DAP nesaskata riskus, ka bez medībām lūšu skaits varētu kritiski palielināties

LETA
DAP nesaskata riskus, ka bez medībām lūšu skaits varētu kritiski palielināties
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Lubomir Novak/shutterstock.com

Latvijā nepastāv risks, ka bez medībām lūšu skaits varētu kritiski palielināties un tādējādi apdraudēt citus savvaļas dzīvniekus, šādu vērtējumu pauž Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Lūsim iepriekš bija noteikts statuss īpaši aizsargājama suga ar ierobežotu izmantošanu, dodot iespēju valstī noteikt medību kvotas. Taču saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesu praksi, šis statuss ir jāmaina uz īpaši aizsargājamu sugu, tāpēc pašlaik izstrādē ir Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Līdz ar noteikumu grozījumiem un jauno statusu lūšu ieguvei vairs netiks noteiktas kvotas, bet gan būs nepieciešama īpaša atļauja izņēmuma kārtā konkrēta indivīda ieguvei. Līdzīgi kā ar citām īpaši aizsargājamajam sugām arī lūšu ieguvei atļaujas izsniegs DAP.

DAP pārstāve skaidro, ka lūši ir pašregulējoša suga, tas nozīmē, ka lūši paši kontrolē savu daudzumu noteiktā teritorijā, neļaujot pārsniegt noteiktu lūšu skaitu. Līdz ar to nepastāv risks, ka bez medībām lūšu skaits varētu kritiski palielināties un tādējādi apdraudēt citus savvaļas dzīvniekus. Arī cilvēkus lūši neapdraud.

Lūsis medī līdzīgi kā to dara mājas kaķis - medījumam pielavās vai arī uzklūp no slēpņa. Uzskats, ka lūsis upurim uzbrūk no koka un metas uz spranda, ir aplams, bet plaši izplatīts mīts.

Kā vēstīts, Valsts meža dienests (VMD) šajā medību sezonā neizsniegs lūšu medību atļaujas, jo Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) plānots iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Dienestā skaidro, ka VMD ir medības uzraugošā iestāde, kuras kompetencē ir limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšana. Medību noteikumi noteic, ka lūši ir limitētie medījamie dzīvnieki, un VMD katru medību sezonu ir jānosaka šo dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms.

Tomēr Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu plānots veikt grozījumus, un Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) tiks noteikts kā īpaši aizsargājama suga. Tādēļ VMD šajā medību sezonā vairs nenoteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un līdz ar to arī neizsniegs lūšu medību atļaujas.

Lēmums pieņemts pēc sarunas ar pārstāvjiem no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un DAP, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo sugu uzraudzība.

2021./2022.gada medību sezonā pēc VMD vērtējuma Latvijā ir ap 1400 lūšu. Iepriekšējā sezonā novērtētais lūšu skaits bijis ap 1300. Pēc VMD rīcībā esošajiem datiem lūšu populācija pašlaik novērtējama kā stabila ar viegli augšupejošu tendenci, ko apliecina dati par populācijas izplatību.

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrija virza grozījumus, lai iekļautu lūsi īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un pēc šādu grozījumu pieņemšanas medīt nevarēs. "Līdz ar to atbalstām VMD lēmumu," piebilda ministrijā.

Jau ziņots, ka maijā Saeima pēc ilgām debatēm nolēma iniciatīvu par lūšu medību aizliegšanu nodot tālākai skatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Iniciatīvas pārstāvis Jānis Vinters iepriekš pauda viedokli, ka lūšu medībām neesot neviena loģiska, zinātniska vai bioloģiska pamatojuma. Viņaprāt, VMD nepareizi skaita esošos dzīvniekus, kā rezultātā tiek atļauts nomedīt līdz pat 40% no sugas īpatņu skaita.

Vinters aplēsis, ka 2019.gadā Latvijā tika nogalināti 34% no visiem Eiropā nomedītajiem lūšiem, kamēr no visiem Eiropas lūšiem Latvijā to esot mazāk par 10%. Tāpat iniciatīvas autors minēja, ka Latvijā tiek atļauts medīt lūšu mātes un lūšu kaķēnus, kas esot stingri aizliegts pēc ES direktīvām.

Tikmēr biedrības "Latvijas mednieku savienība" priekšsēdētājs Jānis Baumanis toreiz teica, ka iniciatīvas iesniedzēji apšauba VMD rīcībā esošos datus, par kuriem esot publikācijas starptautiski citējamos žurnālos. "Dati tiek apšaubīti, pretī neko neliekot. Tikai pasakot, ka dati ir falsificēti, jo tie nav izdevīgi datu iesniedzējiem," pauda Baumanis.

Viņš teica, ka medības līdz šim nav bijis serviss, kur mednieki medī, tikai balstoties uz to, ka ļauts medīt tos dzīvniekus, kuri traucē. Tad medības būtu pielīdzināmas kaitēkļu apkarošanai, par ko medniekiem būtu jāsaņem samaksa, uzskata Baumanis.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu