Pavisam nesen medijos izskanēja Lienes Leitānes vārds saistībā ar viņas piedalīšanos vienā no pasaules populārākajiem skaistumkonkursiem "Miss Earth" jeb "Mis Zeme", kura fināls būs šodien, 21. novembrī. Jaunā sieviete papildus tam strādā tērpu nomas jomā, sākusi veidot telefona vāciņu uzņēmumu, fotografē un dzied. Viņas moto ir: "Ja tu nezini dzīvē, ko gribi, dari maksimāli daudz. Tad tu nebūsi vīlies, ieslīgstot rutīnā."

Kad runājām par intervijas norises laiku, tu teici, ka esi ārzemēs. Kur tu šobrīd atrodies?

Šis ir tāds vairāk vai mazāk negaidīts pavērsiens, ka esmu tur, kur esmu. Šobrīd atrodos Horvātijā, un mani uz fotosesiju uzaicināja aģentūra. Biju uz darba pārrunām, lai varētu pie viņiem strādāt un turpmāk rīkot fotosesijas, organizēt citās valstīs mītingus (sapulces) un veidot kontentu (saturu) dažādās platformās.

Skaistumkonkursa "Miss Earth" fināls norisināsies 21. novembrī. Kā tev šobrīd konkursā veicas?

Pirms pāris dienām mums bija pēdējā sapulce ar presi, kur mediji uzdeva jautājumus.

Katrai "Zoom" platformā bija jāgaida sava kārta. Kāds, protams, pārspīlē un uzdod vairāk nekā vienu jautājumu, tad kādam kaut kur jādodas - tur bija bardaks.

1

Man nākamajā dienā četros no rīta bija lidojums uz Horvātiju. Es sēžu trīs stundas "Zoom", un man uzdod jautājumu par arhitektūru. (Smejas).

Man tas likās, godīgi sakot, bišķiņ stulbi. Man ļoti patīk arhitektūra, man ir ko ieteikt, bet es gaidīju trīs stundas. Vienā brīdī jau izslēdzu kameru un sāku krāmēt koferi, kamēr gaidīju savu kārtu, jo nevarēju izturēt to bardaku.

21. novembrī rādīs fināla video, kur bija jādemonstrē nacionālais tērps, peldkostīma video un vakarkleita, tad tas tiks izvērtēts. Bija arī dažādas aktivitātes, kur man diemžēl nesanāca tik daudz iesaistīties.

Līdzko tu apklusti, tevi neviens neredz – par tevi aizmirst.

1

Mums bija talantu konkursa daļa, kas bija labs iemesls, kādēļ piedalījos šajā konkursā. . Es ļoti vēlējos uzrakstīt dziesmu par kādu globālu tēmu, bet mani konkursam apstiprināja tā pirmajā dienā, un nākamajā jau bija talantu šovs.

Es vienas dienas laikā nevaru uzrakstīt dziesmu, lai tā būtu kvalitatīva, un vēl uzfilmēt video. Līdz ar to es iesūtīju skaņdarbu "Time to Remember" ("Laiks atcerēties"), kas tapa pirms diviem gadiem kopā ar grupu "Amber Chamber". Tur ir dzirdams mans vokāls, vārdi un mūzika ir viņu, bet tas ir tāds materiāls, par kuru man nav kauns un esmu priecīga, ka mums bija tāds projekts, tādēļ konkursam iesūtīju to.

Man likās forši, ka, lai gan Latvija ir maza valsts un liekas, ka mūs neviens neredz un nepamana, bet fanu lapās mani ierindo trešajā vietā, citur – pirmajā, citur – ceturtajā. To bija ļoti patīkami redzēt, ka mani ar to pamanīja.

1

Kādēļ izvēlējies piedalīties tieši "Miss Earth" skaistumkonkursā?

Par to man ir interesants stāsts, jo es nebiju plānojusi to darīt. Mani apstiprināja pirmajā dienā, kad konkurss sākās. Principā tas bija nedēļu pirms visiem dedlainiem (termiņiem), jo parasti meitenes zina vismaz mēnesi iepriekš, ka viņas piedalīsies.

Trīs mēneši ir optimāli ideālais variants, lai izdarītu visu ļoti kvalitatīvi. Man bija trīs četras dienas, lai iesniegtu pirmos videomateriālus.

