Pagājušonedēļ Igaunijas policijas Ziemeļu prefektūras kriminālizmeklēšanas biroja darbinieki aizdomās par telefonkrāpniecību aizturējuši Latvijas pilsoni un divus Igaunijas pilsoņus.
18 gadus vecs Latvijas pilsonis un divi igauņu jaunieši aizturēti aizdomās par telefonkrāpniecību
Krāpniecisko shēmu organizējis 18 gadus vecs Latvijas pilsonis, bet tikpat veca Igaunijas pilsone un 23 gadus vecs Igaunijas pilsonis palīdzējuši viņam ar sociālā tīkla "Telegram" starpniecību. 19. un 20. oktobrī viņi 82 gadus vecai sievietei un 67 gadus vecam vīrietim izkrāpuši attiecīgi 9 600 eiro un 3 000 eiro.
Ziemeļu prefektūras Krāpniecības un ekonomisko noziegumu apkarošanas dienesta vadītājs Pauls Pihelgass pastāstījis, ka krieviski runājošie krāpnieki piezvanījuši šiem cilvēkiem, uzdodoties par "Swedbank" drošības dienesta darbiniekiem, un it kā nolūkā apturēt aizdomīgus darījumus pierunājuši savus upurus ievadīt savus "Smart-ID" kodus vai kodus no kodu kalkulatora, bet vienā gadījumā arī lūguši lejuplādēt lietotni "Aeroadmin", kas ļauj attālināti pārvaldīt datoru.
Blēži pārskaitījuši naudu uz pašu kontrolētiem kontiem, kas cita starpā piederējuši arī diviem vietējiem jauniešiem. Aizdomās turētie nodevuši sava bankas konta rekvizītus un bankas kartes ārvalstniekam, kurš no bankomāta izņēmis abu pensionāru kontos nozagto naudu.
Latvijas pilsonis pagājušajā piektdienā aizturēts Tallinā. Viņš tiek turēts aizdomās par krāpniecību grupā, precīzāk, par palīdzību krāpšanā personai, kuras identitāte vēl nav noskaidrota.
Igaunijas Ziemeļu apgabala prokuratūras prokurors Jirgens Hiva, kas vada izmeklēšanu, norādījis, ka līdz šim iegūtie dati liecina par ilgstošu un vērienīgu darbību. Aizturēšanas laikā pie šā jaunieša atrasts daudz dažādu bankas karšu, un viņš tiek turēts aizdomās, ka ar "Telegram" starpniecību atradis cilvēkus, kuri piekrituši uz laiku nodot viņa rīcībā savas bankas kartes un PIN-kodus, par ko viņiem solīts samaksāt.
Uz viņu banku kontiem pārskaitīta izkrāptā nauda, ko aizdomās turamais pārskaitījis tālāk uz dažādiem kriptovalūtu makiem, kas pieder personām, kuru identitāte vēl nav noskaidrota, taču prokurors norādījis, ka izmeklētāji pašlaik ar to nodarbojas.
Pihelgass savukārt atgādinājis, ka cilvēki, kas nodod savas bankas kartes un kontus krāpnieku rīcībā, tādējādi atbalsta noziedzīgus nodarījumus, un šādas darbības ir krimināli sodāmas.
Pēc viņa teiktā, līdzdalībniekiem solīts samaksāt desmito daļu no saņemtās naudas, bet šis solījums nav izpildīts. Bijuši gadījumi, kad cilvēki ļāvuši izmantot savu bankas kontu aizdomīgiem pārskaitījumiem pēc paziņu lūguma vai par nelielu samaksu atrasti līdzdalībnieki, kuriem piedāvāts "darbs ar naudas pārskaitījumiem".
"Neatkarīgi no iemesla (..) šādiem piedāvājumiem nedrīkst piekrist. Solīto naudu jums var nesamaksāt, turklāt krāpnieki vēl var noformēt kredītu uz jūsu vārda, izmantojot jūsu datus," skaidrojis Pihelgass.
Prokuratūra lūdza Latvijas pilsonim kā drošības līdzekli noteikt apcietinājumu, ņemot vērā, ka Igaunijā viņam nav pastāvīgas dzīvesvietas, un pieļaujot, ka viņš var izdarīt jaunus noziegumus un izvairīties no atbildības.
Tiesa sestdien uzklausījusi prokuratūras lūgumu un noteikusi viņam divu mēnešu apcietinājumu.
Pēc provizoriskiem datiem, oktobrī Igaunijas policijā reģistrēts 171 krāpšanas gadījums pēc shēmas "zvans no bankas" un nodarītie zaudējumi sasniedz gandrīz 750 000 eiro.