Covid-19 radītie apstākļi atstājuši ievērojamas sekas uz bērnu un jauniešu veselību. To atzīst zinātnieki visā pasaulē, turklāt Latvijas Universitāte un bērnu tiesību aizsardzību organizācija "Glābiet bērnus" sākusi kopīgu projektu, kurā pēta apstākļu ietekmi un pievērš tai lēmumu pieņēmēju uzmanību, vēsta LTV raidījums "Dienas ziņas".
Bērniem pandēmijas radītie apstākļi ir pamatīgs trieciens. Iemesls ir valsts nepārdomātā politika, norāda organizācijas "Glābiet bērnus" pārstāvji.
Bērni zaudējuši būtiskus dzīves mirkļus.
"Bērni ir zaudējuši tos savus dzīves mēnešus, kas mums, pieaugušajiem, varbūt ir 5 līdz 10 gadi. Bērnam viens zaudētais gads, kad viņš nav varējis socializēties, izjust prieku un biedrošanos, kas ir pilnīgi nepieciešams viņa normālai attīstībai,
– tās sekas mēs varbūt redzēsim jau epiģenētiski, jo tā ir zināma veida vardarbība," pauž Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore, "Glābiet bērnus" valdes priekšsēdētāja Inguna Ebela.
Jau ilgstoši Latvijai ir sliktākie bērnu veselības, izglītības un labklājības rādītāji Baltijas reģionā tieši vājās lēmumu pieņēmēju un zinātnieku sadarbības dēļ. Vajadzētu ieviest pārdomātākus risinājumus.
Tam piekrīt arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kurš bija viens no ekspertu grupas dalībniekiem, kurš sadarbību ar valdību pērnā gada rudenī pārtrauca.
"Tā darbība, mūsu kā ekspertu, faktiski ir neauglīga tajā ziņā, ka no valdības puses nebija jūtams tāds skaidrs pieprasījums pēc mūsu kā ekspertu zināšanām," atklāj Sedlenieks.
Publiskā paziņojumā darba grupa toreiz skaidroja – viņu uzdevums galvenokārt bijis vērtēt jau sagatavotus valdības rīcības scenārijus, nevis ieviest jaunus risinājumus.
Valsts politika jāveido tā, lai tiktu ievērotas bērnu intereses, uzskata organizācija "Glābiet bērnus".
