/nginx/o/2019/06/16/12269162t1h9e10.jpg)
Migrantu krīze Latvijā pieaug. Ik dienas pieaug nelegālo robežas šķērsotāju skaits. Tikmēr vietējie iedzīvotāji jau apkaimē sākuši runāt par šo situāciju, parādās arī runas, ka ir pamanītas aizdomīgas personas, par ko arī ziņots robežsargiem, ziņo ReTV.
Daļa no Augšdaugavas novada Silenes ciema iedzīvotājiem migrantu ieceļošanas dēļ izjūt pamatīgu uztraukumu, cilvēki kļuvuši piesardzīgāki un īpašu uzmanību pievērš ikvienam svešiniekam. Ir arī tādi, kas jūtas drošībā, zinot, ka pierobežā notiek pastiprināta kontrole. "Ciematiņš mums mazs, cilvēki ir satraukušies, kas notiks tālāk. Pagaidām ir silts, viņi slēpjas krūmos kaut kur. Bet, kad aukstāk paliks, tad šķūņos, pirtīs un pagrabos līdīs," saka Gaļina.
"Lielākai cilvēku daļai bail, ka var sadurt, dzīvoklī ielauzties. Šodien viena paziņa bija atnākusi, teica, ka viņai tik ļoti bail, ka sēž mājās.
Svētdien, kad strādāju, atnāca cilvēks un teica, ka redzēja divus svešiniekus ar ārzemju numuriem un bārdām. Teica, ka viņam pat bail iet uz mājām, piezvanījām robežsardzei, viņi atbrauca," pauž Anna.
Lai arī pret nelegāliem robežas šķērsotājiem vietējie attiecas ar piesardzību, gadījumā, ja imigranti lūgtu pēc palīdzības, viņi neatteiktu. "Protams, palīdzētu - pabarotu viņus, noteikti nodotu varai, bet pirmo palīdzību sniegtu. Mēs visi cilvēki, gadās.
Neesam vainīgi, ka viņiem tur karš, viņi arī nav. Varbūt mums arī būs jābēg prom, neviens nezina, kas būs rītdien," uzsver Leonīds.
Uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijas-Baltkrievijas pierobežā ir pārtraukta arī speciālo pierobežas joslas caurlaižu izsniegšana, un vietējie ir sarūgtināti, ka ir liegta iespēja sēņot un ogot, kā arī strādāt. Daugavpils pašvaldība pagaidām komentārus nesniedz.
ReTV uzrunātie daugavpilieši norādīja, ka par ārkārtējo situāciju nav dzirdējuši, arī attieksme pret nelegālo imigrantu iespējamo izmitināšanu pilsētas teritorijā ir neviennozīmīga.
"Man tas nepatiktu, jo citās valstīs imigranti slikti uzvedas. Nezinu, kā būs pie mums, ja viņi būs izmitināti ārpus pilsētas. Dzirdēju daudzus stāstus, ka vjetnamieši dzīvoja tukšajās vasarnīcās. Mana attieksme ir negatīva," uzsver Andrejs.
Augšdaugavas novada priekšsēdētājs Arvīds Kucins norādīja, ka pašlaik pašvaldības galvenais uzdevums ir sniegt informāciju par pieejamām telpām nelegālo imigrantu izmitināšanai un iespēju organizēt viņu ēdināšanu.
Robežsardze jau iepriekš ir norādījusi - garantēt, ka visi pārbēgušie ir notverti, nevar. Un tas nozīmē, ka Latvijā šobrīd, iespējams, nenotverti nelegālie robežas šķērsotāji, kuri varētu būt arī inficēti ar Covid-19.
Plašāk skaties ReTV sižetā: