ASV vēstniecība Ukrainā "pieprasa darbinieku evakuāciju", bažījoties par kara draudiem

Ukrainai naktī uz sestdienu piegādāts pirmais no vairākiem paredzētajiem ASV militārās palīdzības sūtījumiem.

FOTO: USEmbassyKyiv/twitter

ASV vēstniecība Ukrainā lūgusi evakuēt nebūtiskos darbiniekus, pieaugot bažām par iespējamo Krievijas iebrukumu, vēsta raidsabiedrība CNN.

ASV vēstniecības darbinieku evakuācija, visticamāk, sāksies jau nākamnedēļ, paziņoja ASV kabeļtelevīzijas ziņu tīkls, atsaucoties uz Ukrainas valdībai tuvu avotu. Tas iezīmē vēstniecības fokusa maiņu uz to, lai "palīdzētu Ukrainai stiprināt tās aizsardzību, saskaroties ar pieaugošo Krievijas agresiju", vēsta medijs "The Guardian".

Jau vēstīts, ka Ukrainai naktī uz sestdienu piegādāts pirmais no vairākiem paredzētajiem ASV militārās palīdzības sūtījumiem, tviterī paziņojusi ASV vēstniecība Kijevā.

Ukrainas galvaspilsētas lidostā nolaidusies ASV kravas lidmašīna ar 90 tonnu kravu, kurā ir Ukrainas aizstāvjiem paredzēts letāls bruņojums, tai skaitā munīcija, teikts paziņojumā.

"Šis sūtījums līdz ar 2,7 miljardiem [dolāru] kopš 2014. gada apliecina ASV gatavību palīdzēt Ukrainai pastiprināt savas aizsardzības spējas pieaugošās Krievijas agresijas apstākļos," uzsvērusi vēstniecība.

Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaudzis satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu tiksies, lai apspriestu krīzi pie Krievijas un Ukrainas robežas.

Kā sestdien paziņojis augsta līmeņa avots Apvienotās Karalistes aizsardzības aprindās, Šoigu "pieņēmis Volesa uzaicinājumu tikties", bet, ņemot vērā, ka iepriekšējā abu valstu aizsardzības ministru tikšanās 2013. gadā notikusi Londonā, viņš piedāvājis šoreiz tikties Maskavā.

Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaug satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā.

Šīs nedēļas sākumā Volless paziņoja, ka Lielbritānija nolēmusi piegādāt Ukrainai ieročus, tai skaitā prettanku raķetes, norādot, ka "neliels skaits" britu karavīru palīdzēs ukraiņiem apgūt šo bruņojumu.

Atspēkojot Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesenos apgalvojumus, ka NATO valstis apgādā Ukrainu ar modernu bruņojumu, Lielbritānijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka runa ir par aizsardzībai paredzētiem tuva darbības rādiusa ieročiem.

"Tas nav stratēģiskais bruņojums un neapdraud Krieviju," viņš norādīja.

Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa piektdien, uzturoties Austrālijā, izteicās, ka Putins "pieļautu lielu stratēģisku kļūdu", ja izšķirtos par iebrukumu Ukrainā.

Viņa brīdināja, ka Krievija riskētu tikt ierauta ilgstošā konfliktā kā savulaik Padomju Savienība, kas iebruka Afganistānā.

"Viņš nav mācījies no vēstures," uzsvēra ministre.

Pēc Trasas teiktā, šāds solis Krievijai maksātu dārgi.

"Mēs esam gatavi noteikt ļoti bargas sankcijas un vienlaikus strādājam, lai sniegtu Ukrainai atbalstu aizsardzības spēku stiprināšanā," viņa piebilda.

Aktuālākās ziņas