Prezentē metodi, kas ļauj identificēt aplokšņu algu maksātājus

Apollo.lv
Prezentē metodi, kas ļauj identificēt aplokšņu algu maksātājus
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 13
Attēls ilustratīvs.
Attēls ilustratīvs. Foto: Shutterstock

Latvijas Bankas un Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieki pirmdien, 13. decembrī, prezentēja jaunu metodi, kas ļauj identificēt aplokšņu algu maksātājus, vēsta LTV Ziņu dienesta raidījums "Dienas Ziņas". 

Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā "Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz" eksperti sprieda, kā mazināt ēnu ekonomiku un aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas un Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieki ir izstrādājusi jaunu metodi, kā atklāt aplokšņu algu maksātājus. Tās pamatā ir mašīnmācīšanās algoritms.

Vispirms šim algoritmam "iebaro" datus par uzņēmumiem, par kuriem diezgan droši var pateikt, ka tajos tiek maksātas aplokšņu algas. Tie ir dati par deklarētām bruto algām, par uzņēmuma finansēm, preču eksportu un importu ka arī dati par darbiniekiem.

Pēc tam algoritmu izmēģina uz visiem uzņēmumiem Latvijā četrās nozarēs: apstrādes rūpniecība, transports, būvniecība un tirdzniecība. Izmēģinājuma laikā atklājās, ka gandrīz 40% no uzņēmumiem apskatītajās nozarēs maksā aplokšņu algas.

Daudz biežāk grēko mazie uzņēmumi. Mazajos uzņēmumos "aplokšņu" maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas, proti, uz katriem pieciem eiro, kas izmaksāti, oficiālā algā viens eiro tiek saņemts aploksnē.

Tomēr par aplokšņu algu saņēmēju skaitu svarīgāks rādītājs ir "aploksnes" apjoms – zemāko ienākumu saņēmējiem "aploksne" veido aptuveni 32% no oficiālās algas, bet samērā augstu ienākumu saņēmējiem šis rādītājs ir aptuveni 6%; Latvijas Banka secinājusi: Ja darbinieks oficiāli saņem minimālo algu (vai nedaudz virs tās), tad aptuveni 70% gadījumu tam seko arī neoficiāls aplokšņu maksājums.

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kurš ik gadus pēta ēnu ekonomiku Latvijā, uzsvēra, ka nekas neliecina, ka aplokšņu algas ir sveša prakse arī lielajos uzņēmumos, ne tikai mazajos. Lai gan dati par šo gadu vēl nav aktualizēti, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku aplēsēm, 2020. gadā ēnu ekonomika Latvijā palielinājās par 1,6% (procentpunktiem), sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2011. gada. Sauka prognozēja, ka ēnu ekonomika pieaugs arī šogad.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu