Jūnija nogalē zinātnieki atklājuši vēl nepieredzētu gadījumu novērošanas vēsturē - Antarktīdā trīs dienu dienu laikā "pazudis" iespaidīga izmēra ezers, ziņo medijs "Vice".

Miljoniem kubikmetru lielais ezers Antarktīdā pazudis dažu dienu laikā, atstājot "tukšu vietu", kas ir redzama no satelītu uzņemtajiem attēliem, atklājuši zinātnieki.

Dīvainā ezera pazušana negaidīti pavērusi durvis jauniem atklājumiem un detaļām par Antarktīdas šelfa ledāju virsmu dinamiku. Šis gadījums varētu rast atbildi uz jautājumu - vai nestabilitāte šajā reģionā ir saistīta ar cilvēku radītām klimata pārmaiņām?

Tasmānijas universitātes Austrālijas Antarktikas sadarbības programmas glaciologs Rolands Vorners pirmās ezera pazušanas pazīmes pamanīja 2020. gada janvārī uzņemtajos satelītattēlos, kad viņš "atklāja pārsteidzoši sabrukušas virsmas struktūru" Eimerija šelfa ledājā, ziņots pagājušajā nedēļā "Geophysical Research Letters" publicētajā pētījumā.

Tajā laikā Austrālijā plosījās meža ugunsgrēki un Vorners regulāri satelītattēlos pētījis postījumu apmēru kontinentā.

"Atvelkot elpu no ugunsgrēku postījumu novērojumiem, es nolēmu paskatīties [Austrālijai] zemāk esošo Antarktīdu, kur vairākas dienas vēroju Eimerija šelfa ledāju. Nolēmu, ka vasarā paskatīšos, kā ledus kušana ir progresējusi," saka Vorners. "Ledāja sagruvušās virsmas fragments piesaistīja manu uzmanību," turpina pētnieks. 

Vorners nodomāja, ka ledāja konstrukcijas izmaiņas varētu būt saistītas ar dramatisku un nesenu izkušanu. Ar NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu palīdzību viņš spēja salīdzināt dažādu laika periodu attēlus un precīzi noteikt, kad milzīgais ezers ir "pazudis". Vorners savus novērojumus salīdzināja pie pētniekiem, kuri pētījuši tieši Eimerija šelfa ledāju.  

"Bez apkopotajiem satelītu datiem mēs nebūtu sasnieguši tik kvantitatīvu apjomu un novērtējumu par ezera iztecēšanas procesu," uzsver Vorners.

5

NASA satelīta dati atklāja, ka 2019. gada 9. jūnijā minētajā vietā atradās milzīgs, neskarts ezers, kas sastāvēja no izkusušā ledus, kura tilpums bija aptuveni 600 līdz 750 miljoni kubikmetri.

Tomēr 11. jūnijā ezers jau bija pazudis.

Vorners un viņa kolēģi uzskata, ka ūdenstilpnes svars pārsniedza ledus izturību, tāpēc notika tas, ko sauc par "hidrofrakciju" - ūdens caur plīstošām ledus plaisām notecēja okeānā. Ūdens līmenim strauji krītoties, nogāzās aptuveni 80 metrus liels ledāja galotnes fragments, kas radīja plaisas.

Kaut arī "hidrofrakcijas" bijušas fiksētas pat trauslākas ledus kārtas sabrukšanā, tomēr šāda izmēra un ātruma drenāžas notikums vēl nekad nebija tik detalizēti novērots. Ezera izzušanas gadījums ir ļoti neparasta parādība, jo tas balstījās uz diezgan stabilā Eimerija šelfa ledāja, kas ir aptuveni 1400 metrus biezs.

Iztecējušā ezera apkārtni satelīta novērojumos var novērot jau kopš 1973. gada, taču 2019. gada jūnija negaidītā parādība ir pirmais nozīmīgais drenāžas notikums gandrīz pusgadsimta garumā šī ledāja apkārtnē. Tas nodrošina "vēl nebijušu iespēju novērot plaisu veidošanos un izkusušā ledus ūdens darbību," rakstīts pētījumā.

"Domāju, ka ezera dziļums, lielais ūdens tilpums un tā desmitiem gadu ilgā uzkrāšanās ir radījusi mums jaunu ieskatu," sacīja Vorners. 

5

Pētnieki norāda, ka ledāja plaisās nelielā daudzumā atkal uzkrāsies izkusušā ledus ūdens, kas šo vietu padarīs par savdabīgu vietu, lai pētītu un labāk saprastu hidroloģiju Antarktīdas šelfa ledāju virsmās. Šis temats ir īpaši svarīgs, jo pētījumā uzsvērts, ka virsmas kušanas ietekme ir "nepietiekami izprasta" uz Antarktīdas šelfa ledāju stabilitāti nākotnē.

Piemēram, ir maz zināšanu par to, cik lielā mērā šis ledus izkusušais ūdens veicina jūras ūdens līmeņa celšanos pasaulē. Tāpat nav zināms, vai atsevišķas drenāžas ir saistītas ar cilvēku radītajām klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņu modeļi gan prognozē izkusušā ledus ūdens palielināšanos Antarktīdas šelfa ledājos, kas rastos, ja paaugstināsies gaisa temperatūra uz Zemes.

Vorners norāda, ka ir vajadzīgi vairāk dati, "lai uzlabotu klimata modeļu prasmi prognozēt ledāju virsmas kušanu."

"Izmantojot ierobežotus novērošanas datus, galvenais, ko mēs zinām par šo Eimerija ledus šelfa daļu, ir tas, ka ledus kušanas sezonas katru gadu ir ļoti dažādas," viņš saka.

"Nav pietiekami daudz datu no iepriekšējiem gadiem, lai redzētu kādu tendenci." 

5

Pēkšņa ezera izzušana paver iespēju redzēt šīs cilvēku neapdzīvotās ainavas sarežģītos procesus straujo klimata pārmaiņu ērā. Vorners stāsta, ka viņš ar saviem kolēģiem plāno turpināt novērot ledus plaisu veidošanos, vienlaikus rekonstruējot izzudušā ezera evolūcijas procesu, izmantojot pēdējo 50 gadu uzņemtos satelītattēlus no šīs teritorijas.

"Kā ezers attīstījās, lai izveidotu tādu biezu ledus kārtu un uzkrātu tik lielu daudzumu ūdens?" jautā Vorners, uzsverot, ka viņš tagad varēs atskatīties uz ledāja uzbūves vēsturi vairāku desmitu gadu garumā, pateicoties satelītattēliem.   

Noslēpumi zem Antarktīdas šelfa ledājiem cirkulē ik pa laikam. Portāls "Apollo.lv" jau ziņoja, ka zinātnieki šī gada sākumā atklājuši, kā zem Zemes neapdzīvotākā kontinenta ledājiem "slēpjas" okeāns.

Februārī "Apollo.lv" ziņoja par masīvu aisbergu "četru Rīgu" platībā, kas atdalījās no Antarktīdas.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!