Raidījums: Gandrīz puse bezdarbnieku ir nevakcinētas personas (12)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Indypendenz/Shutterstock

Jaunākie šī gada rādītāji liecina, ka bez darba Latvijā ir 60,7 tūkstoši cilvēku. Tostarp nepilna puse no bezdarbniekiem ir nevakcinētas personas. Veidojas slānis, kas pārtiek tikai no pabalstiem, ReTV raidījumā vēstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"57% no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir vakcinēti, 43% - nevakcinēti.

Neskatoties uz sertifikāta esamību vai neesamību, pienākums aktīvi meklēt darbi ir spēkā, piemērota darba kritērijs nav sertifikāta neesamība," skaidro Simsone.

Tomēr pretēji iepriekš paustajām bažām Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu neesamības dēļ valstī šobrīd nav būtiski audzis bezdarba līmenis. Darba devēji visdrīzāk raduši dažādas iespējas, kā arī nevakcinētas personas paturēt darbā.

"Šīs metodes arī varētu būt diezgan radošas, lai tikai nevajadzētu viņus atlaist. Iespējams, arī paši darbinieki meklē risinājumus, tai skaitā atverot slimības lapas, citus risinājumus pielietojot, lai nebūtu jāšķiras," skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Iepriekšējie Ekonomikas ministrijas dati liecināja, ka līdz 15. decembrim vakcinējušies nebija aptuveni 60 tūkstoši nodarbināto, darba roku trūkuma dēļ darba devēji tomēr raduši dažādas iespējas, kā strādājošos darbā saglabāt.

Tikmēr aizvien augsts ir ilgstošo bezdarbnieku skaits, kuri visdrīzāk pat nevēlas atgriezties darba tirgū. Vidējais laiks, kādā bez darba palikušais iekārtojas jaunā darba vietā, ir seši mēneši. Tikmēr vairāk nekā ceturtā daļa aģentūrā reģistrēto klientu ir ilgstošie bezdarbnieki - tādi, kuri darbu nevar atrast ilgāk par gadu.

"Nedaudz lielāks šobrīd ir sieviešu īpatsvars, un cilvēks, kuram tikai vidējā vispārējā izglītība," atklāj Evita Simsone.

Nodarbinātības aģentūrā arī atzīst - veidojas tāds slānis, kuri Latvijā pārtiek vien no pabalstiem. Tam piekrīt arī darba devēji.

"Tas varbūt ir izveidojies kā dzīvesveids.

Nonākuši tik tālu, ka nav ieinteresēti meklēt jaunu darbu, jo ir citi kādi ienākumi izveidojušies, vai nu tie ir pabalsti, kāds nelegāls rūpals, varbūt ir piemājas dārziņš," skaidro LDDK finanšu un nodokļu eksperts.

Runājot par jaunākajiem bezdarba rādītājiem, tad salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu bezdarba līmenis samazinājies par vienu procentu, taču dati par gada nogali ir ar citu tendenci, stāsta Evita Simsone.

"Salīdzinājumā ar oktobra beigām, kad 2021. gadā bija viszemākais reģistrētais bezdarba līmenis, tad skaits ir pieaudzis. Tas ir, par nepilniem 7000," skaidro NVA direktore.

Lai gan dažādi eksperti pērn lēsa, ka ar Covid-19 ierobežojumiem neapmierinātā iedzīvotāju daļa valsti varētu pamest, Nodarbinātības valsts aģentūrā būtisku interesi par darbu ārvalstis nemana.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā prognozē, ka izbraukušo darba roku skaits tomēr varētu sasniegt desmit tūkstošus.

Komentāri (12)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu