/nginx/o/2021/11/25/14222558t1h4400.jpg)
Mediķu organizācijas vīlušās 23. novembrī pieņemtajā valsts budžetā. Piemēram, ārstu algu palielināšanai nākamgad neatradās pat puse no iepriekš solītajiem 75 miljoniem. Mediķi uzskata, ka tas ir kārtējais gads, ka solītais viņu maciņos neiekritīs, vēsta TV3 Ziņas.
Lai gan veselībai nākamā gada budžetā rasts lielākais finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar pārējām nozarēm – nedaudz virs 130 miljoniem eiro – tas ir tālu no tā, ko mediķiem solīja iepriekš. Piemēram, lai celtu ārstu algas un ieviestu jauno darba samaksas modeli, kas paredz pakāpenisku un skaidru atalgojuma pieaugumu turpmākos gadus, šogad bija nepieciešami 75 miljoni eiro. Tikmēr budžetā rasti vien 35.
"Runājot par nākamā gada budžetu, veselības aprūpe nekādā gadījumā nav prioritāte. Jo tas papildu līdzekļu piešķīrums, kas ir redzams, diemžēl ir tikai drupačas no lielā budžeta pīrāga,"
tā Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Kritiska arī Jauno ārstu asociācija. Tajā vērš uzmanību, ka šis ir nu jau kārtējais gads, kad pilnā apmērā solītais finansējums izpaliek.
"Šis gads atkal nozīmē, ka mums vajadzētu iet protestos, lai cīnītos par algu pieaugumu.
Un jāsaka, ka stāsts nav tikai par šo gadu. Arī turpmākos gadus finansējums nozarei netiek gaidīts pietiekami, plānā nav domāts pielikt klāt vairāk naudas," tā Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.
Līdz ar to jau tagad varot paredzēt, ka mediķu algu robi radīsies arī turpmākos gadus. Jaunie ārsti arī uzskata, ka ilgstošā medicīnas nozares turēšana "badā", vēl vairāk nākotnē varētu ietekmēt arī pacientu aprūpi.
"Sabiedrībai šī joprojām neeksistējošā ilgtermiņa domāšana nozīmē, ka politiķi sabiedrībai saka – "neko labāku attiecībā uz jūsu veselību negaidīt". Un viņi dara visu, lai sabiedrības veselība neuzlaboto,"
norāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.
Tikmēr veselības ministrs skaidro, mediķu atalgojuma celšana ir un būs ministrijas prioritāte. Taču jau šogad mediķu algu palielināšanai tika atvēlēti vairāk nekā 180 miljoni, lai samaksu celtu par piektdaļu un pēdējos gados tieši medicīnā, salīdzinot ar citām valsts finansētājām nozarēm, algas kāpušas visstraujāk.
"Jā, daļa nozares organizāciju ir neapmierinātas, ka visas vēlmes un ieceres attiecībā uz turpmāko atalgojuma kāpumu nav izdevies realizēt. Un vienlaikus šie miljoni eiro ir lielākais no visiem piešķīrumiem. Veselība ir absolūta prioritāte no valdības un Saeimas viedokļa," saka veselības ministrs Daniels Pavļuts, "Attīstībai/Par!".
Vienlaikus Pavļuts akcentē, ka budžeta veidošanas procesā nemaz neesot bijis iespējams, ka visus atvēlētos papildu līdzekļus virza tikai algu problēmas risināšanai.
Video: Raidījuma "TV3 Ziņas" sižets
