Eksperti atzīst, ka skolās plaši izmantotie Covid-19 paštesti varētu būt mazāk efektīvi uzrādot Covid-19 omikrona infekciju. Proti, biežāki var būt tie gadījumi, kad inficētam cilvēkam tests uzrāda nepatiesi negatīvu; turklāt negatīvus bieži rāda arī nepareizi paņemta uztriepe. Vai grūtības ar paštestiem varētu ietekmēt arī testēšanas kārtību skolās, ziņo "TV3 Ziņas".
Īsi pēc Jaungada svinībām Rihards uzzināja, ka kontaktējies ar Covid-19 pozitīvu personu un turpmāko nedēļu godprātīgi veica ātros paštestus. Neraugoties uz to, ka katru dienu tie uzrādīja negatīvu rezultātu, laboratoriski 8.janvārī inficēšanos ar koronavīrusu tomēr apstiprināja.
Rihards Gromuls, kurš inficējies ar Covid-19 omikrona paveidu, sacīja: "Tad es mēģināju sadabūt kādu, kas man var atnest 3 testus – pārbaudīt, vai nu es nemāku taisīt viņus vai problēma ir metodē. Atnesa tādu "Biotek" vienu, kur aizmugurē ir vēl teikts, ka pirms spļaušanas kārtīgi jānoklepojas, ko nevienā no iepriekšējiem testiem neteica. Tad nu es tā kārtīgi noklepojos, un tas parādījās pozitīvs."
Rihards veica vēl divus testus – vienu, kur paraugu ņem tikai no deguna, otru – kur papildus uztriepi paņem arī no rīkles. Par spīti apstiprinātai saslimšanai, deguna tests bija negatīvs.
"Caur muti un degunu – tas bija tā, ka sākumā rādīja, ka negatīvs un tad kādā 16 līdz 17 minūt;e varēja redzēt tādu švaku, švaku, švaku līniju," teica Gromuls.
PSKUS Apvienotās laboratorijas ārsts Aigars Reinis teica: "Tajās deguna ārējās ejās vīruss var arī nebūt, viņš ir aizdegunē, tur, kur viņš reproducējas. No aizdegunes viņš nonāk siekalās, līdz ar ko siekalu tests var būt pozitīvs. Tad ir jautājums, cik ļoti varam uzticēties šiem deguna testiem? Acīmredzot, nevaram uzticēties."
Viss gan nav tik vienkārši. Eksperti skaidro, ka būtiska loma ir tam, cik pareizi cilvēks mājās paņem uztriepi – vai pabraukā tikai pa deguna priekšu, vai tiešām tiek līdz aizdegunei. Tāpat nozīmīgs faktors ir ražotājs – vieni testi var nebūt pielāgoti omikrona noteikšanai, bet citi – spēj izķert arī vīrusa jauno paveidu.
"Kas būtu ļoti svarīgi, ir veikt šo testu, kuri ir palaisti jau tirgū, atkārtotu izvērtēšanu – vai viņi der un ir izmantojami omikrona noteikšanai. Kā to dara, piemēram, ASV. Viņi pārvalidēja visus šos antigēna un molekulāros testus un mājaslapās ir atrodami saraksti – lūk, šie mums ir strādājoši, šim mums ir liela iespēja viltus negatīvam rezultātam un šiem, savukārt, nav tik labs vērtējums," sacīja Reinis.
Antigēnu paštestus, kuriem iztriepe jāņem tikai no deguna, plaši izmanto skolu testēšanai un bažas par to efektivitāti sadzirdējusi arī Veselības ministrija. Vai testēšanas kārtību izglītības iestādēs būtu nepieciešams mainīt – ekspertu viedokli par to plānots uzklausīt tuvākajās nedēļās.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja: "Kā mēs zinām, laboratorijas testus uz PĶR metodi, paraugus ņem gan no deguna, gan rīkles. Jautājums varētu būt par to, vai paštesta paraugs būtu ņemams tāpat no deguna gļotādas, vai tas būtu jāņem no mutes gļotādas."
Vai derēs jau iegādātie testi gadījumā, ja pieeja būs jāmaina – arī vēl tiks vērtēts. Vienlaikus ministrijā norāda, ka paštestu izmantošanu skolās pēc būtības neatcels, jo laboratorijām visu izglītības iestāžu testēšanai kapacitātes nepietiks.
Video: "TV3 Ziņas" sižets
