Portugāļu viceadmirālis, kurš uzsāka cīņu ar pandēmiju

Viceadmirālis Henrike Guvija e Melo.

FOTO: AFP/SCANPIX

Portugāle ir to valstu starpā, kurās ir visaugstākais pret Covid-19 potēto iedzīvotāju īpatsvars. Portugālē vakcinācijas kampaņu vadīja viceadmirālis Henrike Guvija e Melo. Viņš sacīja, ka panākumu atslēga ir izvairīšanās no politikas, vēsta medijs "The New York Times".

Portugāles veselības aprūpes sistēma bija uz sabrukuma robežas. Galvaspilsētas Lisabonas slimnīcas bija pārpildītas, un varas iestādes lūdza cilvēkus ārstēties mājās. Janvāra pēdējā nedēļā vīrusa izplatības dēļ nomira gandrīz 2000 cilvēku.

Valsts vakcinācijas programma bija sabrukusi, tādēļ valdība vērsās pie viceadmirāļa Henrikes Guvija e Melo, bijušā zemūdens eskadras komandiera, lai novirzītu vakcinācijas "kuģi" pareizajā virzienā.

Astoņus mēnešus vēlāk Portugāle kļuva par vienu no pasaules vakcinācijas līderēm, un aptuveni 86% no tās 10,3 miljoniem iedzīvotāju šobrīd ir pilnībā vakcinēti. Proti, apmēram 98% no visiem tiem, kam ir tiesības saņemt vakcīnas, ir pilnībā vakcinēti, sacīja admirālis Guvija e Melo.

"Mēs uzskatām, ka esam sasnieguši grupu aizsardzības un gandrīz ganāmpulka imunitātes punktu.

Lietas izskatās ļoti labi," sacīja admirālis.

Piektdien, 1. oktobrī, Portugāle pārtrauca gandrīz visus valstī ieviestos ierobežojumus. Valstī strauji samazinājies jaunu gadījumu skaits - līdz aptuveni 650 dienā un mirušo tikpat kā nav nemaz.

Kad bāri un naktsklubi darbojas pilnā sparā, jaunu infekcijas gadījumu un mirušo skaits samazinās, Portugālei izdevies pārliecināt iedzīvotājus vakcinēties pat pēc tam, kad tā saskārās ar dažādiem šķēršļiem, kas citām valstīm radīja lielas grūtības.

Tie paši dezinformācijas plūdi par vakcīnām ir pārņēmuši arī portugāļu sociālo mediju kontus. Valsti vada minoritāšu kreisā valdība, kas atspoguļo tās politisko šķelšanos. Un saskaņā ar veiktajām iedzīvotāju aptaujām pirmo reizi cilvēkus piemeklēja šaubas par vakcīnu drošumu.

Admirālis Guvija e Melo tiek atzīts par pagrieziena punktu. Ar iepriekšēju pieredzi, strādājot pie sarežģītām loģistikas problēmām militārajā jomā, viņu februārī pasludināja par valsts vakcinācijas darba grupas vadītāju.

Admirālis daudzās publiskās un televīzijas uzstāšanās reizēs nolēma valkāt tikai savu kaujas formu, cenšoties tautu apvienot vienā kopējā pandēmijas apkarošanas grupējumā.

"Vispirms jāpārvērš šis notikums par karu,"

intervijā žurnālistiem sacīja Guvija e Melo, atgādinot viņa pieeju cīņā pret pandēmiju, "es lietoju ne tikai kara valodu, bet arī militāro valodu."

Kamēr politiķi visā pasaulē izmanto līdzīgu cīņas retoriku, viņš apgalvoja, ka viņa panākumiem ir izšķiroši svarīgi, lai viņš tiktu plaši uzskatīts par atrautu no politikas.

Viņš īsā laika periodā sapulcēja aptuveni 30 cilvēku komandu, kuru vadīja elitārs militārais personāls, tostarp matemātiķi, ārsti, analītiķi un stratēģiskie eksperti no Portugāles armijas, gaisa spēkiem un jūras spēkiem.