1

Es izvēlējos tur piedalīties, jo man deva iespēju. Ar mani sazinājās organizācija no Zviedrijas, kura mani tālāk novirzīja uz Londonu, kur cilvēks apmāca meitenes. No manas puses nekādu izdevumu nebija, jo šogad viss norisinās onlainā (tiešsaistē). Es pieņēmu izaicinājumu, jo dzīvē eju uz to, ka, ja man ir tāda iespēja, es vēlos to pieņemt, lai varu pierādīt sevi kā cilvēku, kā personību, ka varu īsos termiņos izdarīt kvalitatīvas lietas.

Lūdzu, ieskicē nedaudz, kas ir jādara, lai piedalītos šādā skaistumkonkursā?

Es vēl strādāju par administratori tajā laikā, kad pieteicos. Man nebija brīva laika, tādēļ palūdzu brīvdienu, lai vienas dienas laikā varētu saplānot, kurš mani filmēs, kurš fotografēs, ko es darīšu un ko es vispār gribu. Tajā brīvdienā es sarunāju pazīstamus cilvēkus. Tad es paņēmu vēl divas brīvdienas. Ieskaitot sestdienu un svētdienu, sanāca četras brīvas dienas pēc kārtas, kurās es izveidoju savu atbalsta komandu, kas man palīdzēja ar vizuālo materiālu izveidi.

Man sanāca sarunāt sadarbību gan ar tērpiem, gan video un foto izveidi, par ko esmu ļoti pateicīga, jo man arī, vidējam latvietim, strādājot parasto darbu, nav ekstra līdzekļu, lai visiem samaksātu "entās" naudas par "krutajām" kleitām.

1

Konkursā bija trīs vai četras kārtas. Pirmais bija pirmsizvērtēšanas video, kuru man atļāva neveidot, jo man nepietika laika to izdarīt. Man vajadzēja paspēt uztaisīt galvenos video, kas ir eko video, fināla video kleitā, peldkostīmā un tautastērpā. Vēl bija pāris nosacījumi, kur bija jāvelk maska, jābūt bez kosmētikas un ar matiem astē.

Mūs vērtē pēc šiem video, vēl bija "Zoom" sapulce, kur mums bija jāprezentē savs eko video. Mums prasīja jautājumus. Man uzdeva ne visai veiksmīgus, kuros es nevarēju izpausties. Sākumā iekšēji bija stress, ka nesaproti, kā tevi vērtē, sanāk varbūt sarunāt muļķības un beigās nepateikt galveno domu.

Skaistumkonkurss šogad norisinās attālināti. Kā konkurss notiek šādā formātā, ņemot vērā, ka cilvēks kamerā izskatās nedaudz citādāk nekā dzīvē?

Cilvēkiem šķiet, ka skaistumkonkursā vajag skaisti izskatīties, pagrozīties, parādīt tādus un šādus tērpus, bet patiesībā, runājot par šo konkursu, tur ir daudz lielāka pievienotā vērtība.

Vispār konkursos nav runa tikai par izskatu, jo es uzskatu, ka noteikti neesmu skaistākais cilvēks ne Latvijā, ne pasaulē, bet zinu, ka man ir īpašības, kuru varbūt kādam, kas ir skaistāks par mani, vienkārši nav.

1

Šajos konkursos vērtē disciplīnu, inteliģenci, un to, kā skaties uz dzīvi, kādas ir vērtības. Šim konkursam galvenais aspekts tiek likts uz vidi, uz zaļo dzīvesveidu un to, ko mēs varam darīt, lai palēninātu procesus, kā varam sniegt pievienoto vērtību, lai kaut ko uzlabotu.

Cik aptuveni izmaksā piedalīšanās skaistumkonkursos? 

Pēdējoreiz, kad pati sedzu izmaksas, kas nav dārgākais variants, pērkot biļeti un veicot dalības maksu, iztērēju aptuveni 1000 eiro. Tas bija konkursā Turcijā. Ir ļoti atkarīgs no tā, ar ko kopā tu ej. Latvijā arī ir pāris cilvēki, kas nodarbojas ar skaistumkonkursiem. Visi jau vēlas iekasēt kaut kādu naudiņu par meiteņu sūtīšanu, atbalstīšanu vai apmācībām. 

Šajā skaistumkonkursā 30% no vērtējuma sastāda zināšanas par klimata problēmām. Latvija uz lielo valstu fona ļoti maz ietekmē globālo klimatu. Kādas tev šķiet svarīgākās ar dabas aizsardzību saistītās problēmas Latvijā?

