"Vai mēs nāksim bonusā jaunajam īpašniekam?" neizpratnē Rudbāržu ciema Jubilejas ielas septītā nama iemītnieki. No internetā publicēta sludinājuma viņi uzzinājuši, ka māja, kurā viņi īrē dzīvokļus, tiek pārdota. Iedzīvotāji saka – šo ziņu vispirms būtu vēlējušies uzzināt no ēkas īpašnieka, lai uzreiz izrunātu neskaidros jautājumus, vēstī kanāls "ReTV".
Kādā no pirkšanas pārdošanas platformām uzmanību piesaistīja šāds sludinājums – pārdod daudzdzīvokļu māju, 18 dzīvokļi, divi stāvi, centrālā apkure (malkas), atrodas Rudbāržu centrā, skaistā vietā, blakus lielceļam Rīga-Liepāja, ir pietura, veikals, bibliotēka, feldšerpunkts.
Norādītā summa par Jubilejas ielas 7. namu 100 000 eiro. Ēkas īpašnieks ir SIA "Korkalns" un Rudbāržu centrā uzņēmumam pieder piecas daudzdzīvokļu ēkas. Viena no tām ir neapdzīvota jau daudzus gadus, kādā citā palicis viens īrnieks. Ēkas būvētas pagājušā gadsimta 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā.
"Vēsturiski tās ēkas ir cēlis kolhozs vai sovhozs "Rudbārži", paju sabiedrība "Rudbārži", kad dalījās nost SIA "Korkalns", kādreiz bija SIA "Stari", tad par paju tika atvēlētas dzīvojamās ēkas un garāžas," saka Inese Ivāne, Rudbāržu pagasta pārvaldes vadītāja.
Vairāki iedzīvotāji šai ēkā arī dzīvo aptuveni 40 gadus. Viņi atceras, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad māja nonāca privātās rokās, dibinājuši arī biedrību un bijuši mēģinājumi ēku pārņemt īrnieku īpašumā, tomēr nesekmīgi. Ēkas īpašnieks arī nav ļāvis dzīvokļus privatizēt. Ir noslēgti beztermiņa īres līgumi. Iedzīvotāji neslēpj, ka īres cena ir zema. Ja nepieciešams kāds neliels remonts koptelpās, īpašnieks to izdara, bet lielākoties visa apsaimniekošana gulstas uz īrnieku pleciem. Tā paši jau divas reizes pirkuši apkures katlu, paši organizē kurināšanas grafiku, kurināmā iegādi. Tomēr ēkā nav veikti kapitālieguldījumi, piemēram, tā nav siltināta, šobrīd pavisam kritiskā stāvoklī ir mājas jumts.
"Jau ātrāk mēs teicām par to jumtu, bet atlika un atlika. Šogad kompleksa priekšnieks bija atbraucis. Tad viņi filmēja, skatījās, mērīja to jumtu, ka taisīs projektu. Tad laikam izdomāja, ka liels remonts, izdevīgāk pārdot,"
saka Dzintra Buta, mājas iedzīvotāja.
Uzņēmuma "Korkalns" pārstāvis Jānis Podnieks ir nerunīgs, no intervijas atsakās, bet telefonsarunā īsi paskaidro, ka uzņēmuma pamatnodarbošanās ir graudkopība un cūkkopība, bet ne nekustamo īpašumu apsaimniekošana, tāpēc nolemts pakāpeniski no šīs nozares atteikties. Pēc sludinājuma ievietošanas, interese esot bijusi. Jāteic, ka arī ēkas īrnieki par šo faktu uzzināja no ievietotā sludinājuma.
"Pirmais, man uzreiz gribējās jautāt, vai mēs, 18 dzīvokļu īrnieki, nākam bonusā līdzi.
Man šķiet, ja māju pārdod, kurā ir dzīvoklis, mani par to nebrīdina, es uzskatu, ka tai summā es būšu dāvana jaunajam īpašniekam," saka Jana Kozjura, mājas iedzīvotāja.
"Tā kā tie ir slēgti pirms jaunā dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās, tad vēl līdz 2026. gadam saglabājas princips, ka pirkums nelauž īri, jaunajam īpašniekam šie īres līgumi joprojām būs saistoši.
Bet no 26. gada tā situācija mainīsies. Tad, ja būs notikusi maiņa, tad darbosies princips, ka pirkums lauž īri. Tas nozīmē, ka īrniekiem vajadzētu ar izīrētāju vienoties par īres līgumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, viņi būs sasitoši jaunajam ieguvējam," pauž Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors.
Ekonomikas ministrijā skaidro, ka var būt arī citi risinājumi, piemēram, ēkas īpašniekam runājot ar īrniekiem par mājas izpirkšanu.
