Valdības slepenās sarunas ⟩ Premjers: Ja mēs nevienojamies, saprotu, ka tūlīt prezidents mūs visus pataisīs par āžiem

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (centrā) un ministri pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā lems par atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Šoruden Latvijā miruši vairāk nekā tūkstoš kovidpacientu. Kopējais pandēmijas upuru skaits, rēķinot uz valsts izmēru, ir 30. lielākais pasaulē. Daļu no dzīvībām varēja glābt oktobra sākumā, kad jau bija sagatavots lēmums ieviest stingrus pārvietošanās ierobežojumus uz trim nedēļām. Politiķi aiz slēgtām durvīm šo scenāriju noraidīja. Atbilstoši ekspertu prognozēm situācija kļuva tik katastrofāla, ka divas nedēļas vēlāk nācās ieviest lokdaunu, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Liktenīgā sēde tika ierakstīta, tomēr ierakstam noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Pēc oficiāla iesnieguma un četru iestāžu iesaistīšanas, "Nekā personīga" saņēma atļauju 11 stundas ilgo ierakstu noklausīties, bet ne to atskaņot mūsu skatītājiem. Tomēr uzskatām, ka sabiedrībai ir tiesības zināt iemeslus, kādēļ, neraugoties uz skaidriem mediķu un ekspertu brīdinājumiem, Ministru kabinets izvēlējās nepasargāt savus pilsoņus no saslimšanas un nāves. Ieraksts liecina, ka ministrus pamatā satrauca sava popularitāte, nevis krīzes vadība.

Oktobra pirmajās dienās slimnīcas strauji pildījās ar kovidpacientiem, veselības aprūpes nozare gatavojās plānveida aprūpes pārtraukšanai. Koalīcijas partiju sarunās valdīja uzskats, ka vajag jaunus ierobežojumus, bet šoreiz tikai nevakcinētajiem.

5. oktobra Krīzes vadības padomes sēdē piedalījās ministri un eksperti. Situācija ar Covid bija slikta un strauji kļuva vēl sliktāk.

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs prognozē, ka pēc pusotras nedēļas būs jau ap 2700 saslimšanas gadījumiem dienā. Līdz oktobra beigām slimnīcas būs pilnas. Atšķirībā no pagājušās ziemas arī citu saslimšanu pacientu ir vairāk nekā parasti, jo ilgu laiku plānveida aprūpe nebija pieejama. Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga informē, ka nāksies šķirot pacientus un lūgt starptautisko palīdzību pacientu pārvietošanai uz ārzemēm.

Ministri ir dusmīgi un meklē vainīgos. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns taujā, vai nevajadzētu nevakcinētajiem kovidpacientiem likt maksāt par ārstēšanos slimnīcās. Kariņš rosina pacientu šķirošanas algoritmā iekļaut to, vai cilvēks vakcinējies.

Realitātē ministrus atsauc Kaspars Druvaskalns - vienīgais Krīzes vadības padomes sekretariāta darbinieks. Viņš prezentē kopā ar ekspertiem izstrādātu ierobežojumu priekšlikumu, kas ir vēl stingrāks nekā tas, kuru ministri bija plānojuši ieviest.

"Es mēģinu būt konstruktīvs, bet kaut kā man, noklausoties Druvaskalna prezentāciju, ļoti grūti atrast tādus pieklājīgus vārdus. Manuprāt, ja mēs šo konceptu pieņemam, tad mēs varam iet mājās, jo mēs visu vasaru esam stāstījuši kaut ko vienu. Un šeit mēs piedāvājam kaut ko citu, faktiski atgriezties pie pagājušā gada pagājušās ziemas un turpināt to pašu politiku," tā Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis (Jaunā konservatīvā partija).

"Es nezinu, kāpēc tas tā ir sanācis, bet mēs vienmēr, kad runājam par cīņu pret pandēmiju, varbūt nevilšus ir sanācis, ka izglītība un skolas vienmēr ir pirmajās rindiņās," tā Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

"Es neredzu, kā mēs pēc trijām nedēļām tādā brīdī varēsim pieņemt lēmumu, ka kaut ko veram vaļā. Mēs esam sabiedrībai klāstījuši jau ļoti ilgu laiku, ka vienīgais ceļš uz brīvāku dzīvi, sevis pasargāšana, savu tuvinieku pasargāšana ir vakcinācija, un tas vien nozīmē to, ka tie cilvēki, kuri ir vakcinējušies, viņi varēs brīvāk baudīt dažādus dzīves elements," tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!).

"Šobrīd mēs esam izšķiršanās priekšā - kultūra un izglītība ir atkal pirmās, pie kā mēs ķeramies klāt, par spīti tam, ka ir milzīgi augsts vakcinācijas procents gan darbiniekos, gan kultūras pasākumu apmeklētājus, jo tie notiks zaļajā režīmā," tā​ Nauris Puntulis, Kultūras ministrs (Nacionālā apvienība).

Tagad veselības ministrs cenšas pārliecināt pārējos, ka situācija ir sliktāka nekā domāts. Vairs nav novēršams, ka Latvija pēc inficēšanās un slimnīcu noslodzes kļūs par līderi Eiropas Savienībā. Jautājums tikai, vai krīze būs tik dziļa kā pandēmijas sākumā Itālijā un Spānijā.

Taču arī Pavļuts vēlas saglabāt priekšrocības vakcinētajiem. Ministri cits pēc cita aizstāv scenāriju, ko nosaukuši par "zaļo lokdaunu". Tajā ierobežojumi attiecas tikai uz nepotētajiem.

Finanšu ministrs salīdzina situāciju ar skolēnu klasi, kur aizmugurē sēž tie, kas nemaksā nodokļus, nevakcinējas un lamājas. Viņi neizpilda mājasdarbus, bet par to soda priekšā sēdošos.

"Tas, ko mēs tagad darām, īstenībā mēs atbalstām nevakcinētos ar šo priekšlikumu. Mēs pasakām, ka tie, kas nevakcinējās, pareizi darīja. Un mēs pielejam degvielu tiem politiķiem, kas ir antivakseri un kas mēģina savu politisko kapitālu uz šī veidot, mēs zaudējam cilvēkus, kuri ir spējīgi saprātīgi domāt," tā Jānis Reirs, Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība).

Klātesošie mediķi un ekspertu grupas pārstāvis ministriem atgādina, ka runa ir par dzīvībām, nevis antivakseru pārmācīšanu. Premjers pauž viedokli, ka valdībai jārīkojas tā, lai brīdī, kad slimnīcas būs pārpildītas, tā var teikt, ka darījusi visu, ko varēja.

Kariņš Krīzes vadības padomes sēdē izsludina pārtraukumu līdz 7. oktobrim. Kad politiķi atkal atgriežas, ir skaidrs, ka lēmumu nevar atlikt. Tikmēr analītiķi sagatavojuši prognozes vairākiem rīcības scenārijiem, no kuriem neviens nepatīk ministriem.

"Tad no šī es saprotu, ka, ja neko nedara, tad tiek prognozēts, ka slimnīcās vienā brīdī nonāktu seštūkstoš cilvēku. Es pareizi sapratu?" tā Kariņš.

"Precīzāk būtu teikt, ka 6100 cilvēkiem būs nepieciešama vienlaicīga stacionēšana. Protams, es nezinu, vai slimnīcas varēs vispār ievietot tik daudz cilvēku, bet pēc būtības, jā," tā epidemiologs Ņikita Trojanskis.

62

"Jūs mums zīmējat divreiz bēdīgāku situācija nekā jebkurā Eiropas valstī pie smagākajām saslimšanām," tā Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība).

"Nevienā valstī epidēmija neizplatījās nekontrolēti," tā epidemiologs.

Mediķiem un ekspertiem izdodas pārliecināt premjeru atbalstīt stingrāko rīcības variantu. Pārējie ministri nepiekāpjas.

"Kā veselības ministram man nav variantu. Tātad šīs trīs stingrās nedēļas lokdauns un pēc tam zaļais režīms ir tas, kas ļautu saīsināt maksimāli veselības sistēmas pārslodzes laiku un apjomu un samazināt papildu nāvju skaitu. Savukārt, ja uz šo jautājumu raugās plašāk, kā valdības loceklim man noteikti būtu virkne papildu jautājumu. Es, godīgi sakot, gribētu rezervēt arī drusku tiesības kā solidārs valdības loceklis, paust galīgos apsvērumus tad, kad mums ir nedaudz vairāk informācijas par šo jautājumu," Veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!).

"Nedaudz nesaprotami, ka veselības ministrs nu, teiksim, nesaka skaidri, ko, viņaprāt, vajadzētu. Tad es pateikšu skaidri. Mums vajadzētu, kad izies ārā šie te potenciālie mirušo skaiti, un, ja mēs nebūsim darījuši visu, lai to novērstu, es nezinu, kā mēs kā ministri varētu turpināt savu darbu, jebkurš no mums,"

62

tā Kariņš.

Premjers uztraucas, ka valdība nav vienota un mediķi to kritizēs. Labklājības ministrs Gatis Eglītis rosina sēdi turpināt tikai ministru lokā, bez ekspertiem.

"Mums sabiedrība šito neapēdīs, mēs tiešām dabūsim vakcinētos koalīcijā ar antivakseriem. Tieši tā tas arī būs.

Tad jautājums, ko es darītu. Es teiktu, ka zaļais piedāvājums motivēs vakcinēties komplektā ar… un šeit es esmu laikam netipiski sev ciniska, ka ir jāmaksā un, ja vajag, ir jāpiestāda pilns rēķins par ārstēšanos un pēc tam var valsts visādi atprasīt daudzu gadu garumā. Bet tā ir šoka terapija. Un, jā, Daniel, tas skan ļoti, ļoti briesmīgi, jo pat pateikt, ka jāmaksā 200 vai simts eiro, tas nav OK lielai daļai. Mairim Briedim, es pieļauju, pilnīgi vienalga, arī 1000 eiro, bet tad, kad ir pilns rēķins, tad, iespējams, tas šoks ir sabiedrībai objektīvi vajadzīgs," tā Anita Muižniece, Izglītības un zinātnes ministre (Jaunā konservatīvā partija).

"Slimnīcās vietu tāpat nepietiks, līdz ar to es esmu pilnībā par lauka hospitāli. Tātad uztaisīt hospitāli un paziņot, ka, piemēram, visi, kas ir nevakcinēti, būs šajā lauka hospitālī, un tie cilvēki, kas ir vakcinēti, būs vispārējās slimnīcās.

62

Plus viennozīmīgi arī nevakcinētie maksā par savu ārstēšanu. Ļoti labs Anitai priekšlikums, ka izstādām rēķinu, pēc tam skatāmies, varbūt atlaižam daļu kaut kādā veidā," tā Reirs.

"Jauki, ka mums tādi dati ir, bet skaidrs, ka šai analīzei, lai viņa būtu pilnīgi perfekta, tur vēl trūkst sabiedrības noskaņojums, sabiedrības izturētspēja, kāda tā ir šobrīd, un citi faktori. Tā savā ziņā ir viltus dilemma, jo, paskatoties uz to situāciju, kāda ir pierobežā ar resursiem …" tā Plešs.

Viens pēc otra arī visi pārējie ministri piebalso, ka stingri ierobežojumi nav iespējami. Tie nemotivēšot vakcinēties, situācija slimnīcās joprojām būs dramatiska un valdība sabiedrībai nevarēs pamatot ierobežojumu atcelšanu. Premjers savā valdībā paliek mazākumā.

"Jā, bet ja stingri izskaidro, ka sāk ar cieto režīmu, bet tad pēc trim nedēļām zaļais režīms?" tā Kariņš.

62

"Līdz šim mēs neesam bijuši pirmrindnieki komunikācijā," norāda Pabriks.

"Es atvainojos mūsu komunikācijai ir tikai viens trūkums, katrs saka, ko grib, mums nav vajadzīga šitā muldēšana, ka mums visa vaina komunikācijā, es atvainojos, tā ir mūsu kolektīvā atbildība," tā Kariņš.

"Ja mēs daudz maz ticam tiem modelēšanas rezultātam, paskatoties uz tādu bildi, kuru premjers nokomentēja, kamēr mediķi vēl bija klāt, protams, ka mums nav variantu. Lēmumu pieņemšana ir neiespējama savādāk. Kā var paskaidrot, ka valdība pieņēmusi citu lēmumu, izņemot to, kurā ir mazākais nāvju skaits," tā Pavļuts.

Savukārt tagad, dzirdot visu to, ko pārējie kolēģi saka, un man nav mazsvarīgs arguments par to, kas notiks ar motivāciju vakcinēties. Man galīgi nav mazsvarīgs jautājums, vai mēs pēc trīs nedēļām no tā cietā scenārija nokāpt varēsim. Es piekrītu premjeram, ka, ja mēs sāksim ar mīkstāku variantu un tās līknes ies uz augšu, un izskatīsies, ka mēs esam gājuši mīkstāko ceļu un mēs novēloti ieviesām stingrākus pasākumus, tāpat būs slikti mēs, tas nu ir fakts.