Latvija ir diezgan zaļa valsts, mums nav lielu ekoloģisku problēmu, bet, protams, viss sakrājas. Mums ir vecs autoparks, bet vajadzētu pāriet uz elektroniskajām mašīnām, taču mūsu valstī cilvēki to nespēj atļauties.

Tas, uz ko es vēlos vērst uzmanību, ir svarīgi, kā tu skaties uz savu dzīvi - vai tu mīli savu dzīvi, vai tu dari, ko gribi, vai vienkārši eksistē.

1

Tie cilvēki, kuri vienkārši eksistē un dzīvo, lai nopelnītu naudu un samaksātu rēķinus, ir nelaimīgi, viņiem nebūs brīvs neviens mirklis, lai paskatītos apkārt un rūpētos par to, kas notiek vidē. Mans mērķis ir cilvēku mentālā veselība. Ja mīlēsi sevi, tad mīlēsi arī pasauli sev apkārt.

Vai, tavuprāt, skaistumkonkursi ir pietiekami veiksmīgs līdzeklis, lai pievērstu sabiedrības uzmanību klimata problēmām?

Viss ir atkarīgs no sabiedrības izglītības līmeņa. To, ka viņi saprot, par ko vispār konkurss ir.

Lielākoties cilvēkiem trūkst informācijas, viņi to visu uztver vienkārši kā banālu grozīšanos un atrādīšanos. Skaistumkonkursi tiek pielīdzināti labdarības pasākumiem, tāpēc ļoti daudzām dalībniecēm ir atbalstītāji un sponsori.

1

Tie formāti ir daudzi un dažādi. Ir valstis, kā, piemēram, Filipīnas, kur cilvēki fano ne tikai par savu valsti, bet arī seko līdzi citām. Tas veicina rezultātus – viņi iesaistās labdarības organizācijas, citi veido savas.

Tā ir laba platforma, lai iedvesmotu citus. Tu vari sākt, arī pilnīgi neesot nekas. Man nav bijušas nekādas apmācības šajā industrijā. Es vienkārši esmu es pati, es neko netēloju.

1

Esmu tikusi pamanīta, jo turpinu piedalīties šāda tipa pasākumos, un tā tiek dotas iespējas arī manai nākotnei.

Kā saglabāt pašpārliecinātību brīdī, kad vērtē tavu izskatu?

Pie tā es vēl arī strādāju, teikšu atklāti. Dubaijā piedalījos pirmo reizi šāda tipa konkursā, kur ieguvu trešo vietu. Tad es biju daudz pārliecinātāka par sevi, nekā esmu šobrīd. Ir skaistuma etaloni, taču tas viss patiesībā ir stereotips, jo personība, iekšējā harisma un tas, kā tu sevi pasniedz, mēdz citreiz būt daudz efektīvāks nekā āriene. Man, protams, ir arī savi kompleksi, kas man traucē mirdzēt un parādīt savu iekšējo personību pilnībā.

Kā tu centies ar to tikt galā?

Es cenšos to aizmirst. Mēģinu saprast, ka esmu šobrīd, šeit un tagad. Es te otrreiz vairs nebūšu, un šī ir vienreizēja iespēja. Tikai šajā brīdī es varu parādīt sevi tādu, kāda esmu. Cenšos atslēgt visus ārējos faktorus un būt es pati.

Kā sākās tavas gaitas skaistumkonkursu pasaulē? Kādēļ izdomāji tādos piedalīties?

Varbūt tas bija bērnības sapnis par modes industriju, lai gan tā ir pilnīgi pretēja tam, kas notiek skaistumkonkursos. Man bija sapnis, ka es vēlējos atrasties uz skatuves, es gribētu skaisti ģērbties, sevi kopt, pati sev pierādīt, ka varu iemīlēt sevi.

Es saprotu, ka neesmu skaistākais cilvēks. Varbūt kaut kādā ziņā citu atzinība ir kā rīks, bet tajā pašā laikā es to daru sev.

Mans pašmērķis nekad nav bijis iet un uzvarēt konkursā. Es vairāk esmu ieinteresēta tajā, ka man dota iespēja ceļot, iepazīt dažādas kultūras un sadraudzēties ar citu valstu dalībniecēm, tādēļ man nekad nav bijusi interese piedalīties konkursos Latvijā.

1

Varu aizbraukt uz jebkuru pasaules valsti un zinu, ka mani kāds tur gaidīs.

Šobrīd ne tikai dažāda veida apģērbs iet ārā no modes, bet arī cilvēka ķermenis ir pakļauts tendenču izmaiņām – kā tu attiecies pret to un vai tu šādas pārmaiņas skaistuma standartos saskati arī skaistumkonkursos?

