2022. gadā maciņš būs jāatver plašāk! Pakalpojumi, kuru cenas nākamgad pieaugs (11)

Ko nesīs 2022. gads?

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne ziņu medijam "Apollo.lv" skaidroja, ka pēdējos mēnešos inflācijas tempi Latvijā sasniedza desmitgades rekordu. Novembrī cenu pieaugums gada griezumā sasniedza pat 7,5%. Lielākoties inflāciju šobrīd ietekmē ar mājokli un transportu saistītās izmaksas, kā arī pārtikas cenas, un iemesli kāpumam lielākoties meklējami globālajā, nevis vietējā ekonomikā.

Ekonomiste Laura Orleāne par 2022. gada prognozēm sacīja: 

"Prognozes liecina, ka Eiropas energoresursu krīzes beigas varētu būt nākamā gada pavasarī, kad cenas saruks.

Ar dažu mēnešu nobīdi samazināsies arī cenas ar mājokli saistītajiem maksājumiem - siltumenerģijai, elektroenerģijai un gāzei. Cenu līmeni, kas bija pirms krīzes, nākamgad diez vai sasniegsim, jo tas saglabāsies augstāks.

Pārtikas izejvielu (un arī pārtikas preču) cenās pieaugums tik drīz nebeigsies. Energoresursu krīze veicinājusi minerālmēslojuma cenu augšupeju, kas sadārdzinās pasaules pārtikas audzēšanu un virzīs uz augšu pārtikas cenas arī Latvijā."

Augstās energoresursu un izejvielu cenas ietekmē arī ražotāju izmaksas un līdz ar to - gala produktu cenas. Turklāt šī gada laikā strauji augušas arī transportēšanas izmaksas un novēroti dažādi sarežģījumi piegāžu ķēdēs.

Kā vēsta ekonomiste, cenu kāpums jau šobrīd ietekmē patērētājus. "Bet gaidām, ka arī nākamgad vēl redzēsim šo faktoru otrreizējo ietekmi uz preču cenām. Tomēr, energoresursu cenām mazinoties, globālajam preču pieprasījumam kļūstot mērenākam un piedāvājuma pusei kāpinot kapacitāti, arī šo faktoru ietekme mazināsies un izsīks," piebilda Orleāne.

Savukārt pakalpojumu jomā nākamais gads nāks ar augstāku inflāciju nekā šogad redzēta. Turpinot mīkstināt vīrusa ierobežošanai pieņemtos mērus, sagaidāms, ka iedzīvotāji lielāku daļu patēriņa novirzīs uz pakalpojumiem.

"Pakalpojumu sniedzēji ilgstoši nav varējuši strādāt un pelnīt, to izmaksas ir palielinājušās, jo jāievēro dažādi epidemioloģiskie ierobežojumi un strauji aug galvenā izmaksu pozīcija - algas.

Šo faktoru rezultātā cenu līmeņa pieaugums dažiem pakalpojumiem jau redzams šobrīd, un, visticamāk, arī nākamgad tiks reģistrēts lielākajā daļā pakalpojumu jomu," sacīja ekonomiste.

Gan 2022., gan 2023. gada 1. janvārī tiks palielināta dabas resursu nodokļa likme, kā rezultātā palielināsies gan sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs, gan sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa.

Ekonomiste atzīmē, ka pieaugums attiecas tikai uz savāktajiem nešķirotajiem atkritumiem. Piemēram, Rīgas pašvaldībā šķiroto atkritumu izvešana un konteineru uzstādīšana ir bez maksas. Darbaspēka, transporta, energoresursu un citu izmaksu pieauguma rezultātā tiks celta daļa no Latvijas Pasta tarifiem gan iekšzemes, gan ārzemju sūtījumiem.

Energoresursu krīze un piegāžu ķēžu pārrāvumi rada augšupvērstu spiedienu uz loģistikas un pasta pakalpojumu cenām. Taču arī spiediens uz pasta un loģistikas pakalpojumu cenām samazināsies, samazinoties energoresursu cenām.

"Kopumā pīķi inflācija sasniegs nākamā gada sākumā, bet 2022. gada laikā inflācijas vilnis norims. Galvenais inflācijas krituma iemesls būs lielākās daļas globālo cenu nomierināšanās un energoresursu cenu kritums.

Tomēr, lai gan globālās cenas dos atelpu nākamgad, saglabāsies augstāku vietējo izmaksu - algu - spiediens, kas izteiktāk parādīsies tieši pakalpojumu pusē," secina ekonomiste.

Atkritumu apsaimniekošana

2022. gadā pieaugs arī izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu. SIA "Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa ziņu medijam "Apollo.lv" skaidroja, ar ko tas būs saistīts.

Auziņa sacīja, ka ir vairāki faktori, kas ietekmē ikviena iedzīvotāja un mājsaimniecības izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Pirmais būtiskais faktors ir Dabas resursa nodoklis (DRN), kas ir instruments vides aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai un ekonomiskai dabas resursu izmantošanai.

Ar mērķi samazināt atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu un cilvēkus rosināt aktīvāk sākt atkritumus šķirot, Dabas resursa likumā ir noteikts, ka ar katru gadu izmaksas par nešķirotu atkritumu apglabāšanu kļūs augstākas - likumā jau ir noteikts, kāds būs atkritumu apglabāšanas izmaksu pieaugums nākamajiem gadiem

Atbilstoši likumam DRN likme 2021. gadā bija 65 eiro par vienu nešķirotu atkritumu tonnas apglabāšanu poligonā. 

Likums paredz, ka no 2022. gada 1.janvāra par vienu nešķirotu sadzīves atkritumu tonnas apglabāšanu nodokļa likme būs 80,00 eiro par tonnu, savukārt no 2023. gada 1. janvāra – jau 95,00 eiro par tonnu.

"Likmes pieaugums attiecas uz nešķirotiem sadzīves atkritumiem, un likmes pieaugums savā ziņā ir valsts centieni iedzīvotājus ar ekonomisku stimulu rosināt atkritumu šķirošanu sākt vai turpināt aktīvāk.

Šobrīd mēs apglabājam ap 60% atkritumu, un bez būtiskiem ekonomiski stimulējošiem instrumentiem izvirzītos mērķus, kas saistīti ar sabiedrības paradumu maiņu, sasniegt būtu izaicinoši. Tieši tāpēc katru gadu atkritumu nešķirošana caur DRN un atkritumu poligonu tarifiem kļūs dārgāka," sacīja SIA "Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa.

Otrs būtisks faktors, kas ietekmē izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, ir atkritumu poligonu noteiktie tarifi.

Papildus izmaiņām DRN likmēs arī atkritumu poligoni var ierosināt projektus atkritumu apsaimniekošanas un noglabāšanas tarifu pieaugumam (piem. operatīvo izmaksu, tehnoloģiju un investīciju izmaksas).

Šīs izmaiņas ir izskatītas un apstiprinātas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

"Piemēram, SPRK apstiprināja jauno atkritumu poligona "Getliņi EKO" iesniegto sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu.

Jaunais tarifs no nākamā gada 10. janvāra par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā "Getliņi" būs par 87% lielāks

jeb 124,6 eiro par tonnu (pie DRN likmes 80 eiro par tonnu). Ja mainīsies DRN likme, var mainīties arī tarifa apmērs.

Šis jaunais tarifs attieksies uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā "Getliņi" no Rīgas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas (izņemot Krimuldas un Lēdurgas pagastu), Olaines, Salaspils, Saulkrastu novada un no daļas no Bauskas novada administratīvajām teritorijām - Bauskas pilsētas un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Vecsaules pagasta.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, ja mainās tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā, atkritumu apsaimniekotājs iekļauj apstiprināto tarifu atkritumu apsaimniekošanas maksā ar tā spēkā stāšanās dienu," skaidroja Auziņa.

Gan DRN likmes palielināšanās, gan atkritumu poligona tarifa paaugstināšanās ietekmēs arī izmaksas, ko katra mājsaimniecība attiecīgajās pašvaldībās redz savos rēķinos. Šis pieaugums nav saistāms ar atkritumu apsaimniekotāju - uzņēmumu, kas nodrošina konteineru izvešanu.

Trešā lielā komponente atkritumu apsaimniekošanas kopējās izmaksās ir pašvaldības iepirkumā noteiktā maksa. Katrā pašvaldībā tā ir citāda un to veido tiešās izmaksas, kuras, iesniedzot savu piedāvājumu atklātā iepirkumā, rēķina atkritumu apsaimniekotājs.

Šī atkritumu apsaimniekošanas komponente parasti ir nemainīga uz visu līguma termiņu, ja ar pašvaldību noslēgtais līgums nereti apsaimniekotājam dod tiesības objektīvu apstākļu gadījumā reizi gadā lūgt pasūtītājam (pašvaldībai) maksu pārskatīt.

Pasta tarifi

VAS "Latvijas Pasts" Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa ziņu medijam "Apollo.lv" pavēstīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi universālā pasta pakalpojuma tarifus, kas ietekmēs cenas 2022. gadā.

"Iepriekšējais vēstuļu korespondences un pasta paku tarifs stiprināts 2019. gada nogalē, savukārt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifs Latvijā nav mainījies vairāk nekā desmit gadus.

SPRK mērķis ir tuvināt universālā pasta pakalpojuma sniedzēja tarifus reālajām izmaksām.

Līdz ar to tarifi pieauguši, būtiski mainoties dažādu izmaksu pozīcijām pēdējo gadu laikā. Piemēram, pieaugusi minimālā alga, transporta, degvielas, elektroenerģijas un citas izmaksas.

Pēc vairāku mēnešu vērtēšanas SPRK tarifu atzinis par ekonomiski pamatotu un atbilstoši aprēķinātu," komentējot SPRK apstiprinātos UPP tarifus, norāda SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Tarifu struktūra būs jaunā formātā, nosakot fiksētu maksu par sūtījuma apdrošināšanu visiem vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku sūtījumu tarifiem. Vienlaikus arī būs vienota tarifa atlaide 0,49 eiro apmērā par ierakstītu vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku sūtījumu noformēšanu "Mans Pasts" vidē.

Piemēram, vienkāršs A klases vēstuļu korespondences sūtījums svarā līdz 20 gramiem maksās 1,20 eiro līdzšinējā 1,00 eiro vietā. Savukārt ierakstīta 20 gramu vēstule maksās 1,95 eiro līdzšinējo 1,62 eiro vietā. Bet ar "Mans Pasts" atlaidi - 1,46 eiro.

Turpmāk pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu tarifi tiks iedalīti četrpadsmit valstu un teritoriju grupās līdzšinējo četru vietā, bet pārrobežu pasta paku sūtījumi - astoņās valstu un teritoriju grupās līdzšinējo piecu grupu vietā. Lielākoties pārrobežu pasta paku ar lielāku svaru sūtījumi būs lētāki, bet vieglāki pasta paku sūtījumi - dārgāki.

Elektroenerģija

Pašreizējā situācija elektroenerģijas tirgū ir netipiska ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Kā vēsta SIA "Tet" Sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas daļas pārstāve Laura Jansone, elektrības cenas biržā aizvien pieaug, decembrī sasniedzot augstākos rādītājus visā to vēsturē.

2021. gada pirmajā pusgadā vidējā "Nord Pool" biržas cena par elektroenerģiju Latvijā bija 54,08 eiro par MWh, savukārt otrajā pusgadā (jūlijs - novembris) 106,19 eiro par MWh.

Kopumā otrajā pusgadā novērojams cenu kāpums par 96%, salīdzinot ar gada pirmo pusi.

Paredzams, ka tuvākajā laikā biržas cenas paliks nemainīgi augstas, bet ar izteiktām svārstībām dienas un nedēļas ietvaros. Lielā mērā to ietekmēs pasaules notikumi, tajā skaitā Covid-19 jaunā omikrona paveida izplatība, kas var veicināt resursu cenu pieaugumu, iespējamais naftas un gāzes cenu pieaugums.

Tikai nākamā gada pavasarī laikapstākļu un patēriņa ietekmē var gaidīt situācijas uzlabošanos un cenas samazināšanos.

Vairākas pašvaldības jau ir paziņojušas, ka nākamgad celsies elektroenerģijas cenas. Piemēram, nākamgad Valmierā siltumenerģijas tarifs pieaugs par 13,9% līdz 58,80 eiro par megavatstundu (MWh).

Jauns SIA "Valmieras ūdens" siltumenerģijas tarifs, ko izvērtējusi un apstiprinājusi SPRK, spēkā stāsies no 1. janvāra.

Tarifa pieaugums saistīts ar izmaksu kāpumu siltumenerģijai, kas tiek iepirkta no piena pārstrādes uzņēmuma AS "Valmieras piens", kas siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi.