Zemeslodes glābšanas ABC iesācējiem! Sliekas mājās un citi vienkārši veidi, kā pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus (3)

Latvijā pieaug ne tikai kopējais radītais atkritumu daudzums, bet arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms, tāpēc jāveicina dalīta vākšana. Jāturpina skaidrojošais darbs, lai samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, 2020. gadā secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Komposta sliekas un auglīga zeme mazdārziņam vai puķēm

15 gadus žurnāla "Vides Vēstis" žurnāliste un "Rīgas Meži" projektu vadītāja Anitra Tooma "pieskata" komposta sliekas. 

Sākotnēji tās mitinājušās glītā bļodā žurnāla redakcijā, pārtiekot no kolēģu saražotajiem bioloģiskajiem atkritumiem - kafijas biezumiem, dārzeņu un augļu mizām. Tagad Anitras Toomas apgādībā ir divas lielas kastes. Gadu gaitā slieku skaits ir audzis. Gadījušies pāris misēkļi ar sliekām, kas tagad kļuvuši par vērtīgu pieredzi.

Šobrīd sliekas mitinās viņas lauku mājās Mazirbē. Anitra Tooma siltajā laikā kastes tur ēnā pie pirts austrumu puses sienas. Vietā, kur tām virsū nelīst lietus, lai zeme nesablīvējas. Viņa novērojusi, ka tām labāk patīk austrumu pusē nekā rietumu. Viņa pieļauj, ka tas ir tāpēc, ka naktis ir vēsas, sliekas grib siltumu, un rīta saule melnās kastes iesilda ātrāk.

"Var iztikt arī ar vienkāršu kompostu, bet sliekām to izlaižot caur savu organismu, tas iedod vēl papildu mikroorganismus, un zemē labāk rodas barības vielas augiem,"

saka Anitra Tooma. Aptuveni reizi nedēļā vai pat retāk komposts jāpacilā, lai "ielaistu gaisu", citādāk bezgaisa apstākļos var veidoties spēcīgs un nepatīkams aromāts, un sākties pūšanas process. Visērtāk to izdarīt ar skrūvdakšu.

Daudzus gadus sliekas arī mitinājušās vannas istabā, tad paziņas bijušas izbrīnītas - sliekas mājās?! Tomēr slieku mājvieta ir kastes ar komposta materiāliem, un tās nedodas apgaitā pa dzīvokli vai māju.

Reiz viņa sliekas veda uz Rīgu, lai atdotu paziņam. Neizdevās viņus sastapt. "Nezinu kāpēc es tās ieliku ledusskapī, tad gan tās bija izlīdušas pa visurieni, aiz gumijām un citviet, nomirušas. Šausmīgi smirdēja, vīrieši teica, ka tās ir makšķernieku šausmas," Anitra Tooma atceras strapgadījumu.

Viņa norāda, turot sliekas mājās, nav jutusi smaku, tobrīd kastes arī bija mazākas.

Šobrīd, kad viņa dzīvo Rīgā, viņa bioloģiskos atkritumus sakrāj un ved uz laukiem. Ja ir karsts vai jāpavada ilgāks laiks galvaspilsētā, tos var uzglabāt ledusskapī saldētavā, lai neveidojas nepatīkams aromāts.

Šo gadu laikā gadījušies vien daži starpgadījumi. Viņa sliekām ielikusi arbūzu, kas atsulojies. Kastēs kļuvis par mitru un sliekas noslīkušas. Šoziem viņa vienu kasti atstājusi ārā, un sliekas nosalušas.

"Jo siltāks laiks, jo viņām labāka ēstgriba,"

stāsta vides žurnāliste. Vasaras karstumā viņa izmaiņas slieku uzvedībā nav novērojusi. Ziemā kastes labāk turēt siltumnīcā vai pagrabā, ja tās siltajā laikā stāv laukā.

"Ja ir maigāka ziema, tad viņām patīk uzēst.

Es mizas uzberu pa virsu, bet neierušinu. Ja viņām vajag, viņas uznāk augšā paēsties. Ja nevajag, tad guļ savā kamolā," stāsta Anitra Tooma. 

Siltajā laikā kompostēšanās notiek ātrāk, ja slieku humusu samaisa ar pārtikas atliekām, tas kalpo kā ieraugs un satur daudz dažādu mikroorganismu. Mēneša laikā var iegūt auglīgu melnzemi. 

"Svarīgi ir sabalansēt slāpekļa un oglekļa daudzumu, tāpēc visas papīra salvetes lieku kompostā.

Vislabāk sliekas jūtas zem arbūza mizas puslodes, tur viņas sapulcēja kā paviljonā," stāsta Anitra Tooma.

Komposta kaudze dzīvokļu nama pagalmā

Anna Doškina ir biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāja. Viņa savā dzīvokļu mājas pagalmā, kurā ir aptuveni 14 dzīvokļu, realizēja ideju par kopīga komposta veidošanu. Oficiāli, lai šādi varētu rīkoties, vajadzētu puses iedzīvotāju piekrišanu, tomēr viņa sākotnēji pieņēma lēmumu ideju notestēt.

