Prostitūcija, rekets un kastu sistēma. Kas notiek migrantu nometnē Lietuvā? (9)

Šī gada 24. jūlijā Eiropas Savienība (ES) noteica sankcijas Baltkrievijai, reaģējot uz nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu eskalāciju valstī ar vardarbīgām represijām pret pilsonisko sabiedrību, demokrātisko opozīciju un žurnālistiem, kā arī uz "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā 2021. gada 23. maijā, un ar to saistīto žurnālista Romana Protaseviča un Sofijas Sapegas aizturēšanu.

Reaģējot uz ES piemērotajām sankcijām Baltkrievijai, tās līderis Aleksandrs Lukašenko pieņēma lēmumu ļaut masu migrāciju uz Eiropu no tādām valstīm, kā Afganistānas, Sīrijas un Irākas.

Līdz ar šo lēmumu 2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Saskaņā ar oficiālo statistiku 2021. gada 11. septembrī Lietuvā ir ieceļojuši 4148 nelegālie migranti. Lietuvas Iekšlietu ministrijas publicētā statistika liecina, ka līdz ar Baltkrievijas lēmumu šī gada jūlijā strauji pieauga migrantu plūsma Lietuvas-Baltkrievijas robežā. 

No tiem 2805 ir Irākas pilsoņi, 205 - Kongo un 130 - Sīrijas. Lietuvā visvairāk ieceļo migranti vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Kā liecina Lietuvas Iekšlietu ministrijas statistika, uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas reģistrēti teju 500 nelegālo migrantu bērni vecumā līdz deviņiem gadiem. 

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.

No 3. augusta, pildot iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, Lietuvas robežsargi migrantus, kas nelegāli ierodas Lietuvā no Baltkrievijas, piespiež doties atpakaļ. Arī Latvijas robežsargi neļauj migrantiem nelegāli šķērsot robežu un piespiež viņus doties atpakaļ.

Līdz ar ievērojamo migrantu plūsmu augusta sākumā Lietuva izveidoja telšu apkaimi Rūdninku poligonā, kas paredzēta cilvēku izmitināšanai, kamēr tiek izskatīti viņu patvēruma lūgumi. Tur izvietotajiem, pārsvarā irākiešiem, atstāt apmetnes teritoriju ir liegts. Nometnes iekšpusē kārtību uzrauga drošībnieki. Ārpusē pie poligona iebraukšanas vārtiem dežurē policija, kas nepiederošajiem liedz pienākt tuvāk.

Rūdninku poligons – problēmu nometne

Portāls "15min" apkopoja datus par situāciju Rūdninkos no sešiem dažādiem nesaistītiem avotiem. Visi avoti atteicās runāt publiski, jo nebija pilnvaroti sazināties ar mediju pārstāvjiem. Turklāt tas, iespējams, apdraudētu viņu drošību. Dažus no apkopotajiem faktiem apstiprināja Sarkanā Krusta pārstāvji, kas uzrauga situāciju.

Migrantu izmitināšanas poligonā Rūdninkos notika nemieri jau pirms jauno iedzīvotāju apmešanās. Vietējie iedzīvotāji protestēja pret plānoto papildus nometni. Vietējie to uzskatīja par nepietiekami drošu, tāpēc sāka protestēt. Tomēr protestētāji tika padzīti ar asaru gāzi.

Vēlāk nometnē izveidojās vairākas situācijas, kuru laikā protestētāji nojauca žogu un pretojās amatpersonām. Desmitiem poligona iedzīvotāju aizbēga no nometnes. Daži no viņiem vēlāk tika aizturēti, tomēr Lietuvas Iekšlietu ministrija dažus no šiem notikumiem apklusināja. Patlaban piekļuvi nometnes žogam būtiski apgrūtina pat brīdinājuma zīmes gājējiem un autobraucējiem.

Teltīm ir savi komandieri

Precīzu migrantu skaitu, kas apmetušies Rūdninkos, Lietuvas Iekšlietu ministrija nepublisko. Saskaņā ar dažādu iestāžu un avotu teikto, šis skaits svārstās no 700 līdz 800 migrantiem.

