Dzīvību 23 gadu vecā studente Elīna Pupiņa zaudēja 2012. gada 15. maija naktī. Jauna un spējīga meitene, kuru dusmu uzplūdā nogalināja viņas draugs Jānis Gaigals. Garš tiesvedības process, vecāku cīņa par taisnības pierādīšanu. Tiesa jaunajam vīrietim piesprieda deviņu gadu un desmit mēnešu cietumsodu 2015. gada septembrī. Portāls "Apollo.lv" apkopoja, kas noticis pa šo laiku.

Notikumu hronoloģija īsumā

  • 2012. gada 15. maijā - dzīvību zaudēja 23 gadu vecā studente Elīna Pupiņa pēc sadzīviska strīda ar savu draugu Jāni Gaigalu.
  • 2013. gada 15. oktobrī - sākta lietas izskatīšana Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. "Emocionāli ir tā, ka mēs dzīvojam nepārtraukti murgā visu šo laiku, tas ir vairāk nekā gads, pusotra gada," Latvijas Radio teica biologi Mihails Pupiņš un viņa sieva Aija.
  • 2014. gada 28. aprīlī - biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai norādītu uz virkni pārkāpumu, kas pieļauti izmeklējot studentes Elīnas Pupiņas slepkavību, kā arī lietu izskatot tiesā, kas rada aizdomas par korupciju.
  • 2014. gada 12. maijā - tiesa uzklausīja apsūdzētā Jāņa Gaigala liecību. Viņš nepiekrita, ka noziegums tiek kvalificēts kā tīša slepkavība, bet atzina tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kuru rezultātā iestājusies nāve. Viņš nožēloja izdarīto un bija gatavs izciest sodu un ģimenei atlīdzināt zaudējumus naudas izteiksmē.
  • 2015. gada 18. septembrī apelācijas instances tiesa piesprieda Elīnas Pupiņas slepkavības lietā apsūdzētajam Jānim Gaigalam deviņu gadu un desmit mēnešu brīvības atņemšanu 

Kas notika pirms gandrīz desmit gadiem?

Jurisprudences students Jānis Gaigals un žurnālistikas studente Elīna Pupiņa draudzējās vien dažus mēnešus, kad notika incidents.

No Elīnas Pupiņas vecāku rīcībā esošās lietas materiāliem izrietēja, ka slepkavība tika pastrādāta 15. maijā ap plkst. 21.30 Gaigala dzīvoklī Rīgā.

Vīrietis liecībā stāstījis, ka viss sācies ar strīdu. Elīna atnākot esot dusmojusies, ka viņš bija lietojis alkoholu. Vienā liecībā viņš teicis, ka bijis dzēris ne vairāk kā 300 gramu viskija līdz pēcpusdienai, citā liecībā - 600-650 gramu.

Kamēr meitene gulējusi dīvānā, Gaigals aplicis viņai rokas ap kaklu un saspiedis tās cieši kopā. Draudzeni viņš žņaudzis aptuveni pusotru minūti, tad iesitis viņai ar roku pa deniņiem, bet pēc tam iesitis vēl vismaz astoņas reizes, kā arī atsitis draudzenes galvu pret sienu un visbeidzot ar savu labo ceļgalu iesitis viņai pa seju, vēstīja aģentūra LETA

Gaigals gan liecības vairākkārt mainījis, arī par lietoto vardarbību. Sev par attaisnojumu, viņš norādījis, ka esot sadusmojies un bijis stresā par diplomdarbu un paņemto kredītu.

Pēc nozieguma puisis esot paņēmis naudu no jaunietes maka un uz dažām stundām pametis dzīvokli, un, kad atgriezies, novilcis asiņainās drēbes, sakopis vienistabas dzīvokli un arī izjaucis savu mobilo telefonu. Nākamajās dienās viņš imitēja, ka jauniete ir dzīva. No viņas telefona Elīnas vārdā rakstījis ziņas jaunietes māsai.

Kāpēc viņš tā rīkojies, viņš nav skaidrojis.