"Ja mēs ejam to mīkstāko ceļu, tad mums tas arguments jābūvē pilnīgi citādāk.

62

Kad man pateiks pēc trim vai četrām nedēļām, kad būs reāli stāsti, tādi Indijas varianti, rādīs, ka tur visi sēž ap vienu skābekļa balonu un televīzija ies un rādīs, kā cilvēks ir uz slimības gultas un nevar neviens viņam palīdzēt, jo valstī nav skābekļa balonu un nevar tikt uz Vāciju. Un tad teiks, mīļie kolēģi, kas šovakar sēž ap galdu, jums toreiz teica un jūs negribējāt, un mēs nevarēsim pierādīt…" tā Kariņš.

Reirs atgādina, ka valsts parāds tuvojas 53%. Viņš biedē, ka lokdauns valstij maksās 100 miljonus eiro dienā, ja bizness apstāsies.

Ministri meklē veidus, kā ekspertiem un mediķiem pamatot, kādēļ valdība neizvēlēsies stingrāko scenāriju. Lai eksperti nesāk publiski kritizēt lēmumu. No Rinkēviča izskan piedāvājumi zaļo scenāriju padarīt mazliet stingrāku: slēgt veikalus nedēļas nogalēs, saīsināt restorānu un bāru darba laikus.

Tad domas maina veselības ministrs – viņš atgādina, ka valdība stipri tālu aizvirzījusies no mediķu prasītā stingrā scenārija.

"Man nav variantu, kā es tagad iziešu ārā, un pateikšu, ka es kā veselības ministrs esmu piekritis kabineta konsensusam par to, ka mēs izvēlamies scenāriju, kurā būs vairāk nāvju," tā Pavļuts.

62

"Bet tu iekšā to neesi nevienu reizi argumentējis. Ne pirmdien sadarbības sanāksmē, ne šodien nevienā reizē," tā Kariņš.

"Ko tad?" tā Pavļuts.

"Ka mums jāiet kaut kāds cietais scenārijs. Pirmdienas sadarbības sanāksmē tu piedāvāji zaļo režīmu un Druvaskalns arī mani pārsteidza otrdien ar šo te cieto.

Ja tu mums tagad saki, ka vienalga, ko mēs pieņemsim, tu iesi pret, tā ir pavisam cita spēle," tā Kariņš.

"Bet, premjer, tu pateici to pašu mediķu priekšā!" tā Pavļuts.

"Es aizvien argumentēju, ka tas ir jādara. Es vienkārši meklēju to, par ko mēs esam vienojušies," tā Kariņš.

"Tur, premjer, veselības ministram ir taisnība, ka brīdī, ja mēs kaut ko šobrīd te salemjam, iziesim ārā un, protams, visi eksperti kopā teiks nē, tas nav OK. Tad mums aizies tas pats, kas mums parasti ir, un no kā mēs gribam izvairīties, jo tad jau būs kā vienmēr intervijas, komentāri, paziņojumi, kuros būs dažādas interpretācijas.

Bet neviens mūs no atbildības neatbrīvos, jo neviena cita kabineta, kamēr Saeima nenobalsos par jauno, nebūs, atbildība tāpat būs šeit," tā Rinkēvičs.

62

"Es domāju, mēs esam atgriezušies pāris stundas atpakaļ sarunā pēc būtības, jo Daniels saka, ka tas pamatelements šim cietajām scenārijam ir skolas ciet. Ja tas ir pamatelements, tad skaidrs, ka mēs nevaram vienoties šajā kabinetā. Viss punkts," tā Linkaitis.

"Ja mēs nevienojamies, es saprotu, ka tūlīt Valsts prezidents mūs pataisīs visus par āžiem.

Man liekas, tā ir tā skarbā realitāte, ko mēs labāk atzīstam. Neviens variants neizglābs veselības aprūpes sistēmu, viņa nonāks uz īsāku vai ilgāku laiku, ļoti, ļoti smagās problēmās," tā Kariņš.

"Pat ja prezidents mūs rīt sasauktu un it kā pataisītu par āžiem, veiktos vēl sliktāk visai valsts varai tāpēc, ka diez vai prezidents varētu savākt. Saprotiet, ko tad mēs beigās nodemonstrēsim. Ka ne ne izpildvara, ne valsts vadītājs, visticamāk, arī ne Saeima nav spējīga vadīt. Krīze, par kuru nav lielāku dāvanu, godīgi sakot, mūsu draugiem, arī aiz robežām.

Ja mēs demonstrējam savu nespēju, varbūt tas ēzelis Minskā arī mēģinās izmantot. Nu tad saprotiet, mēģinām savākties un mēģinām kaut kādā veidā diskutēt, jo diemžēl man ir slikta ziņa, ja mēs šeit visi nogāzīsimies, mēs vēl vismaz piecus mēnešus dabūsim strādāt kopā, jo neviens šobrīd šo valdību negrib," tā Rinkēvičs. 

"Mums ir jādod kaut kāds kliņģeris arī tiem cilvēkiem, kas ir vakcinējušies un kas ir bijuši apzinīgi pilsoņi. Un šajā aspektā pašu ekspertu viedoklis un argumentācija bija ļoti vāja. Valdība sastāv no mums, nevis no ekspertiem. Eksperti beigu beigās redz tikai šauras nozares intereses. Ekspertiem ir eksperta loma dot padomus politiķiem un valsts vadītājiem ir uzdevums pieņemt lēmumus," tā Pabriks.

"Tās ir ekspertu prognozes, mēs kā valdība atradām veselu lērumu argumentu, kas zaļo režīmu padarītu tikpat efektīgu, un tās ir mūsu prognozes," tā Puntulis.

"Viss pareizi, bet mums ir jāmēģina novērst artilērija no mums, kāds snaipera šāviens būs neizbēgams, bet galvenais, lai nav smagā artilērija un automāti.

Mums būs jāmēģina dabūt, ka tie eksperti vismaz uzklausa, un mums būtu jāpārliecina viņus, lai viņi nevēršas pret mums frontāli. Jo tas Danielam būs ļoti smagi, un man tas teju nepanesami," tā Kariņš.

Vēlā vakarā politiķiem atkal pievienojas eksperti, bet valdības vadītājam pārliecināt mediķus neizdodas. Ekspertu grupas pārstāvis brīdina, ka pussoļu speršana draud ar stingru lokdaunu vēlāk. Katastrofu medicīnas centra vadītāja apšauba, ka kāda valsts Latvijai gribēs palīdzēt, kamēr pie mums turpinās kultūras dzīves baudīšana. Kultūras ministrs iebilst, ka neviens nav pierādījis, ka kāds inficētos teātrī.

Latvijas ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis piedāvā politiķiem visu vainu publikas acīs novelt uz mediķiem.

"Es domāju, mēs ejam uz priekšu, pieņemam lēmumu. Paldies ekspertiem, tiešām par viņu darbu, paldies par visu. Kā saka, materiāli, kas tika sagatavoti, un jūs esat uzklausīti, bet lēmums ir mūsu," tā Eglītis.

"Šo sarunu redzu kā ļoti izcilu konsultāciju piemēru ar ekspertiem, un mēs esam uzklausījuši, manuprāt, visus un esam izpratuši ekspertu viedokļus un viņu pausto.

62

Arī sekas esam sapratuši, bet lēmumus pieņemam šeit mēs kā ministri un, manuprāt, arī tas, ka mēs 9 stundas nespējam pieņemt šo lēmumu, arī par mums ko liecina," tā Linkaitis.​

Nākamajā dienā, 8. oktobrī, valdība pieņem "zaļā lokdauna" scenāriju. Pēc pusotras nedēļas ckovidpacientu skaits slimnīcās tuvojās 1200. Valdībai nācās akceptēt vēl stingrākus ierobežojumus, nekā sākotnēji atliktos.

Sēdē premjers mediķus un ekspertus aicināja visus iebildumus izteikt iekšā, nevis publiski. Nesaskaņots vēstījums kaitējot gan valdībai, gan pašiem ekspertiem, apgalvoja politiķi. Tajā pat laikā viņi rīkojās pretēji speciālistu ieteikumiem. Pilnīgi neviens mediķis vai eksperts sēdē nepauda atbalstu lēmumam. Pēc šīs sēdes Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs un vienīgais darbinieks Kaspars Druvaskalns intervijā "Nekā personīga" Ministru kabineta rīcību kritizēja un par to tika atstādināts no darba pie Covid krīzes jautājumiem.