Vai vakcinēšanās pret Covid-19 pasaulē būs obligāta? (18)

Piekļuves ierobežošana, balstoties uz vakcinēšanās statusu, ir sadusmojusi daudzus cilvēkus, sevišķi tos, kas iebilst pret masku valkāšanu un citiem ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar pandēmiju. Kritiķi bažījas, ka obligātas "Covid pases" riskē radīt divu slāņu sabiedrību, kurā atsevišķas grupas tiks izslēgtas no konkrētām aktivitātēm. Pastāv arī juridiskie šķēršļi un jautājumi par privātuma ievērošanu, un uzņēmumi sūdzas, ka viņiem tas rada papildu slodzi un izmaksas. Taču šīs pieejas atbalstītāji uzskata to par sociālās atbildības jautājumu, un arvien skaidrāks kļūst tas, ka vakcinēšanās būs obligāta vairākās nozarēs strādājošajiem, sākot ar veselības aprūpes nozares darbiniekiem.

Medicīnas darbiniekiem būs jāvakcinējas

Ārsti, medmāsas un citi veselības aprūpes nozarē strādājošie bija vieni no pirmajiem, kuriem tika piedāvāta iespēja vakcinēties pret Covid-19. Šī nozare ir arī pirmā, kurā vairākās valstīs ieviesta prasība par obligātu vakcinēšanos. Itālija jau aprīlī kā obligātu noteica vakcinēšanos pret Covid-19 daudziem medicīnā un citās veselības aprūpes jomās strādājošajiem, bet Francijas parlaments 26.jūlijā apstiprināja prasību par visu medicīnas darbinieku obligātu vakcinēšanos pret Covid-19. Viņiem jāvakcinējas līdz 15.septembrim. Tiem, kuri atteiksies vakcinēties, tiks aizliegts ierasties darbavietā un pēc 15.septembra netiks izmaksātas algas, televīzijā pavēstīja Francijas veselības ministrs Olivjē Verāns. Francijas prezidents Emanuels Makrons arī izteicies, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, prasība par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 var tikt attiecināta uz visiem valsts iedzīvotājiem.

Arī Grieķija jūlijā paziņoja, ka obligāti būs jāvakcinējas visiem pansionātu darbiniekiem. Tie, kuri atteiksies potēties, no 16.augusta tiks atstādināti no darba. No septembra Grieķijā vakcinācija būs obligāta visiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem gan valsts, gan privātajā sektorā. Arī Ungārija spērusi līdzīgu soli, un Lielbritānija plāno no oktobra noteikt obligātu vakcinēšanos pansionātu darbiniekiem.

Savienotajās Valstīs Kalifornijas štats nolēmis, ka štata iestāžu darbiniekiem jābūt vakcinētiem vai arī jāveic Covid-19 tests reizi nedēļā. Kalifornija šo prasību attiecinājusi arī uz veselības jomas privātā sektora darbiniekiem - kopumā vairāk nekā 2,2 miljoniem cilvēku. Arī Ņujorkas pilsēta noteikusi, ka pašvaldības darbiniekiem būs jāvakcinējas pret Covid-19 vai katru nedēļu jāveic Covid-19 tests. Prasība stāsies spēkā no 13.septembra un attieksies uz vairāk nekā 300 000 darbinieku, tostarp policistiem, ugunsdzēsējiem un skolotājiem.

26.jūlijā ASV gandrīz 60 medicīnas organizācijas nāca klajā ar aicinājumu noteikt medicīnas darbiniekiem obligātu vakcinēšanos pret Covid-19, un 26.jūlijā ASV Veterānu lietu ministrija paziņoja, ka pieprasīs vairāk nekā 100 000 ministrijas struktūru veselības aprūpes darbinieku vakcinēties pret Covid-19. Veterānu lietu ministrija ir pirmā ASV federālā iestāde, kas izvirzījusi šādu prasību. Darbiniekus, kas atteiksies vakcinēties, tādēļ varēs atlaist no darba.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija līdz šim bija atstājusi vakcinēšanās prasību pieņemšanu štatu un atsevišķu iestāžu un uzņēmumu ziņā. Taču 27.jūlijā Baidens izteicās, ka viņa administrācija apsver prasību federālo iestāžu darbiniekiem vakcinēties pret Covid-19. Tikmēr ASV Tieslietu ministrijas juristi pauduši viedokli, ka federālie likumi neaizliedz valsts aģentūrām un privātiem uzņēmumiem pieprasīt Covid-19 vakcīnas, pat ja vakcīnas ir apstiprinātas lietošanai tikai ar ārkārtas atļauju.

Arī Kanādā jūlijā spēkā pieņēmās diskusijas par to, vai veselības aprūpes nozares darbiniekiem un darbiniekiem konkrētos amatos federālajā valdībā būtu obligāti jāvakcinējas pret Covid-19.