Foto: Lietuvas migrantu nometne

No dažādām naktsmītnēm atvestie vīrieši dzīvo teltīs, taču katrā no teltīm ir kāds komandieris, kurš sazinās ar ierēdņiem, uzklausa pretenzijas un izlemj, kurš kur guļ. Kā vēsta vairāki avoti, lai iegūtu labāku vietu teltī, migrantiem ir jāmaksā ar naudu vai pakalpojumiem.

Nometnē veidojas kastu sistēma - dažādām kastām dažādas tualetes

Kastas nometnē veidojas pēc tautības, rases un valstiskās piederības principiem - pie augstākās kastas pieder arābi un kurdi, pie zemākas - migranti no Āfrikas valstīm, Afganistānas un Sīrijas, bet par viszemāko kastu gan Rūdninkos, gan citās nometnēs kļūst izceļotāji no Šrilankas, Indijas un citām šī reģiona valstīm.

Faktori, kas nosaka hierarhiju, ir arī nauda un fiziskais spēks. Vājākajiem nometņu iemītniekiem tiek pieprasīts maksāt par dušas izmantošanu.

Kā vēsta trīs neatkarīgi avoti, starp kastām sadalītas arī tualetes. Vienā tualetē var iekļūt tikai arābi, kurdi un irākieši. Otra tualete ir priekš migrantiem no Āfrikas valstīm, bet trešā – indiešiem un Šrilankas iedzīvotājiem.

Rekets pret vājākajiem un nabadzīgākajiem

Maksa par dušu migrantu nometnē ir 30-50 eiro. Kā vēsta neatkarīgi avoti, kurdi ir prasīgi pret zemāko kastu migrantiem. Tomēr piederība kastai dažkārt var būt atkarīga ne tikai no tautības vai rases.

Fiziskais spēks dažreiz palīdz izvairīties no reketa. Viens šāds piemērs tika fiksēts dušās. Kādam tumšas ādas krāsas vīrietim, kurš ieradās dušā, lika samaksāt. Fiziski spēcīgais vīrietis vienkārši izstūma kurdu, kurš bija mēģinājis no viņai iegūt naudu, un devās mazgāties.

Tomēr vājākie nevar izvairīties no reketa. Migrantiem tiek atņemtas dažādas lietas un tiek piespriests samaksāt par viņiem sniegtajiem "pakalpojumiem".

Seksuāla izmantošana un prostitūcija

Četri dažādi avoti portālam "15min" sniedza informāciju par seksuālu izmantošanu un prostitūciju Rūdninku poligonā. To apstiprināja divi nometnē dzīvojošie migranti.

Dzimumakts starp vīriešiem notiek, izmantojot piespiešanu vai savstarpēju vienošanos. Spēcīgāki vīrieši ar spēku un iebiedēšanu piespiež pakļauties vīriešiem no zemākajām kastām un seksuāli viņus izmanto.

Foto: Lietuvas migrantu nometne

Vājākie, bet nedaudz bagātākie, par prostitūciju maksā ar naudu vai dažādām lietām, piemēram, cigaretēm, alkoholu vai pat mobilā tālruņa lādētāju.

Seksuālos pakalpojumus galvenokārt izmanto kurdi vai arābi.

No amatpersonām var iegādāties cigaretes un alkoholu

Ilgu laiku lielākā luksusa prece nometnēs bija cigaretes un alkohols. To cena bija arī 30 eiro par alkohola pudeli. Vēlāk, ierodoties dīleriem, vajadzība pēc viskija tika daļēji apmierināta.

Šobrīd migranti, kas ierodas Rūdninku poligonā, cigarešu paciņu var iegādāties no pieciem līdz septiņiem eiro.

Tā rezultātā migranti dažkārt no amatpersonām pērk cigaretes, jo tas ir lētāk. Avoti, ko portāls "15min" aptaujāja nometņu iekšienē, sacīja, ka ir redzējuši kontrabandas cigarešu pakas vismaz trīs migrantu naktsmītnēs.

Pēc kāda migranta stāstīt, ierēdņi dažkārt pārdod ne tikai cigaretes, bet arī alkoholu. Viņš ar draugiem no virsnieka nopirka viskija pudeli par 100 eiro. Viņš arī dzirdēja baumas, ka citi nometnes iedzīvotāji ir iegādājušies alu un degvīnu.

