"Nav iemeslu slepenot jebkuras valdības sēdes." Valsts kanceleja un politologs komentē Krīzes vadības padomes sēdes zudušo ierakstu (5)

Rozenvalds ziņu medijam "Apollo.lv" norāda, ka šādām lietām jābūt publiski pieejamām. "Es neredzu pamatu tam, kāpēc šī informācija nevar būt pieejama, jo šis jautājums tomēr skar visu sabiedrību. Ir attiecīgas procedūras, kuras nosaka, kuri materiāli ir ierobežotas pieejamības, bet šajā gadījumā tā tam nevajadzētu būt. Līdz ar to šāds lēmums man šķiet nepieņemams. Šajā jautājumā es tomēr gaidītu lielāku atklātību."

Kā šāds lēmums ietekmē demokrātiju Latvijā?

Rozenvalds uzskata, ka šajā gadījumā premjers domājis kā nevis demokrātiskas valsts vadītājs, bet drīzāk kā viens no koalīcijas partiju līderiem.

"Tas nav gluži viens un tas pats. Viņš domā par to, kā koalīcija izskatīsies nākamajās vēlēšanās.

Domāju, ka tas ir būtiski un šajā ziņā koalīcijas partneri nevēlas savā starpā domstarpības, kas ik pa brīdim uzvirmo šajās sēdēs. Viņi nevēlas tās rādīt atklāti, padarīt tās pieejamas sabiedrībai," skaidro politologs.

Viņš min, ka šādas situācijas noteikti nevairo valdības autoritāti. "Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem apsvērumiem - nenest šos strīdus laukā no šaura cilvēku loka, kuri piedalās sēdēs. Tā rezultātā viņi vienkārši informē sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem."

Eksperts uzskata, ka šīs iespējamās atšķirības viedokļos, ja runājam par racionālu diskusiju, nevar tikt liegtas sabiedrībai.

Kā šī situācija varētu mainīt uzticēšanos valsts pārvaldei?

"Tas, ko šobrīd redzam, - tā ir liela problēma. Tiesa, tā nav sastopama tikai pie mums. Mēs, protams, varam kaisīt pelnus sev uz galvas un plēst matus, taču šāda situācija notiek arī citviet Eiropā," skaidro Rozenvalds.

Politologs stāsta, ka šobrīd neapmierinātība ar valdības darbību ir liela - ar to, kas tiek darīts, un ar veidu, kā notiek komunikācija.

"Varu izstāstīt arī kādu piemēru - man 15. decembra rītā zvana un saka, ka varu braukt uz balstvakcināciju. Es uzreiz vaicāju, vai varu dabūt poti pret gripu. Man atbild, ka to var darīt tikai pēc divām nedēļām," stāsta Rozenvalds.

Politologs pauda neizpratni, kāpēc tā, jo informācija liecina, ka abas potes var saņemt vienlaicīgi. "Skaidroju, ka vismaz tad nepieciešams komunicēt vienādi, jo man kā cilvēkam, kas klausa valdības lēmumiem, šāda komunikācija rada neizpratni. Tad rodas jautājums, kur tad ir tā vienotā līnija tik stratēģiski nozīmīgā jautājumā, kāds ir vakcinācija."

Rozenvalds uzsver, ka šeit arī rodas problēma, ka ir tik atšķirīga informācija no dažādiem avotiem.

"Kopumā tas ir jautājums par uzticēšanos valdībai, kas, kā redzam, ir diezgan zemā līmenī."

"Vai tā kritīsies vai ne, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju, kā rāda pieredze, īso atmiņu, ļoti iespējams, ka vasarā slimība atkal atkāpsies un cilvēki laimīgi dosies vēlēt. Ļoti iespējams, ka šis paliks cilvēku atmiņā," skaidro eksperts.

Rozenvalds min, ka šāda informācijas slēpšana grauj cilvēku uzticēšanos valdībai.

Kāpēc šādām sēdēm vajadzētu būt atklātām?

Politologs uzskata, ka, pirmkārt, cilvēki, ja ir vēlme pašiem, šādā veidā iegūst informāciju par aktualitātēm. "Otrkārt, piemēram, ja runa ir par militāro budžetu, tad šāda informācija var tikt slepenota.

