Bēgot no Lukašenko režīma, patvērumu Latvijā lūguši 73 cilvēki

Migranti mums atrāda notverto čūsku

FOTO: Jānis Škapars

Kopš 2020. gada augusta, bēgot no Baltkrievijas autoritārā līdera Lukašenko režīma represijām, patvērumu Latvijā lūguši 73 cilvēki. Vairā nekā pusei no viņiem piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Citi patvēruma meklētāji gaida varas iestāžu lēmumu, vēsta raidījums "Panorāma". 

Divi baltkrievu patvēruma meklētāji Latvijas Televīzijā pastāstīja, kāpēc viņi izlēma bēgt, un kādas ir viņu gaidas par savu nākotni Latvijā.

Atslēdznieks–elektriķis Mihasjs ir piedalījies protesta akcijās Minskā un Brestā. 2020. gada septembrī pret viņu ierosināja krimināllietu. Viņš atzina, ka Baltkrievijā mierīgi dzīvot vairs nebija iespējams.

"Vienkārši visu laiku ir stress. Jūs nevarat neko ieplānot, jo jums piezvana un jums ir jāierodas milicijā," sacīja Mihasjs. "Vai arī no rīta jūs esat saplānojuši dienu, un pēkšņi pie jums atbrauc milicija un jūs aiztur."

Arī žurnālisti Anastasiju Zahareviču aizturēja protesta akciju laikā. Atšķirībā no Mihasja viņa pildīja žurnālistes pienākumus.

"24 stundas diennaktī kamerā deg spilgta gaisma. 16 stundas diennaktī – skaļi spēlē radio," par ieslodzījumā piedzīvoto teica Zahareviča. "No sākuma šķiet, kas tur tik briesmīgs? Nu, radio, nu spēlē. Taču, kad tas ir katru dienu pa 16 stundām, tas ļoti spiež uz nerviem."

Anastasijai paveicās, jo 2020. gada decembra beigās viņa sākotnēji uz divām nedēļām rehabilitācijas programmā nonāca Latvijā. Pēc kāda laika sievieti sasniedza ziņas par arestētajiem kolēģiem. Viņa nolēma palikt Latvijā vēl vismaz uz trim mēnešiem.

Bēgļa statusu piešķir, ja cilvēkam draud vajāšana, piemēram, reliģijas vai politisko uzskatu dēļ. Alternatīvo statusu piešķir, ja cilvēkam draud nāvessods vai spīdzināšana. Cilvēka lūgumu pēc statusa var arī noraidīt, ja nav pārliecības par draudiem viņa dzīvībai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze paskaidroja, ka runa nav par kādu cilvēku grupu, bet konkrētu personu. Ja mītnes valstī nav pazīmes, ka pret personu veic kādas vajāšanas, piemēram, politisku, reliģisku vai kādu citu iemeslu dēļ, līdz ar to patvērumu atsaka.

Tie, kam ir piešķirts statuss, var sākt iekārtot savu dzīvi Latvijā. Reizēm cilvēki sastopas ar birokrātiskām grūtībām. Piemēram, atverot bankas kontu.