītība (1,1%), tirdzniecība (1,1%), finanses un apdrošināšana (1,1%).

Kopumā EM apkopotā informācija liecina, ka starp "Top 40" nozarēm ar lielāko saslimušo īpatsvaru pārsvarā ir nozares, kurās dominē privātais sektors.

EM Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš valdības sēdē sacīja, ka no šiem datiem ministrijai ir vairāki galvenie secinājumi - saslimšana noteiktās profesijās notiek neatkarīgi no ierobežojumiem un atbilst kopējām saslimšanas tendencēm valstī, savukārt vairāk vakcinētajās profesijās, piemēram, sociālās aprūpes centru darbinieki, saslimstības samazināšanās notiek daudz straujāk nekā valstī vidēji.

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) bažas raisīja straujais saslimstības pieaugums starp veikalu darbiniekiem maijā, savukārt Salmiņš skaidroja, ka nereti inficēšanās notiek ārpus tiešās profesijas un ārpus darba. Tomēr Kariņš norādīja, ka, acīmredzot, veikali nav bijusi drošākā darba vide tiem, kas tur strādā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka no šiem datiem ir skaidrs, ka vakcīnas darbojas un profesijās, kurās vakcinācijas aptvere ir vislielākā, saslimstība samazinās straujāk.

Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka nav tik vienkārši pateikt, kur cilvēki saslimst visbiežāk. "Skaidrs, ka saslimstība brīvi un vienmērīgi izplatās visā sabiedrībā," viņš teica.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs komentēja, ka cilvēkiem riski ir vienādi visās profesijās. "Pavasarī tika atvērti veikali - saslimstība izplatījās šajos darba kolektīvos. Skaidrs, ka saslimstība vienmērīgi un nekontrolēti izplatās visā sabiedrībā - ja visi būtu vairāk vakcinēt, saslimstības kritums būtu tāds kā sociālās aprūpes darbiniekiem," viņš sacīja.

Varmākām noteiks pienākumu apgūt obligātu kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai

Šodien valdība lēma atbalstīt Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu, kurš paredz, ka varmākām tiks noteiks pienākums apgūt obligātu kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus.

Noteikumu projekts stāsies spēkā 1.jūlijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka šis solis ir nepieciešams, lai preventīvi iedarbotos uz varmāku, koriģējot viņa vardarbīgas uzvedības paradumus, samazinot vardarbības gadījumus ģimenē un novēršot risku kādam kļūt par vardarbības upuri.

Kursi vardarbīgai personai būs jāapmeklē tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē. Gadījumā, ja vardarbību veikusī persona nepildīs savus likumā noteiktos pienākumus, varēs piemērot kriminālatbildību.

Pieteikumu tiesā var iesniegt no vardarbības cietusī persona vai bāriņtiesa, ja bērna vecāks vai aizbildnis objektīvu iemeslu dēļ nav iesniedzis pieteikumu. To var iesniegt arī ar policijas starpniecību.