Saskaņā ar portāla "15min" avotu oficiālā tirdzniecība nav pastāvīga iezīme, taču ir cilvēki dažādās maiņās, ar kuriem "var vienoties".

Kriminologs: Šādu situāciju varēja paredzēt

Kriminologs un Viļņas Universitātes juridiskās fakultātes asociētais profesors Gintauts Sakalausks ziņu portālam "Tv3.lt" pavēstījis, ka šādus procesus migrantu nometnē varēja paredzēt un novērst, jo konflikti starp dažādām tautībām un reliģijām ir ļoti iespējami.

"Ja cilvēki atrodas slēgtās telpās, kuras lielākoties nav piemērotas normālai dzīvei, ir daudz dažādu vīriešu ar atšķirīgu reliģiju un raksturu, bez normālas dzīves apstākļiem, ir liela nenoteiktība, uztraukums un bailes, tad tas nav nekas neparasts, ka šādi konflikti izceļas.

Tas ir arī ļoti atkarīgs no cilvēku temperamenta, taču šie konflikti arī pārvēršas par vardarbību. Man tas šķiet diezgan loģiski," sacīja kriminologs.

Gintauts Sakalausks sacīja, ka migrantiem vispirms ir jānodrošina normāli dzīves apstākļi, lai cilvēki varētu justies drošāk un viņiem būtu mazāk pamata konfliktiem un vardarbībai.

Pēc kriminologa domām, Lietuvai ir pietiekami resursi šādu situāciju risināšanai, tāpēc šajā gadījumā var runāt par pārvaldības un kompetences nepilnībām.

Policija sākusi izmeklēšanu par reketu migrantu nometnē

Lietuvas policija ir sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par kādu reketa gadījumu migrantu nometnē. Pēc ministrijas teiktā, migrantu tautība, rase un kultūras atšķirības ietekmē savstarpējās attiecības, taču visi draudi tiek novērsti.

"Tiek saņemta dažāda informācija par notikumiem migrantu izmitināšanas vietās, tā tiek pārbaudīta un, ja nepieciešams, tiek veikti nepieciešamie pasākumi. Kā informē policija, ir uzsākta vien izmeklēšana par reketu.

Ierēdņi un nometņu uzraugi regulāri sazinās ar migrantiem, un viņu problēmas tiek risinātas, lai apmierinātu migrantu drošības, izmitināšanas un ēdināšanas vajadzības.

Visi jaunie draudi sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek pienācīgi un proporcionāli novērsti, lai mazinātu konfliktsituācijas. Mēs arī informējam, ka pagaidu migrantu centriem ir iespēja sazināties ar amatpersonām, vienkārši parādot zīmi neatkarīgi no valodas barjeras, ja persona ir pakļauta vardarbībai vai mobingam.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas dienestu datiem nav reģistrēti gadījumi, kad ierēdņi būtu pārdevuši migrantiem preces," portālam "15min" pavēstīja policijas pārstāvji.

Migranti protestē pret neatbilstošiem dzīves apstākļiem

11. augustā tika vēstīts, ka Rūdninku poligonā izcēlās nekārtības, kurās migranti protestēja par neatbilstošiem dzīves apstākļiem nometnē. Migranti nojauca nometnes žogu, kā arī sabojāja pārtikas pakas un meta tās virsū nometnes apsargiem.

Video: Migrantu nekārtības Rūdniku poligonā

Migranti sociālajos tīklos publicēja video par nemieriem nometnē un translēja tos tiešraidē. Savos komentāros migranti, kas bija video autori, aicināja citus izplatīt šos videoklipus, lai pievērstu Eiropas Savienības un palīdzības organizāciju uzmanību.

Migranti sociālajos tīklos pauda neapmierinātību par nometnes apstākļiem - slikto pārtiku, mājokļa stāvokli, un, viņuprāt, pats galvenais - aizliegumu atstāt nometnes teritoriju. Pēc migrantu domām, šis aizliegums liek viņiem "justies kā noziedzniekiem, nevis cilvēkiem, kuri aizbēguši no kara".

Tiesa, videoklipi saņēma ne tikai atbalsta vārdus un aicinājumus nepadoties, bet arī daudz kritikas.

Video: Kā notika migrantu aizturēšanas operācija