Rancāns: Pastāvīgs žogs uz robežas ar Baltkrieviju jāuzbūvē agrāk par 2024. gadu

Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija kopā ar atbildīgajām amatpersonām tuvākajās nedēļās spriedīs par to, ka pastāvīgs žogs uz robežas ar Baltkrieviju jāuzbūvē agrāk par izskanējušo termiņu - 2024. gadu, sacīja komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns. 

Politiķis atturējās saukt konkrētākus termiņus, kad žogs jāpabeidz, jo vēl komisijas sēdē būs jāspriež, kā atbilstoši tehniskajām iespējām nodrošināt kvalitatīva žoga būvi, kas sniegs noturību pret pašreizējiem apdraudējumiem. Rancāns uzsvēra, ka svarīgi arī žoga būvniecībā novērst korupcijas riskus.

Saeima kā likumdevējs jau pirms mēneša sakārtoja likumus, veicot nepieciešamos grozījumus ar žoga izbūvi saistītajā regulējumā, uzsvēra politiķis. Ja tomēr atbildīgās iestādes redzēs iespēju veikt vēl kādus uzlabojumus, komisija ir gatava strādāt pie attiecīgiem grozījumiem, atzīmēja tās vadītājs.

Atbildīgās amatpersonas norāda, ka laiku prasa attiecīgās vietas sagatavošana, tajā skaitā uzmērīšanas darbi, skaidroja Rancāns.

Vaicāts, vai lielāka skaita darbinieku un ilgāku darba stundu nodrošināšanai palīdzētu papildu finansējums, ko Iekšlietu ministrija varbūt atturas prasīt aiz bažām par kritiku, politiķis atbildēja, ka no vienas puses cer, ka šādu bažu nav. No otras puses Rancāns atzina, ka situācijā, kad piegāžu pārrāvumi Covid-19 pandēmijas dēļ ir izraisījuši būvniecības izmaksu pieaugumu, papildu līdzekļu prasīšana var radīt rezonansi.

Deputāts pieļāva, ka pie aukstākiem laikapstākļiem Irākas "tūristu" nelegālās migrācijas vēlme no Baltkrievijas caur Latviju nokļūt citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs varētu ies mazumā. Tomēr bažas raisa tas, ka avioreisi ar potenciālajiem migrantiem uz Baltkrieviju turpinās, atzīmēja politiķis.

Komisijas vadītājs gan uzsvēra, ka atbildīgās iestādes veiksmīgi veic un arī turpmāk ir gatavas atturēt šo cilvēku ierašanos Latvijā.

Aizsardzības komisija šodien slēgtā sēdē apsprieda valsts apdraudējuma faktorus esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Kā pastāstīja Rancāns, deputāti iepazinušies ar dažādiem informatīvajiem ziņojumiem un guvuši lielāka izpratni par apdraudējuma faktoriem, kā arī to, ko nepieciešamības gadījumā vajadzētu iestrādāt likumos. Reizē steidzami likumu grozījumi pašlaik nav nepieciešami, norādīja komisijas vadītājs, kurš skaidroja, ka sīkāku informāciju par sēdē apspriesto nevar sniegt, jo tā satur valsts noslēpumu.

Kā ziņots, Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024.gadam. Iekšlietu ministre iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.

Pašlaik turpinās pagaidu žoga veidošana uz robežas ar Baltkrieviju.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.