Skolotāji un studenti

Vairākās valstīs tiek diskutēts arī par nepieciešamību vakcinēties pret Covid-19 skolotājiem un studentiem, lai būtu iespējams atsākt mācības klātienē. Francijas Veselības ministrija pagaidām noraidījusi ideju par prasību obligāti vakcinēties skolotājiem, bet Itālija, kur jūlija vidū nebija vakcinējušies aptuveni 15% skolās strādājošo, apsver pieprasīt visiem skolotājiem vakcinēties.

Britu mediji jūlijā ziņoja, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sanāksmē ar kolēģiem paudis viedokli, ka studentiem, kuri vēlas apmeklēt lekcijas klātienē un dzīvot kopmītnēs, būtu jābūt vakcinētiem pret Covid-19. Tikmēr citās valstīs universitātes un koledžas pašas pieņēmušas lēmumu prasīt studentiem obligāti vakcinēties. ASV šādi rīkojušās simtiem mācību iestāžu. Arī Krievijā vairākas universitātes aizliegušas nevakcinētiem studentiem dzīvot kopmītnēs. Taču vairumā valstu jaunieši nebija prioritārā grupa vakcinācijas kampaņas sākumā, tādēļ līdz šim aktuāls nebija arī jautājums par potēšanās obligātumu.

"Covid pases" un sertifikāti

Francijas parlaments jūlijā apstiprināja likumu par "Covid pasēm", kas nepieciešamas restorānu, teātru, kinoteātru un daudzu citu sabiedrisko vietu apmeklētājiem un iekšzemes vilcienu un lidmašīnu pasažieriem. Plānots, ka sākotnēji šie noteikumi attieksies uz visiem pieaugušajiem, bet no 30.septembra - uz visiem 12 gadu vecumu sasniegušiem cilvēkiem. Lai saņemtu šādu sertifikātu, ir jābūt apliecinājumam par pabeigtu vakcināciju, nesenu negatīvu testa rezultātu vai nesenu izveseļošanos no Covid-19. Jaunie noteikumi izsauca plašus protestus visā Francijā, bet pēc to pieņemšanas jūtami pieauga vakcinācijas temps.

Vācijā pašlaik iedzīvotāji drīkst apmeklēt restorānus, kinoteātrus vai sporta klubus, ja ir pilnībā vakcinējušies vai var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Taču kancleres Angelas Merkeles biroja vadītājs Helge Brauns jūlijā intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" brīdināja, ka gadījumā, ja inficēšanās rādītāji pasliktināsies, nevakcinētajiem cilvēkiem nepietiks ar testu, lai varētu doties uz kino, stadionu vai ēstuvi. Merkele gan norādījusi, ka nedomā sekot Francijas un citu valstu paraugam un noteikt obligātu vakcināciju konkrētām sabiedrības grupām. "Mums nav nodoma iet pa šo ceļu. Es nedomāju, ka mēs varam iegūt uzticību, mainot iepriekš sacīto, obligātas vakcinācijas nebūs," jūlijā paziņoja Merkele.

Tikmēr Itālija plāno no 6.augusta ierobežot nevakcinētajiem cilvēkiem daudzas aktivitātes. Premjerministra Mario Dragi valdība nolēmusi, ka "Covid pases" būs jāuzrāda, pusdienojot iekštelpās un apmeklējot teātrus, stadionus, muzejus, sporta zāles un citas vietas, kur mēdz uzturēties daudz cilvēku. Spānijā noteikumi atšķiras pa reģioniem un pašlaik nav vienotu prasību par "Covid pasu" nepieciešamību, lai iekļūtu restorānos, bāros un publiskos pasākumos. Savukārt Beļģija no 13.augusta plāno ieviest vakcinācijas sertifikātu, kas būs jāuzrāda, lai iekļūtu brīvdabas pasākumos, kurus apmeklē vairāk nekā 1500 cilvēku, piemēram, mūzikas festivālos. No septembra paredzēs šo sertifikātu ieviest arī lielos iekštelpu pasākumos. Izmantojot sertifikātus, pasākumu organizatori varēs atvieglot citus ierobežojumus, piemēram, atcelt prasību par masku nēsāšanu.

Arī Grieķijā un Austrijā restorānos, bāros un daudzās citās publiskās vietās tiek prasīti sertifikāti, kas apliecina vakcinēšanos, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu. Arī citās Eiropas valstīs lielākā vai mazākā mērā tiek izmantoti šādi sertifikāti. Arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš sākotnēji noraidīja domu par "Covid pasu" izmantošanu valstī, jūlijā paziņoja, ka bāros un citās publiskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, Anglijā no septembra beigām tiks prasīts uzrādīt sertifikātu par vakcinēšanos pret Covid-19 un ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu vairs nepietiks. Pašlaik bāri un citas vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, ir aicināti pieprasīt apmeklētājiem uzrādīt apliecinājumu par vakcinēšanos, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu, bet tā nav obligāta prasība.

