/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Lai arī vārds "mobilizācija" visbiežāk cilvēkiem var asociēties ar rezervistu iesaukšanu militārajā dienestā, šoreiz tas attiecināms uz civilo mobilizāciju, kad Veselības ministrija kā papildspēkus cīņā ar Covid-19 pandēmiju apsvērusi ideju mobilizēt iztrūkstošo personālu – mediķus no privātām ārstniecības iestādēm vai tos, kuri jau pensionējušies. Ko nosaka mobilizācijas likums? Un, vai tiešām tas ir attiecināms uz vienas nozares pārstāvjiem? Portāls "Apollo.lv" apkopoja pieejamo informāciju par to, ko nosaka mobilizācijas likums.
Ko nosaka mobilizācijas likums?
Likums par mobilizāciju nosaka mobilizācijas četrus veidus:
- Vispārēja mobilizācija tiek izsludināta izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā.
- Daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā.
- Vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā.
- Zemessargu un rezerves karavīru mobilizācija tiek izsludināta, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto uzdevumu izpildi.
Līdz šim neatkarīgajā Latvijā šis likums nav iedarbināts. Likumā noteikts, ka to sludina, ja valsts ir apdraudēta. Piemēram, ja sākas karš. Arī tad, kad ir jālikvidē sekas no valsts apdraudējuma. Likums arī nosaka, ka tādā gadījumā valsts drīkst izmantot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus
Likumā arī ir noteikts, ko mobilizācijas īstenošana ietver:
- Valsts un pašvaldību institūciju pārkārtošanu darbam valsts apdraudējuma gadījumā.
- Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju.
- Pasākumus tautsaimniecības pārorientēšanai no miera laika apstākļiem uz darbu valsts apdraudējuma gadījumā.
- Iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, nodrošināšanu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, sakaru, transporta un citiem pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā.
- Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.
- Plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā.
Foto: Papildus gultas Stradiņu slimnīcas vestibilā
Likumu var pielāgot konkrētas nozares vajadzībām, ja tajā ir krīze
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons ReTV Ziņām sacīja, ka mobilizācija nebija saistīta ar vakcināciju.
"Tur nav nekāda sakara ar mobilizāciju, attiecīgi - arī bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija neveiks šo medicīniskā personāla mobilizāciju. Ja to mēs īstenojam, tad ir jāiesauc dienestā.
Bet likumu var pielāgot konkrētas nozares vajadzībām, ja tajā ir krīze. Viena ir civilā sektora, par kuru atbild katra ministrija un katrai ministrijai atbilstoši likumam jāplāno kāda veida mobilizācija, otra ir militāra mobilizācija, kas pastiprina bruņoto spēku sastāvu, gan ar personālsastāvu, materiāltehniskiem līdzekļiem, kas ir no tautsaimniecības," skaidro Jānis Garisons.
Izsludināt mobilizāciju konkrētā nozarē var, piemēram, medicīnas jomā, taču tad ir jābūt precīzām norādēm un skaidri noteiktām darbībām, kas katram ir jādara.
Ir pieļaujama trūkstošā resursa, šajā gadījumā mediķu, mobilizācija
Kā portālam "Sargs.lv" norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, Veselības ministrijas iesniegums valdībai, pieprasot mobilizācijas izsludināšanu, ir šī brīža atbilde uz slimnīcu pārslodzi un Covid pacientu gultu un aprūpes personāla trūkumu. Slimnieku skaits turpina augt, nepieciešama vieta viņu izvietošanai ārstniecības iestādēs, taču lielākā problēma pašlaik ir nepietiekamais medicīnas personāls.
Tieši tādēļ mobilizācijas sistēma ir radīta. Ja krīzes situācijā pietrūkst valsts resurss, ir pieļaujama trūkstošā resursa, šajā gadījumā mediķu, mobilizācija, lai nodrošinātu iztrūkstošo resursu, ko miera laikā nav nepieciešams un arī nav lietderīgi uzturēt.
"Tā ir mobilizācijas būtība – civilas krīzes vai kara laikā izmantot pārējo pieejamo resursu, lai kompensētu šo iztrūkumu, kas, piemēram, pašlaik rodas lielā Covid-19 hospitalizējamo pacientu skaita dēļ, kuriem nepieciešama pilnvērtīga medicīniskā aprūpe," saka J. Garisons.
Tieši tāpēc Veselības ministrijas ieskatā mobilizācija jāizsludina, lai nodrošinātu šo iztrūkstošo personālu."
