Latvijas - Baltkrievijas pierobežā varētu izsludināt ārkārtas stāvokli

Valsts robežsardzes emblēma.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas-Baltkrievijas pierobežā varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, ņemot vērā notiekošo Lietuvā, tādā veidā arī paātrinot iespēju rīkoties operatīvāk. Tikmēr par to, vai nāksies steigties palīgā, nobažījušās pašvaldības, vēsta ReTV.

Kamēr Lietuvā aizturēto ārzemnieku skaits pārsniedzis trīsarpus tūkstošus, Latvijas-Baltkrievijas robežu šogad nelikumīgi šķērsojuši 27 imigranti. Lai gan krīzes uz Latvijas robežas nav, Iekšlietu ministrijā Mārtiņš Šteins vērtē, vai nevajadzētu izsludināt ārkārtas stāvokli.

Ārkārtas situācijas izsludināšanas ideju iekšlietu ministres drīzumā plāno pārrunāt ar premjeru. Tā kā migrantu krīzes problēma samilst Lietuvā, arī Latvijas pierobežas pašvaldības sarosījušās, vai, situācijai pasliktinoties Latvijā, arī tām nebūs jāsteidz palīgā.

"Ir jābūt jauniem plāniem. Ir konkrētas lietas, lai būtu mūsu iedzīvotāji drošāki. Noteiktas struktūras atsaucās, mēs esam vienojušies, ka regulāri satiksimies," uzsver Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

To, ka šonedēļ notikušas un vēl gaidāms tikšanās ar valsts drošības iestāžu pārstāvjiem, ReTV apliecināja gan Krāslavas, gan Augšdaugavas novadu, gan Daugavpils pašvaldībās. Vietvaras interesē, vai līdzīgi kā Lietuvā, tām nebūs jāpiedāvā vietas izmitināšanai, ja situācija eskalēsies.

"Tā bija sanāksme, lai mazinātu satraukumu un atbildētu uz visiem pašvaldību jautājumiem. Diskutējam un runājām par koordinēšanas procesiem par atmaksas kārtību, ja būs jāiesaistās dažādu pasākumu nodrošināšanā: izmitināšana, ēdināšana, sanitārie mezgli un citas lietas," saka Mārtiņš Šteins.

"Lietuvā pagaidām ir vasara, pie mums vēl ir vasara. Drīz būs ziema. Līdz ar to tas pasākums, ka mēs - viena vai otra pašvaldība - šodien sakām “jā” vai “nē” kaut kādai skolai, bet tai jābūt gatavai. Jābūt sagatavotai. Tas ir jautājums, kas būs ēdinātājs, kas būs dakteris, kas būs tulks?" pauž Gunārs Upenieks.