Komposta kaste pirms gada tikusi novietota daudzīvokļu mājas pagalmā ar zīmīti un mudinājumu - to droši var izmantot, bet ja kādam traucē, lai zvana Annai. Nevienam iebildumi nav radušies, tomēr ir vairākas idejas, kur kompostu realizēt.

"Tā bija mūsu pašu iniciatīva, uzlikām komposta kasti un sagatavojām instrukcijas, ko izvietojām abās kāpņu telpās un skatījāmies, vai kāds to lietos," atceras Anna.

Cilvēki to lieto, jo kaste, kas tikusi uzstādīta pērnajā gadā, ir pilna. Tā ir aizvērta un apzīmogota, un komposts trūd. Tagad cilvēki pilda otro. Izteiktas smakas pagalmā nav, vien pieejot blakus, var just kaut ko, norāda iniciatīvas autore.

Cilvēkus bieži satrauc, ka komposta kaudzēs var parādīties grauzēji. "Svarīgi, lai cilvēki šajos kompostos neievieto nekādus dzīvnieku valsts produktus - kaulus vai asakas, gaļu, tad arī grauzēji neuzradīsies," stāsta Anna.

Ko var un ko nevar mest piemājas komposta kaudzē?

Kompostam ir svarīgas divu veidu masas - "zaļā" un "brūnā" masa, kas ir jāmiksē. 

"Zaļā" masa ir augi, lapas, zāle un zari. Klāt var likt papīra dvielīšus, kas ir bez krāsvielām, un kartona strēmeles, kas labi trūd.

"Brūnajā" masā ir visi virtuves pārpalikumi, kas Annas ģimenes gadījumā, ir kartupeļu mizas, ābolu serdes un citas lietas, kas paliek pāri, gatavojot ēdienu, arī saberztas olu čaumalas.

Nevar likt nekādus dzīvnieku valsts produktus. Neiesaka likt arī piena produktus un sieru, jo tie veido skābāku vidi, un komposts var grūtāk kompostēsies. "Ir cilvēki, kas spēj tikt galā ar šāda veida kompostiem, bet es neesmu speciālists," min Anna.

Tāpat nevar likt neko, kas ir krāsots vai lakots, dzīvnieku izkārnījumus. "Tas ir tāpēc, ka tas ir piemājas komposts nevis industriālais."

"Tas ir brīvprātīgs pasākums un to dara cilvēki, kas to vēlas."

Viņa atkāj, ka gala procesu varēs novērtēt vien tad, kad tiks atvērta aizzīmogotā kaste, jo tikai tad varēs novērtēt, vai viss ir satrūdējis.

"Bieži cilvēki satraucas par to, ja viņi sāks atdalīt šos bioloģiski noārdāmos atkritumus, tie dzīvoklī sāks ost, kamēr krājas. Man vienmēr ir pretjautājums,

vai tad, kad jūs tos atkritumus lieciet parastajā mistkastē, tie neož? Tie ir tie paši atkritumi, tikai tie tiek atdalīti.

Mans secinājums, ka tie pat ož mazāk, jo nesķiroto miskati tik bieži neiznes. Ja tie nonāk komposta spainītī, ko mēs biežāk iznesam, tad nav ne smaku, ne problēmu," skaidro Anna.

Industriālā bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšana

Gada sākumā VARAM secinājis, ka bioloģiski noārdāmajo atkritumu (BNA) dalītās vākšanas sistēma darbojas mazāk nekā pusē no Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām.

Prasības par bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu jau tika noteiktas 2018. gada jūlijā, paredzot laiku to izpildei līdz 2020. gada beigām Rīgā. 

2035. gadā poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma (pašlaik tie ir vairāk kā 60%), savukārt jāpārstrādā būs vismaz 65% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, liecina VARAM informācija.

Bioloģiskie atkritumi veido vairāk nekā 40% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma un līdz ar to svarīgi nekavējoties uzsākt šo atkritumu dalīto vākšanu, lai tos varētu efektīvi pārstrādāt.

Sekmīga BNA ieviešana ir notikusi Ādažu, Ikšķiles, Mārupes un Siguldas pašvaldībās. Piemēram, Siguldas novadā dalīta BNA vākšanas sistēma jau sekmīgi darbojas vairākus gadus.

Kopumā pašvaldībās pieejami dažādi risinājumi pakalpojumu sniegšanai klientiem, lielākoties, lietojot speciāli marķētus konteinerus, maisus, veidojot speciālus atkritumu savākšanas maršrutus. Sistēmas ieviešanai un attīstīšanai ir svarīga pašvaldību atbildīga lēmumu pieņemšana un rīcība.

Vairākas pašvaldības šobrīd nodrošina tikai dārzu un parku un iedzīvotāju radīto "zaļo" atkritumu dalītu vākšanu, kas nav pietiekami.