Kā uzsver AM valsts sekretārs, aizsardzības nozares iesaiste šajā procesā ir minimāla, tik daudz kā palīdzība dokumentācijas sakārtošanā un sistēmas pilnveidē, jo līdz šim pārējās ministrijas iepriekš esot "kūtri skatījušās uz mobilizācijas iespējām".
"Aizsardzības nozarei šī sistēma ir izveidota pilnībā, tā gan vairāk orientēta uz militāro jomu un iesaukšanu bruņotajos spēkos. Tā arī ir galvenā atšķirība šajā situācijā – lai arī teorētiski mēs varētu iesaukt ārstus bruņotajos spēkos kā rezervistus, bet tad mums viņi arī būtu jāapmāca. Tieši tāpēc likums paredz arī civilo mobilizāciju, kad šādu mobilizāciju var veikt par konkrēto nozari atbildīgā ministrija," sacīja Jānis Garisons.
Foto: Diena Vidzemes Slimnīcas Covid-19 nodaļā
Viņš piebilda, ka šobrīd Veselības ministrijai ir jāidentificē nepieciešamie speciālisti, kuriem tiks nosūtīts mobilizācijas pieprasījums, un mobilizācijas izsludināšanas brīdī šis personāls tiks "iesaukts", šajā gadījumā – kā atbalsta personāls konkrētā slimnīcā Covid pacientu ārstēšanai.
Veselības ministrija pēc paustās kritikas par mobilizāciju atteicās paredzētajā dienā virzīt pieņemšanai valdībā
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plānoja iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būtu tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tiktu noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.
Tāpat rīkojumā tiktu norādīta mobilizācijai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas kārtība.
Tomēr Pavļuts paziņoja, ka aizvadītajā nedēļā valdībā netiks iesniegts pieprasījums mobilizācijas izsludināšanai.
Heiberga skaidroja, ka tiktu izveidots konkrēts koordinācijas mehānisms jeb štābs, kuru koordinēs VM, tajā iekļaujot VM padotības iestāžu, klīniskās universitātes slimnīcu, Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonas. Štāba kompetencē būtu pieprasījumu apkopošana, pavēstu izsniegšana.
Plānots, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcas un septiņas reģionālās slimnīcas nodrošinātu apmācības cilvēkiem darbam Covid-19 nodaļās vai citās nodaļās, juridisku atbildību, apmaksu, kā arī individuālos aizsardzības līdzekļus.
Atsakoties no mobilizācijas, mediķiem var draudēt kriminālatbildība
Draudēšana ar kriminālatbildību par neiesaistīšanos mobilizācijā nav pieņemama, tā saka vairākas nozares organizācijas. Tikmēr pretējās domās lielo slimnīcu vadītāji. Ja citos veidos piesaistīt personālu nav iespējams, mobilizācija ir atbalstāma, vēstīja TV3 Ziņas.
Viskūtrāk slimnīcās patlaban trūkst anesteziologu, internā profila ārstu, medicīnas māsu un citu speciālistu. Iesaistīties Covid-19 apkarošanā mediķus patlaban aicinot brīvprātīgi, un veselības ministrs sola, – mobilizācija būs galējais solis situācijā, ja citos veidos piesaistīt medicīnas personālu darbam slimnīcās vairs neizdosies.
Foto: Mediķi ārstē koronavīrusa pacientus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā
Mobilizācijas likums paredz – ja, saņemot uzaicinājumu doties strādāt uz kādu no slimnīcām, mediķis atteiksies to darīt, viņam var draudēt kriminālatbildība. Tas arī ir galvenais iemesls nozarē strādājošo sašutumam.
Medicīnas nozari pārstāvošās biedrības apgalvo, ka par mobilizācijas plānu uzzinājušas tikai no mediju paziņojumiem un pirms tam viņus neviens par to neesot informējis. Organizācijās pauž, – iespējamā kriminālatbildība par atteikšanos mobilizēties uzskatāma par draudiem un nekādā veidā nemotivēs speciālistus nākt palīgā.
Asociācijās stāsta, ka desmitiem ārstu aizpildījuši Veselības ministrijas anketas, apliecinot gatavību brīvprātīgi nākt palīgā slimnīcām, taču nezināmu iemeslu dēļ atbilde uz tām neesot saņemta. Tāpat neesot skaidrs – kā tieši mobilizācija izpaudīsies.
Lielāko ārstniecības iestāžu vadītāji ir pielaidīgāki – lai gan arī viņi uzskata, ka mobilizācijai jābūt kā pēdējam solim, pašreizējās krīzes apstākļos pēc būtības tā esot atbalstāma.