Vakcinēšanās atvieglo ceļošanu

Sertifikāti, kas apliecina vakcinēšanos, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu, plaši tiek izmantoti arī ceļošanas atvieglošanai pandēmijas laikā.

Eiropas Savienība (ES) no 1.jūlija ieviesa digitālo Covid-19 sertifikātu, kas ieviests arī Šveicē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Islandē. Sertifikātam principā jānodrošina iespēja ceļot pa ES bez karantīnas vai dažkārt bez testēšanas prasībām, taču valstis var noteikt papildu ierobežojumus, ja uzskata to par nepieciešamu.

Lielbritānija jūlija beigās nolēma atcelt karantīnu pret Covid-19 pilnībā vakcinētiem ceļotājiem no ASV un lielākās daļas ES. Lielbritānijā, kas vairs nav ES dalībvalsts, ir spēkā sava "Covid pase", ko saskaņā ar valdības publiskoto informāciju pieņem vairāk nekā 30 valstis, tostarp Spānija un Grieķija.

Taču daudzas valstis arī nolēmušas neieviest "Covid pases". ASV valdība aprīlī noraidīja ideju par obligātu "Covid pasu" ieviešanu federālā līmenī, norādot, ka pilsoņu privātums un tiesības ir jāaizsargā. Tomēr četriem ASV štatiem ir aktīvas vakcinēšanās aplikācijas, un vairāki štati ieviesuši savus pasākumus, lai sekmētu vakcinēšanos.

Austrālijā vakcinētie cilvēki pašreiz var saņemt digitālu sertifikātu savos telefonos, bet tam nav piesaistītu tiesību. Austrālijas tūrisma ministrs Dans Tehans izteicies, ka vakcinācijas pase varētu atvieglot ceļošanu pa valsti brīžos, kad atsevišķi reģioni ir noslēgti Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Ministrs arī sacīja, ka lielāku brīvību piešķiršana vakcinētiem cilvēkiem varētu pamudināt vakcinēties citus.

Darbadevēju atbildība

Kamēr vairums Eiropas valstu izmanto sertifikātus, lai mudinātu cilvēkus vakcinēties, Krievija izteikti likusi uzsvaru uz darba devējiem, prasot tiem panākt darbinieku vakcinēšanos. Maskaviešiem no jūlija vidus vairs nav jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos vai imunitāti, lai iekļūtu restorānos, kafejnīcās un bāros, un Maskava plāno panākt, ka līdz augusta vidum vakcinējas 60% pakalpojumu sektorā strādājošo. Vairāki Krievijas apgabali ir sekojuši Maskavas piemēram.

Kremlis jūnijā paziņoja, ka Krievijā cilvēki, kas nebūs vakcinējušies pret Covid-19 vai ieguvuši imunitāti pēc pārslimošanas, nevarēs strādāt atsevišķās profesijās un varētu tikt pakļauti diskriminācijai. Varasiestādes arī draudējušas ar bargiem sodiem mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektora uzņēmumiem, kuros nebūs vakcinēti vismaz 60% darbinieku.

Laikraksts "The Washington Post" norādījis, ka daudzi darba devēji, sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi, uzskata, ka Krievijas varasiestādes nogrūdušas atbildību par vakcinēšanās mērķu sasniegšanu uz uzņēmumiem, lai gan krīzes laikā tai būtu jābūt valsts atbildībai. Lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvojis, ka vakcinēšanās nebūs obligāta, laikraksts norādījis, ka daudziem krieviem tāds iespaids radies.

Vakcīnas ir kļuvušas par galveno ieroci cīņā pret pandēmiju, un cilvēki tiek aicināti vakcinēties, lai pasargātu sevi un citus no saslimšanas. Taču ir cilvēki, kas nevēlas vakcinēties un no brīva prāta to nedarīs. Cīņu ar pandēmiju apdraud arī jaunu lipīgāku koronavīrusu paveidu rašanās, kas ir noturīgāki pret vakcīnām. Skaidrs, ka pasaulei vēl labu laiku nāksies sadzīvot ar sejas maskām, sociālo distancēšanos un citiem ierobežojumiem.

Pašreiz vairums valstu sasaistījušas tā dēvētās Covid pases ar iespējām iekļūt dažādās vietās un pasākumos. Plašākai sabiedrībai vakcinēšanās, domājams, tuvākajā laikā nebūs obligāta prasība, bet spēcīga nepieciešamība un ne tikai veselības apsvērumu dēļ, bet lai spētu baudīt kultūras piedāvātās iesējas un citas priekšrocības, tostarp brīvāk ceļot. Protams, ka pandēmijas laikā jau esam pārliecinājušies, ka nākotni prognozēt ir grūti un situācija var strauji mainīties, prasot jaunu pieeju un risinājumus.