Mūžībā devusies tēlniece Guna Zvaigznīte

FOTO: Ieva Lūka/LETA

26. septembrī mūžībā devusies nozīmīga Latvijas tēlniece Guna Zvaigznīte, kura studējusi un apguvusi prasmes pie nacionālās tēlniecības pamatlicējiem, kopusi un turpinājusi tēlniecības modernisma tradīcijas, informē Latvijas Mākslinieku savienība.

Māksliniece Guna Zvaigznīte, spītējot grūtībām pēc Otrā pasaules kara, izvēlējās ar vizuālo mākslu saistītu izglītību. No 1945. līdz 1949. gadam mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). Izglītību turpinājusi Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare), studējusi pie kompetentiem pedagogiem, tēlniekiem Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Jansona (1896-1986). Māksliniece absolvēja LMA 1955. gadā ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju "Kolhozniece"; diplomdarba vadītājs - viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodors Zaļkalns (1876-1972). Mākslinieces LMA studiju biedri T.Zaļkalna meistardarbnīcā bija tēlniece Betija Strautniece, tēlnieki, dizaineri Vladimirs Pļetņevs, Viktors Protkovs, Elmārs Veidemanis (1925-2013), tēlniece Valentīna Helmūte (studēja pie tēlnieka Kārļa Zemdegas (1894-1963)).

Pēc studijām LMA G.Zvaigznīte darbojās artelī "Mākslinieks", kas nodarbojās ar ekskluzīvu, papier-mache tehnoloģijā veidotu rotaļlietu - leļļu izgatavošanu (1955-1956). Māksliniece veidoja leļļu galviņas, kas attīstīja autores kā portretistes-raksturotājas plastiskās dotības, tomēr darbs ražošanā neiekļāvās viņas nākotnes iecerēs un Guna Zvaigznīte pievērsās radošajai daiļradei.

Guna Zvaigznīte “Ģimene”, 1980, bronza, 25x32x23 cm, LMS muzejs

FOTO: publicitātes

Tēlnieces pirmā izstāde bija LPSR Mākslas un literatūras dekādes ekspozīcija Maskavā, kas 1955. gadā norisinājās PSRS Mākslas akadēmijas zālē. Guna Zvaigznīte dekādes skatē piedalījās ar darbu marmorā "Zēna galva", līdzās latviešu mākslas meistariem, kā tēlniekiem Teodoram Zaļkalnam, Gustavam Šķilteram (1874-1955) u.c., darbu eksponēja arī tēlniece Margarita Ilona Siliņa.

Guna Zvaigznīte strādāja mazo formu, monumentālajā tēlniecībā, radīja sīkplastikas darbus un radošajā daiļradē izmantoja bronzu, granītu, marmoru, koku. Tēlnieces darbiem raksturīga spēcīga, monumentāla plastiskā izjūta un smalka materiālu virsmas apdare, piemēram, granītu bučardējot, pulējot u.c. Risinot emocionālas kompozīcijas, kontrastā minorīgam sižetam uzsvērta stilizēta, lakoniska formveide un izteiksmīgs siluets.

Tēlnieces personālizstādes bijušas Zaļkalna memoriālajā muzejā (tag. nepastāv, Rīga, 1986), Šlokenbekas muižā (kopā ar grafiķi Ritmu Zikmani-Lagzdiņu, Tukums, 1990).

Gunas Zvaigznītes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.