ReTV: Cēsīs arheoloģiskajos izrakumos atrod senas vēstures liecības

FOTO: Irina and Denis/Shutterstock.com

Šovasar arheoloģiskie izrakumi notiek vienā no Cēsu vecpilsētas daļām, kur apbūve nav bijusi kopš Otrā pasaules kara. Izrakumos atrasti dažādi sadzīves priekšmeti, dzīvnieku kauli, monētas, arī rotaļlietas. Arheologiem palīdzīgu roku neliedza studenti, nu arī vietējie cēsnieki, ziņo ReTV. 

Nelielā zemes gabalā starp Cēsu vecpilsētas koka un mūra ēkām ierīkoti divi arheoloģiskās izpētes laukumi. Aptuveni mēnesi, atsedzot slāni pa slānim, sasniegts jau aptuveni pusotra metra dziļums jeb arheologu acīm - 16. gadsimts.

Šajā vietā arheologi atraduši ap 16. gadsimtu datējamus ēku pamatus, šeit atrasti arī ļoti daudz krāsns podiņi.

Atradumu vidū daudz monētas, trauku lauskas, dažādi dzīvnieku kauli, māla pīpes un to kāti, arī rotas lietas. Arheoloģe īpaši izceļ domino kauliņu. "Tie ir lietoti 18.-19. gadsimtā, tiem ir kaula virsiņa un melnkoka pamatne. Atšķiras, ka skaitļi ir līdz deviņi," apgalvo  Liena Ritere, SIA "Arheoloģiskā izpēte" arheoloģe.

Atradumi liecina, ka dažādos laikos šī vieta bijusi aktīvi apdzīvota. Ēkas postījuši ugunsgrēki, tās atkal atjaunotas, līdz apbūvi šeit pilnībā nopostījis Otrais pasaules karš.

Augustā arheoloģiskajā izpētē iesaistījās studenti, bet šobrīd palīdz arī daudzi cēsnieki. Piemēram, šodien iepazīties ar arheologu darbu bija ieradušās Cēsu Kultūras centra darbinieces.

Starp šiem diviem izpētes laukumiem nākamvasar varētu turpināties arheoloģiskos izrakumus, lai saprastu, vai nākotnē šeit varētu tapt Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumu glabātuve. Šāda iecere lolota jau kopš 2007. gada, kad Zigrīdas Apalas vadībā daļā teritorijas jau notika arheoloģiskā priekšizpēte. Toreiz krīzes dēļ darbus pārtrauca, krājuma glabātuvi tā arī neuzcēla. Bet Cēsu muzejam tā aizvien ir ļoti nepieciešama.

Muzeja krājuma glabātavai paredzēts izbūvēt vienu pazemes stāvu, savukārt virszemē veidot 19. gadsimtam raksturīgu apbūvi.