Prokuratūra cēlusi apsūdzības vairākās krimināllietās, kas saistītas ar austrumu robežas ierīkošanas darbiem

Slovēnijas dāvinātais dzeloņstiepļu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

FOTO: Jānis Vingris

Prokuratūra cēlusi apsūdzības vairākās krimināllietās, kas saistītas ar austrumu robežas ierīkošanas darbiem. Par krāpšanu, tās atbalstīšanu, kukuļņemšanu, koksnes zādzību un bezdarbību apsūdzēti gan bijušie robežsardzes darbinieki, gan vairāku uzņēmumu pārstāvji, šovakar vēsta LTV raidījums "de facto".

Šonedēļ uz Latvijas-Baltkrievijas robežas kā pagaidu risinājumu migrantu atturēšanai izklāja pirmos dzeloņstiepļu ruļļus. Slovēnijas dāvinājums pietika nepilniem diviem kilometriem no 170 kilometrus garās robežas ar Baltkrieviju. Pastāvīga žoga posmi uz šīs robežas līnijas vēl nav uzstādīti, lai gan tiem bija jābūt.

2019. gada rudenī Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par pārkāpumiem austrumu robežas ierīkošanā aizturēja bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un "Ceļu būvniecības sabiedrības "Igate" līdzīpašnieku Māri Peilānu. Tāpēc būvniekam jaunus darbus vairs nepasūtīja.

IDB sāktā izmeklēšana izauga līdz vairākām krimināllietām. Vismaz četras ir novestas līdz apsūdzībām. Tāpēc izmeklēšanas puse tagad var atklāt to, par ko līdz šim klusējusi.

Prokurore Ilze Līviņa, kuras pārziņā ir trīs lietas, kas saistītas ar celtniecības darbiem uz robežas, stāsta, ka visvairāk sējumu savākti par iespējamu krāpšanu, ko īstenojuši būvnieki.

"Proti, izbūvējamie objekti, kas ir paredzēti saskaņā ar projektu un saskaņā ar iepirkumu, tie ir nomainīti uz lētākiem objektiem," viņa saka.

"Igates" pārstāvji allaž klāstījuši, ka visas izmaiņas notikušas atbilstoši robežsargu vēlmēm un situācijai dabā, taču saskaņā ar prokurores teikto, daļā gadījumu robežsardzes amatpersonas ir saskaņojušas materiālu nomaiņu, bet darbu izpildes aktos tas nav atspoguļots.

"Tātad faktiski zinot, ka dabā šādi objekti, kas ir iekļauti darbu izpildes aktos, nepastāv, [amatpersonas] ir parakstījušas aktus, ka, jā, tādi ir izbūvēti, tālāk saskaņojušas rēķinu apmaksu un, protams, no valsts robežsardzes budžeta jau ir samaksāta nauda par faktiski neizbūvētiem objektiem," atklāj prokurore.

"De facto" zināms, ka par krāpšanu apsūdz "Igates" vadītāju Peilānu un viņa kolēģi, un par atbalstīšanu - divus agrākos robežsardzes darbiniekus – Uldi Zemmeru un Jolantu Ķikuti, kā arī būvuzraugu Valēriju Blusu.

Gan būvuzraugs, gan Peilāns raidījumam sacīja, ka apsūdzībai nepiekrīt.

"Robežsardze pasūtīja to visu. Mēs paši neizdomājām. Viņi pasūtīja, kā viņiem savā teritorijā ir labāk. Viņi šodien ikdienā lieto visu šo infrastruktūru. Mums no robežsardzes nav neviena aizrādījuma," atbild Peilāns.

Robežsardze "de facto" lakoniski norādīja, ka savās pārbaudēs kriminālpārkāpumus austrumu robežas izbūvē nav ieraudzījusi.

Lūgts komentēt prokurores teikto par izmaiņu neatspoguļošanu izpildīto darbu aktos, "Igates" vadītājs pauž, ka ar dokumentiem viss ir kārtībā: "Es esmu pārliecināts, ka neko tādu mēs neesam darījuši, un ja mēs esam tā darījuši, tad ir jābūt pretī papīriem, kāpēc mēs tā vai šitādi esam darījuši."

Valsts apsūdzības ieskatā pie būvniekam izdevīgākiem risinājumiem pieskaitāma, piemēram, līmētu koka konstrukciju izmantošana metāla caurteku vietā un skrūvpāļu izmantošana laipām pontonu vietā.

Tāpat prokurores ieskatā nelikumīga bijusi lētāka žoga uzlikšana uz Latvijas-Krievijas robežas. Vienošanās esot paredzējusi izbūvēt žogu ar noteiktu stieples diametru, bet praksē uzlikts žogs ar mazāku, pārliecināta prokurore.

Peilāns savukārt apgalvo, ka uzstādījuši tādu žogu, par ko konkursa laikā vienojušies: "Ja IDB un prokuratūra interpretē savādāk, es viņiem novēlu veiksmi."

Vienam no robežsargiem arī inkriminē 1000 eiro kukuļa pieņemšanu. Peilāns nelikumīgus maksājumus noliedz.

IDB šajā lietā izkrāptās naudas apjomu rēķināja 3 miljonu eiro apmērā. Taču prokurore uzrādītajā apsūdzībā summu pacēlusi līdz 7,6 miljoniem eiro.

Lieta pret bijušo robežsardzes priekšnieku Garbaru par Latvijas-Krievijas robežas ierīkošanu izdalīta atsevišķi. Viņam tiek pārmesta bezdarbība, proti, viņš nebija parūpējies, lai robežsardzē būtu pietiekami efektīva iekšējās kontroles sistēma. Šī nolaidība novedusi pie 5,5 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanas, norādīts apsūdzībā.

"Šī iekšējās kontroles sistēma nebija tāda, lai novērstu tik liela apjoma līdzekļu izšķērdēšanu. Jau līgumos ir noteikti nelikumīgi šķeldas apjoma palielinājumi, jau robežsardzes noslēgtos līgumos ir noteikts nelikumīgs planējamo darba apjomu palielinājums. Līdzekļi ir samaksāti nelietderīgi un tie tie uzskatīti kā izšķērdēti," pauž prokurore Līviņa.

Garbara advokāts Lauris Matisāns stāsta, ka bezdarbība nebija sākotnējo pārmetumu sarakstā, bet parādījās šā gada pavasarī, kad IDB bija spiesta izbeigt citas lietas, ko nevarēja pierādīt. Garbars uzskata, ka iekšējās kontroles sistēma robežsardzē bija, bet tā bija vērsta uz robežas sargāšanu, nevis būvniecību.

"Līdz ar to visi šie pārmetumi ir nepamatoti," uzskata advokāts. Viņš min salīdzinājumu: ja bērnudārzā notiek remonts, tad par remonta kvalitāti nav jāatbild pedagogam. Austrumu robežas izbūvē bija pieaicināti būvniecības speciālisti, kuriem par rezultātu arī būtu jāatbild, saka Garbara aizstāvis.

No IDB izmeklēšanām, kas sāktas par būvdarbiem uz robežas, pie kriminālatbildības tiek saukts arī "Igates" apakšuzņēmējs par nozāģēto koku zādzību 180 tūkstošu eiro vērtībā. Savukārt divi robežsargi un vairāku firmu pārstāvji jau tiek tiesāti par korupciju tehniskā aprīkojuma iegādē.