Sadarbības stiprināšanai Itālija un Francija parakstīs jaunu līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Šonedēļ Francijas prezidents Emanuels Makrons dosies vizītē uz Romu, kur parakstīs jaunu līgumu ar Itāliju, nostiprinot saites divu Eiropas Savienības (ES) dibinātāju valstu starpā.

Makrons ceturtdien parakstīs līgumu ar Itālijas premjerministru Mario Dragi un Itālijas prezidentu Serdžo Matarellu, bet piektdien tiksies ar pāvestu Francisku.

Itāliju un Franciju vieno vēsturiskas, kultūras un lingvistiskās saites un pēdējās desmitgadēs attiecības kļuvušas stiprākas, pateicoties vadošajai lomai ES un NATO.

Neskatoties uz īslaicīgo attiecību pasliktināšanos Itālijas populistiskās valdības laikā 2018. gadā un 2019. gadā, tagad valstis vēlas uzsvērt visu kopīgo, kas tās vieno.

Jaunā līguma mērķis ir stiprināt sadarbību ārlietās, aizsardzībā, drošības jautājumos, migrācijas lietās, ekonomikā, kultūrā un citās jomās, atklāja Makrona birojs.

Avots Itālijas valdībā sacīja, ka dokumentam, kas tiks parakstīts pāris nedēļas pirms Francija uzņemsies ES rotējošo prezidentūru, būs simboliska vērtība pārmaiņu laikā Eiropā.

Lielbritānijas izstāšanās no ES un strīdi starp ES liberālajām demokrātijām un to austrumu kaimiņvalstīm ir satricinājuši bloku, savukārt tā "de facto" līdere Vācijas kanclere Angela Merkele pavisam drīz atstās lielo politiku.

"Mums nepieciešams strukturēt Francijas-Itālijas attiecības (..), mēs nezinām, kāda ES mums būs pēc pieciem, desmit gadiem,"

2

norāda Romas Toras Vergatas universitātes profesors Džuzepe Betoni.

Pie jaunais līgums gatavots kopš 2017. gada, taču process iestrēga, kad Itālijā 2018. gadā pie varas nāca populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) un nacionālkonservatīvā partija "Līga".

Itālijā arī ilgstoši valdījusi pārliecība, ka tās Eiropas sabiedrotie ir pametuši to vienu cīņā ar nelegālo imigrāciju no Ziemeļāfrikas.

Taču Francijas un Itālijas attiecības uzlabojās pēc M5S un "Līgas" valdības sabrukuma un bijušā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Dragi stāšanās premjerministra amatā šā gada februārī.

Parīzes Politikas zinātnes institūta vēsturnieks un profesors Marks Lazars norāda, ka Dragi ir liela ietekme Briselē, un daudzos jautājumos, kas attiecas uz ekonomiku un ES tautsaimniecības atveseļošanas plānu, viņa uzskati sakrīt ar Makrona redzējumu.

Arī Makrona lēmums izdot Itālijai bijušos kreiso teroristu grupējuma "Sarkanās brigādes" biedrus mazinājis spriedzi abu valstu attiecībās.

"Sarkanās brigādes" un citi galēji kreisie grupējumi vainojami vardarbībā, kas Itālijā tika pieredzēta tā dēvētajos "svina gados" no 60. gadu beigām līdz 80. gadu vidum.

Bijušais Francijas prezidents Fransuā Miterāns savulaik piedāvāja kreisajiem radikāļiem, kas bija atbēguši uz Franciju, aizsardzību pret izdošanu ar nosacījumu, ka viņi novēršas no vardarbības un ka viņi nav apsūdzēti asinsizliešanā. Šī tā dēvētā Miterāna doktrīna desmitgadēm ilgi radījusi spriedzi Francijas un Itālijas attiecībās.

Itālija un Francija abas tiecās parakstīt jauno līgumu pirms Matarella, kas ļoti atbalstījis šo vienošanos, janvārī atkāpjas no prezidenta amata. Tiek baumots, ka Dragi varētu stāties viņa vietā.

Makrons tikmēr cer uz pārvēlēšanu amatā prezidenta vēlēšanās aprīlī.

Taču Itālijā pastāv zināmas bažas, ka eirozonas trešā lielākā ekonomika aiz Vācijas un Francijas tiek ierauta Francijas orbītā, un ekonomists Karlo Pelanda ir nosodījis "industriālo un stratēģisko autoaneksiju".

"Itālija ir priecīga, ka tās partnere to atceras, bet Francijas mērķis ir nedaudz uzlabot savu aliansi ar Vāciju,"

2

AFP sacīja Lazars.

Aktuālākās ziņas