"Savukārt, ja runa ir par Latvijas iedzīvotāju veselību, tādā gadījumā ir jābūt racionāliem argumentiem no iesaistītajām personām - ministriem un tā tālāk. Jo sabiedrība šiem argumentiem seko līdzi," skaidro Rozenvalds.

Vai tas nozīmē, ka ierakstus var izvērtēt pēc satura, par ko tiek runāts?

Politologs atbild apstiprinoši: "Es domāju, ka tā ir normāla parādība. Tāpat mēs varam apskatīties Saeimas sēžu protokolus. Līdz šim ir bijuši pieejami tikai plenārsēžu protokoli."

"Ja mēs tā vienkārši aplūkojam šo jautājumu - kāpēc lai nevarētu būt iespējams aplūkot komisijas sēžu protokolus? Cilvēkiem būtu jāzina, ko mūsu priekšstāvji saka," skaidro Rozenvalds.

Eksperts ieskicē vēl vienu būtisku problēmu - pēdējā laikā arvien biežāk novērojams tas, ka koalīcija vairāk ieslēdz balsošanas mašīnu, aplūkojot opozīciju nevis kā ideju iespējamo piegādātāju, kas būtu jāņem vērā un racionālo jāargumentē, bet gan tā tiek ignorēta.

"Tā noteikti nav laba prakse un tas atkal liecina, ka kaut kas īsti šeit nav kārtībā attiecībā uz demokrātijas funkcionēšanu. Opozīcijai ir svarīga funkcija jebkurā demokrātiskā sistēmā," secina Rozenvalds.

Viņš norāda, ka ir redzams, ka attīstītajās demokrātijās opozīcija tiek respektēta un kāds no valdības pārstāvjiem atbild, kas veicina diskusiju kvalitāti. Viņš min, ka vēlētos vairāk dzirdēt argumentētus skaidrojumus - ja tādu nav, tad tas ne par ko labu valdībai neliecinot.

"Tas ir svarīgi, jo arī žurnālisti vēlas izvērtēt, cik pamatoti vai nepamatoti ir pieņemti konkrēti lēmumi - cik šie lēmumi ir pienācīgi izvērtēti un kādi ir argumenti tiem. Protams, brīdī, kad lēmums tiek pieņemts, var saprast, ka tas tiek slepenots, bet pēc tam, kad tas jau ir pieņemts, - man nav saprotams," skaidro Rozenvalds.

Valsts kancelejas atbilde ziņu medijam "Apollo.lv"

Valsts kanceleja neveic Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas, līdz ar to Valsts kancelejai nav arī pamata veikt Krīzes vadības padomes sēžu ierakstus un tos uzglabāt. Ieraksti, kas tika veikti, bija atsevišķs gadījums, un datnes ir dzēstas.

Jāpiebilst, ka Krīzes vadības padomes sēžu materiāli un protokoli ir pieejami Krīzes vadības padomes sekretariāta sadaļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē.

Savukārt materiāli no Covid-19 pārvaldībai sasauktajām Krīzes vadības padomes sēdēm ir pieejami arī Ministru kabineta tīmekļvietnē šeit.

Raidījuma "Nekā personīga" sižets

Valdības ministri šoruden pieņēma divus izšķirīgus lēmumus pandēmijas apkarošanā. Pirmajā viņi nolēma "lokdaunu" neieviest, neskatoties uz speciālistu aicinājumiem.

"Nekā personīga" par šīs sēdes saturu stāstīja novembrī. Otrajā reizē, 18. oktobrī, ministri tomēr izšķīrās par komandantstundas un citu stingru ierobežojumu ieviešanu.

Raidījums lūdza iespēju noklausīties arī šo ierakstu, kas nav ar likumu īpaši aizsargāta informācija. Valsts kanceleja apgalvoja, ka sēdi nav ierakstījusi. Raidījumam izdevies iegūt pierādījumus, ka šāds ieraksts tapa.

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kam saskaņoti jātiek galā ar problēmām. Tajā darbojas ministri un to vada premjers, tādēļ pagājušā gada rudenī Ministru prezidents to apvienoja ar valdības sēdēm.