Pēc Elīnas vecāku teiktā, meitenes puskailais līķis tika atrasts 17. maijā. Nākamajā dienā Gaigals devās atzīties uz policiju.

Viņš apcietinājumā atradies vien divus mēnešus. Pēc tam tiesa mainījusi drošības līdzekli uz policijas uzraudzību.

Tiesas process - vecāki neapmierināti ar pirmstiesas izmeklēšanas procesu

2013. gada 15. oktobrī apsūdzētais Jānis Gaigals uz tiesas sēdi ieradās pats. 

"Apsūdzētā persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 116. panta, kas ir par slepkavību, un pēc 180. panta 1. daļas par zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielos apmēros.

Apsūdzētais savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzinis daļēji un nodarīto, protams, nožēlo,"

26

Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga pārstāstīja "Latvijas Radio", par ko Gaigalam uzrādīta apsūdzība.

Toreiz Pupiņas vecāki izmeklēšanā bija vīlušies, jo bija daudz nenoskaidrotu faktu.

"Kaut arī fakti eksistē, tos neizmeklēja.

26

Līdz ar to mēs uzskatām, ka aizdomās turētajam un vēlāk apsūdzētajam nav pareizi inkriminēts noziedzīgā nodarījuma pants," norādīja meitenes mamma Aija Pupiņa.

Atrastas lietas, kam nav pievērsta pietiekama uzmanība. Piemēram, pēc Pupiņas vecāku stāstītā, nozieguma vietā atrasta staklē saplēsta, asiņaina veļa un legingi. 

"Bet nebija uzdots neviens jautājums tam cilvēkam, kas bija nogalinājis, no izmeklētājas puses, kas tas ir vispār?

Nebija nekādas pārbaudes, nebija DNS pārbaudes, it kā nekas nebija pamanīts."

26

Vecāki sūtījuši virkni iesniegumu ar jautājumiem, kāpēc nav veiktas dažādas ekspertīzes, tomēr nesekmīgi.

Foto: Pikets pie Ģenerālprokuratūras ēkas pret iespējamo pierādījumu slēpšanu studentes Elīnas Pupiņas slepkavības lietā

Gandrīz pēc diviem gadiem iesaistās biedrība "Delna", paužot bažas par ārēju faktoru ietekmi

2014. gada aprīļa beigās biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai norādītu uz virkni pārkāpumu.

"Tiesībsargājošās iestādes nav izmeklējušas visus lietas apstākļus, pastāv arī aizdomas, ka ir slēptas nozieguma pēdas,

26

to apliecina fakts, ka izmeklēšanas laikā pazudis apsūdzētā mobilais telefons, no notikuma vietas pazuduši arī tādi lietiskie pierādījumi kā dvielis, netika veikta arī ekspertīze, kā asinis ir notikuma vietā, netika analizēts arī notikuma vietā atrastā datora saturs, kā arī ir aizdomas, ka nopratināšanas protokolos ir izdarīti labojumi," norādīja biedrības pārstāvji.

"Delna" uzskatīja, ka izmeklēšanas laikā pieļautie pārkāpumi var būt izdarīti apzināti, ārēju faktoru iespaidā. Kā arī tiesas process ticis novilcināts un nav saprotama tiesas attieksme lietas virzības bremzēšanā.

Aizdomas par iespējamu dzimumnoziegumu pret noslepkavoto

Noslepkavotās jaunietes legingi un apakšveļa bija bojāta, turklāt bojājumi abos apģērba gabalos sakrita. Tāpēc cietušo pārstāvis advokāts Saulvedis Vārpiņš 2014. gada maijā norādīja, ka apģērba gabaliem nepieciešams veikt mehānisko bojājumu ekspertīzi. 

Ekspertīze bija vajadzīga notikuma vietā atrastajām baltajām vīriešu apakšbiksēm, kuras klājuši sarkanbrūni pleķi dzimumorgānu apvidū. Tāpat speciālistu atzinums bija vajadzīgs notikumu vietā atrastajai melnajai cepurei. Vārpiņš norādīja, ka uz cepures esošo matu garums neatbilst apsūdzētā Gaigala matu garumam, tāpēc būtu jānoskaidro, kam pieder šie mati.

