"Visas ģimenes to nosegt nevarēs." EM rosina palielināt atbalsta apjomu elektroenerģijas cenu kāpuma kompensēšanai

Ilustratīvs attēls.

FOTO: American Public Power Association/Unspalsh

Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā.

Pirmdien ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar piedāvājumu iepazīstinās koalīcijas partnerus sadarbībās sanāksmē.

Ja valdība šo priekšlikumu atbalstīs, atbalsta apjoms daudzbērnu ģimenei būtu 20 eiro, trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī personai personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim - 15 eiro.

Pēc Vitenberga teiktā, izstrādātais risinājums ļaus nekavējoties kompensēt elektroenerģijas cenu pieaugumu vismaz 150 000 mājsaimniecību.

"Straujais elektroenerģijas cenu kāpums uzliek papildu slogu mājsaimniecībām, visas ģimenes to nosegt nevarēs.

1

Ņemot vērā, ka energoresursu cenu izmaiņas palielina enerģētiskās nabadzības risku, valstij būtu jākompensē cenu kāpums daudzbērnu ģimenēm, mazturīgām mājsaimniecībām un citiem lietotājiem, kuriem ir vislielākie riski nespēt nomaksāt rēķinus," uzsvēra Vitenbergs.

Viņš norāda, ka Ekonomikas ministrija ir ieviesusi atbalsta programmu, kas aizsargātiem lietotājiem no valsts budžeta sedz daļu no elektrības rēķina, taču pašreizējos apstākļos atbalsta apjoms ir jāpalielina.

Šī gada 1. septembrī sāka darboties aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) - risinājums automātiskā atbalsta piešķiršanā elektroenerģijas izmaksu segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, maznodrošinātajām mājsaimniecībām. Taču šogad piedzīvotais elektroenerģijas cenu kāpums ir ļoti straujš, un līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas, skaidroja EM.

Ministrijas pārstāvji arī uzsver, ka elektroenerģijas cenu izmaiņas ir vērojamas visā Eiropā, kur cenas kāpumu šogad galvenokārt ietekmējuši aukstie laikapstākļi ziemā un karstie un sausie laikapstākļi vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, CO2 kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.

Savukārt dabasgāzes cenas pieaugumam ir ilgāks "ķēdes" efekts - ilgstoši zema gaisa temperatūra 2020./2021. gada ziemā Eiropā un Āzijā, kā rezultātā pieauga dabasgāzes patēriņš aukstajā periodā; atjaunojoties ražošanai pēc Covid-19 krīzes, arī pieauga pieprasījums pēc dabasgāzes; kā arī karsto laikapstākļu ietekmē uz Āziju tika novirzīts vairums pasaulē pieejamās LNG kravas.

Kā ziņots, pagājušajā ceturtdienā Vitenbergs bija sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde, kurā nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas - straujākas izmaiņas ir elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas - šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.

Aktuālākās ziņas