Covid-19 jautājumu lemšana līdz pat šā gada pavasarim notika aiz slēgtām durvīm, taču sēdes vienmēr tika ierakstītas. Tāpēc žurnālisti varēja tikt pie ierakstiem un noskaidrot, cik daudz Ministru kabinets bija informēts par vakcīnu iepirkumiem un kā Latvija izvēlējās nepirkt visas tai pieejamās potes. "Re:Baltica" pagājušajā ziemā noklausījās slēgto sēžu ierakstus un publicēja to fragmentus.

"Pirmais kritērijs ir sabiedriskais labums, sabiedriskā nozīmība, jo ne jau kāds no mums aiz plikas ziņkārības iet garo ceļu, prasot dokumentus, ierakstus un visu pārējo, lai vienkārši paskatītos, ko ministri runā.

Mūsu gadījumā runa bija par vakcīnu iepirkumu, bez šīs informācijas neviens nevarētu iegūt pilnu ainu par to, kā un kur notika visas kļūdas vakcīnu iepirkumā, līdz ar to sabiedriskais nozīmīgums ir absolūti skaidrs," raidījumam sacīja "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga.

Žurnālisti un sabiedrība kritizēja valdību par lēmumu pieņemšanu aiz slēgtām durvīm un nesaprotamu motivāciju. Covid-19 jautājumus ministri formāli sāka izskatīt atklāti, bet īstās diskusijas pārcēlās uz slēgtiem formātiem – partiju sadarbības sanāksmi un šoruden arī uz Krīzes vadības padomi.

Tam arguments - politiķiem vajag aiz slēgtām durvīm izdiskutēt un izstrīdēties. Taču rezultātā Ministru kabineta lēmumi ir necaurspīdīgi un, kamēr vieni valdības locekļi apgalvo, ka par visu vienojušies, citi lēmumus kritizē.

Oktobra sākumā Krīzes vadības padome kavējās pieņemt lēmumu par "lokdauna" ieviešanu. No zinātniskiem modeļiem bija skaidrs, ka tas maksās vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības.

Lai saprastu politiķu motivāciju, "Nekā personīga" no Valsts kancelejas pieprasīja 5. un 7. oktobra sanāksmes ierakstu. Tā raidījuma pieprasījumu pārsūtīja Iekšlietu ministrijai, jo formāli Krīzes vadības padomes sekretariāts ir VUGD struktūrvienība.

Galu galā raidījumam atļāva noklausīties 11 stundas garo sēdi. Par dzirdēto pirms mēneša bija sižets.

"Pēc tā var vērtēt politiķus nākamajās vēlēšanās par to, vai šie lēmumi bija pamatoti. Es ļoti labi saprotu argumentu, ka ministriem vajag vietu, kur bez ieraksta un svešām ausīm atklāti izrunāties, bet šis nav valsts noslēpums.

Mēs nekad neprasām aizsardzības plānus, militāro pārvietošanos, lietas, kuras patiešām ir valstij sargājamas. Šis ir jautājums par to, kā tiek pieņemti lēmumi," skaidroja Jemberga.

Tikmēr Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis norādīja: "Informācija lēmuma sagatavošanas procesā nepieciešama vai iekšēja informācija, kādā veidā tika sagatavots lēmums, tā ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad lēmums ir pieņemts, ja vien šī informācija tālāk nav atklājama kādu īpašu apsvērumu dēļ."

Saslimstība strauji auga, Kariņš pēc veselības ministra Daniela Pavļuta aicinājuma sasauca nākamo Krīzes vadības padomi. Bija mainījies sabiedrības noskaņojums, tāpēc ministri spēja vienoties par "lokdauna" ieviešanu.

"Visi šie pieauguma rādītāji turpināja norādīt uz nenovēršamu katastrofu. Veselības ministrija piedāvāja stingrāku variantu, mēs piedāvājam garāku mājsēdi. Tur bija versijas gan četras nedēļas, gan trīs plus divas nedēļas. Galarezultātā valdība nosliecās aprobežot šo mājsēdi līdz valsts svētkiem," sacīja veselības ministrs Pavļuts.

"Nekā personīga" pieprasīja arī šīs sēdes ierakstu. Taču saņēma atteikumu - VUGD atbildēja, ka šoreiz Valsts kanceleja sēdi nav ierakstījusi. To apstiprināja arī pati Valsts kanceleja.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rakstītais protokols par septiņas stundas ilgušo sēdi ir uz četrām ar pusi lapām, no kurām divas aizņem dalībnieku saraksts. Tajā atspoguļo lēmumus, nevis diskusiju gaitu.