Filipīnās sievietēm ir veselas nometnes, kur viņas veselām dienām mācās, kā staigāt, izturēties, kā skatīties, ģērbties. Lielākoties skaistumkonkursu industrijā var redzēt, ka šādas meitenes arī gūst panākumus, jo ir teiciens – "uzvarēs tas, kurš trenēsies". Kamēr netrenējies un esi pašplūsmā, to ļoti labi redz cilvēki, kuri vērtē, ja vien tā nav korupcija, protams. (Smejas.)

Sociālo tīklu standarti neietekmē skaistumkonkursus?

Es teiktu, ka nē. Kad atrados Dubaijā, tur bija meitenes, kas izskatījās kā "Instagram" modeles. Dzīvē viņas izskatījās nedaudz citādāk. Mākslīgumu varēja ļoti viegli nolasīt. Viss ir atkarīgs no katra cilvēka un pašām organizācijām. Sociālajos tīklos gan var redzēt, ka lielāku atzinību gūst fake (mākslīgi) cilvēki, jo viņu bildes ir perfektas.

"Miss Earth" konkursā bija nosacījums, ka visās bildēs un video dalībniecei jābūt bez kosmētikas, vienīgi var būt uzklāts viegls pūderis vai lūpu spīdums. Saprotu, ka var uztaisīt ļoti skaistu dabīgo meikapu (grimu), un lielākoties meitenes to bija izdarījušas.

Tā kā man bija ierobežots laiks, es biju bez kosmētikas, protams, uz citu fona es neizskatījos tik labi, taču tajā pašā laikā sekoju nosacījumiem nolikumā, jo tur tā bija teikts.

Tu iepriekš minēji korupciju. Vai balsu pirkšana ir bieži izplatīta parādība?

(Smejas.) Man nav nekādu tiesību par to runāt. Es neesmu cilvēks, kurš aprunā, bet, godīgi sakot, jā. Tas ir ļoti bieži novērojams, jo gadās, ka meiteņu pārstāvji atrodas žūrijā. Tad var redzēt, ka titulus iegūst tās meitenes, kuras iepriekš nav dabūjušas.

Latvijā salīdzinoši nesen bija skandāls par to, ka mazām meitenēm rīkoja skaistumkonkursu, kur "Facebook" lapā cilvēki vērtēja bērnu izskatu. Vai tu uzskati, ka skaistumkonkursi ir bērniem piemēroti?

Tas ir jāizsver vecākiem, taču nedrīkst būt paša vecāka sapnis. Ja bērns pats stāsta, ko viņš vēlas, es to ļoti atbalstu. Ir svarīgi ieklausīties savā bērnā. Tā būs tāda pieredze, pat ja viņš izies cauri asarām, varbūt viņu tas iedzīs kompleksos, bet tā būs pieredze, kuru viņš pats ir vēlējies. Pēc gadiem tas būs ļoti vērtīgi.

Varbūt tas ir atkarīgs no bērna vecuma. Trīsgadniekam, četrgadniekam varētu būt grūti izteikt savas vēlmes.

(Smejas.) Kā nu kuram. Es pazīstu bērnus, kuri var izteikt savas vēlmes jebkurā vecumā, ja viņi nav bijuši ierobežoti vai apspiesti. Jebkurā gadījumā es uz to skatos, kā pieredzi. Tam nevajadzētu būt kaut kam traumatizējošam, ja notiek pastāvīga komunikācija. 

Kas būs pirmā lieta, ko darīsi, atgriežoties Latvijā?

Iziešu no lidostas. (Smejas.) Es noteikti samīļošu savu suni.

Tas noteikti izklausās banāli un apstiprina stereotipu par blondu meiteni ar sunīti, bet sunim ir pievienotā vērtība manā dzīvē, jo šis suns nāk no konfiscētajiem dzīvniekiem Iļģuciemā.

1

Viņš bija patversmē, nolikts pie slimajiem un vecajiem. Es suni pati paņēmu, uzņēmos atbildību, un viņa manā dzīvē ir ienesusi tik daudz pozitīvās enerģijas. Viņa parāda, cik viegli ir baudīt dzīvi, un tā ir tāda iedvesma, ka varu mācīties pat no sava suņa, ka lietas dzīvē ir jāņem vieglāk. Dzīve ir jābauda, un nekas nav muļķīga stresa vērts.