Advokāts tiesā norādīja, ka apģērba pamanāmie bojājumi, dislokācija, asinis gan uz noslepkavotās jaunietes, gan vīriešu apakšveļas, kā arī sievietes atkailinātais ķermenis un asinis uz dīvāna noslepkavotās gurnu apvidū liecinājuši par iespējamu seksuālas dabas noziegumu.

Policija darbu paveikusi nekvalitatīvi un pavirši

2015. gada vasarā pēc bijušā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska rīkojuma ierosinātajā pārbaudē tika atklāti pārkāpumi izmeklēšanā, vēsta žurnāls "Ir". Policija darbu paveikusi nekvalitatīvi un pavirši.

Piemēram, pārmetumi ir par darbu nozieguma vietā, kur nav izmantoti speciālie līdzekļi. Formāla un pavirša bijusi notikuma vietā izņemto priekšmetu – somas ar drēbēm un gultas veļu – apskate, kas veikta tikai 1. jūnijā, proti, divas nedēļas pēc pierādījumu izņemšanas no dzīvokļa.

Tomēr bijušais policijas priekšnieks savā vēstulē Kozlovskim uzsvēris, ka kriminālprocess izmeklēts īsā laikā, bet "pieļautie izmeklēšanas trūkumi nav ietekmējuši Jānim Gaigalam celto apsūdzību".

Jānim Gaigalam tiesa piesprieda nepilnus desmit gadus cietumā 

2015. gada septembrī apelācijas instances tiesa piesprieda Elīnas Pupiņas slepkavības lietā apsūdzētajam Jānim Gaigalam deviņu gadu un desmit mēnešu brīvības atņemšanu, vēstī "Panorāma".

Tāpat nosakot, ka par labu nogalinātās māsai piedzenami 12 000 eiro, bet mātei – viens tūkstotis.

Gaigals pēdējā vārdā sacīja, ka strīdu ar draudzeni nebija plānojis, meitenes nāvi nav vēlējies, izdarīto nožēlo un lūdz cietušajiem piedošanu. Viņš arī lūdza sev piemērot taisnīgu sodu.

Ar spriedumu neapmierinātas bija abas puses.

Noslepkavotās jaunietes māte Aija Pupiņa (no kreisās) un māsa piedalās piketā pie Ģenerālprokuratūras ēkas pret iespējamo pierādījumu slēpšanu studentes Elīnas Pupiņas slepkavības lietā.

FOTO: Zilgma Kukle/LETA

Vecāku pašaizliedzīgā cīņa par taisnību meitas slepkavības lietā

Lietisko pierādījumu lietā bija daudz, bet sākotnēji tie netika ņemti vērā. Pupiņi vērsās ar neskaitāmiem iesniegumiem pie izmeklētājiem.

Lieta bija ļoti komplicēta. Nebija tiešu liecinieku, tikai personas, ka varēja liecināt par abu jauniešu attiecībām, nevis notikumiem tonakt, norāda kriminologs Andrejs Vilks.

"Tas ir smags zaudējums, kad tāda spējīga un motivēta meitene kļūst par upuri. Zinu, ka vecākiem tas ir ļoti smagi."

26

2017. gadā mirusi Elīnas Pupiņas māte - 53 gadus vecā bioloģe Aija Pupiņa, vēstī vietne "Timenote". Viņa apglabāta blakus savai meitai. 

"17. augustā priekšlaicīgi no dzīves aizgāja talantīgā zinātniece, uzticīgā Latgales zoodārza direktora Mihaila Pupiņa dzīvesbiedre Aija Pupiņa," vēstī Daugavpils plašsaziņas līdzekļi.

Ieslodzījuma vietu pārvalde portālu "Apollo.lv" informēja, ka patlaban Jānis Gaigals ir atbrīvots no soda izciešanas nosacīti pirmstermiņa ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 61.1 pantu elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos.

Elektronisko uzraudzību īsteno Valsts probācijas dienests.