"Nekā personīga" uzrunātie sēdes dalībnieki par ieraksta neesamību ir pārsteigti, jo līdz šim viss ticis ierakstīts. Ja bijušas kādas domstarpības, kurš ko teicis vai atbalstījis, vienmēr varēja to pārbaudīt. Valsts kanceleja saglabājusi pat čatu jeb tērzētavu.

"Es pieņēmu, ka tas tiek darīts pēc definīcijas, ņemot vērā šīs sanāksmes nozīmīgumu un to, ka Krīzes vadības padomes sekretariātam pēc tam būs tomēr jāveic atšifrējums, un protokols jāsastāda. Līdz ar ko, godīgi sakot, mans pieņēmums būtu, es būtu domājis, ka sanāksme tika ierakstīta.

Situācija, ka vienas sēdes saturs ir pieejams, cits sēdes saturs nav pieejams kaut kādu iemeslu dēļ, tas man līdz galam nav īsti izprotams," skaidroja Pavļuts.

Uzrunājot 18. oktobra sanāksmes dalībniekus, "Nekā personīga" uzzināja, ka sapulce ir ierakstīta. Cilvēki sēdes laikā fotografējuši datorekrānus ar krīzes attīstības modeļiem. Attēlos ir redzama ikona, kas parādās tikai ieraksta laikā.

Viena no fotogrāfijām uzņemta īsi pēc sēdes sākuma. Runā epidemiologs Ņikita Trojanskis un galvenajā ekrānā redzama viņa modelētās saslimstības prognozes dažādos scenārijos.

Otra uzņemta piecas stundas vēlāk, tajā redzama tērzētava, kurā politiķi diskutē par "lokdauna" termiņu un kādi ierobežojumi būs spēkā pēc tā. Piemēram, Krišjānis Feldmanis argumentē, ka vakcinētie pirms valsts svētkiem gribēs doties pie friziera.

Pārbaudot oriģinālo attēlu tehniskos datus, redzams, ka tie uzņemti 18. oktobrī, tiem nav veiktas nekādas manipulācijas. Krīzes vadības padomes sēdes laikā notika ieraksts.

"Var iet un tiesāties par to, vai viņa ir atklājama, bet ne brutāli melot. Man liekas, melošana valsts dienestā vispār nav lieta, kas būtu iedomājama," sacīja Jemberga.

Informācijas atteikums ir administratīvs akts, kura tiesiskumu var pārbaudīt augstāka iestāde vai tiesa. Arī pierādīt iestādes melus var tikai tiesā.

Premjerministrs uz "Nekā personīga" jautājumiem sniedza rakstisku komentāru, kas pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, vai Valsts kancelejai likts melot par ieraksta neesamību nevēlamas rezonanses dēļ.

"Mani ļoti izbrīna, ja tā ir, ka nav reģistrēti visi dokumenti, ieraksti un viss pārējais, jo mēs taču jau vakcīnu sāgas sākumā, par ko bija lielās šausmas. Pirmais bija tas, kā šīs vakcīnas tika iepirktas, uz kādiem pamatojumiem, aiz diegiem baltiem savilktiem un melošanu Ministru kabinetam.

Bet otrs bija, ka nekas nav dokumentēts, ka sēdes nav dokumentētas, ka ierakstu nav, ka pierakstu nav. Un es tiešām nespēju noticēt, vai tiešām mēs neko neesam mācījušies no tā?" norādīja Jemberga.

Valsts kanceleja intervijai nepiekrita. Raidījums skaidro - pēc tam, kad "Nekā personīga" par to rakstiski informēja, ka ir atrasti pierādījumi meliem, tika saņemta ziņa, ka ieraksts bijis, bet izdzēsts.

Jāpiebilst, ka Krīzes vadības padomes sēde notika dienā, kad raidījums iesniedza pieprasījumu par iepriekšējās sēdes ierakstu. Līdz ar to audiofails izdzēsts, apzinoties, ka par to varētu būt sabiedrības interese, vai pat tieši šā iemesla dēļ.