Lai citas valstis stiprinātu savus vakcinācijas centienus, viņš iesaka "atrast cilvēkus, kuri nav politiķi".

Pirms pandēmijas Portugālei bija paveicies ar spēcīgu valsts vakcinācijas programmu. Tā bija izveidota no valsts postošās pieredzes cīņā ar poliomielītu, kas joprojām ietekmēja valsti pēc tam, kad 1960. gadā piedzima admirālis Guvija e Melo. Viņš atceras, ka ģimenes drauga meita saslima un pēc tam smagi cieta no šīs slimības.

Manuela Ivone da Cuna, portugāļu antropoloģe, kura pētīja pretvakcinācijas kustības, sacīja, ka, salīdzinot ar citām valstīm,

“vakcīnu apšaubītāji un "antivakseri" Portugālē ir minoritāte, turklāt viņi nav tik skaļi”.

Savukārt bijušais Portugāles veselības ministrs Leonors Beleza, kurš tagad ir Šampalimaudas medicīnas fonda prezidents, sacīja, ka Portugāles veiksmas atslēga nepārprotami ir disciplīna, kas izriet no militārpersonas izvirzīšanas vakcinācijas kampaņas organizēšanas un vadīšanas amatā. 

"Viņš izveidoja tādu komunikācijas politiku, kas panāca uzticēšanos," sacīja ministrs.

Ņemot vērā izveidoto efektīvo sistēmu, lai vakcinācijas centros nodrošinātu drošu plūsmu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, viņi izmantoja karaspēku, lai vairotu uzticību sistēmai. Cilvēki varēja pārliecināties par vakcīnas drošumu, redzot kā karavīrs pēc karavīra saņem vakcīnas poti.

FOTO: AFP/SCANPIX

Tajā pašā laikā tika parādīts kā ārsti un medmāsas saņem vakcīnas poti, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka vakcīnas neapdraud veselību.

Tomēr vasarā kampaņa tika vērsta uz jaunākām iedzīvotāju vecuma grupām, jo mazāk nekā puse iedzīvotāju bija vakcinēti, un bija pazīmes, ka pieaug pretestība.

Admirālis sacīja, ka zemūdenē visi atrodatas lēnā kuģī, kas mēģina noķert ātrākus kuģus.

"Jums ir jāpozicionē sevi un jābūt zinošam, kā to izdarīt," viņš teica, "un jāizmanto iespēja, kad tā pienāk."

Jūlijā admirālis Guvija e Melo izmantoja šādu iespēju.

Protestētāji bloķēja ieeju vakcinācijas centrā Lisabonā, tāpēc viņš uzvilka savu kaujas formu un devās tur bez drošības detaļām.

"Es gāju cauri šiem trakajiem cilvēkiem. Viņi sāka mani saukt par slepkavu," sacīja admirālis.

Kad televīzijas kameras pavēra skatu uz admirāli viņš mierīgi nostājās un teica: "Slepkava ir vīruss. Patiesais slepkava ir cilvēki, kuri dzīvo tā, kā tas ir 13. gadsimtā bez jebkāda priekšstata par realitāti."

Viņš mēģināja patiesi un godīgi pārrunāt visas šaubas un problēmas. Bet ne visi atzinīgi novērtēja viņa pieeju.

Portugāļu klīniskā psiholoģe Laura Sančesa kritizē Portugāles masveida vakcinācijas ieviešanu, dēvējot to kā pārāk militāru un mudinājusi jauniešus nevakcinēties.

“Un veids, kā viņš vienmēr parādījās armijas formas tērpā - it kā karotu - apvienojot mediju un politiķu valodu, ir veicinājis baiļu sajūtu, kas arī padara mūs vairāk pakļautus paklausībai, nevis neko nevaicāt,” viņa sacīja.

Neskatoties uz to, publiskā kampaņa, ieskaitot agresīvu televīzijas un mediju zibenīgo iesaisti, guva stabilus panākumus.

"Sākumā kādi 40% iedzīvotāju nebija pārliecināti," apgalvoja admirālis Guvija e Melo, "taču tagad, saskaņā ar aptaujām, tikai 2,2 procenti nevēlas vakcinēties."