Jau pēc tam, kad gan valsts, gan Liepājas pilsēta atmeta cerības, ka uzrastos kāds, kas atkal iedarbinātu bijušā "Liepājas metalurga" krāsnis, un rūpnīcas mantu sāka pārdot jau pa daļām, investors ar šādām ambīcijām tomēr uzradies. Vēl gan nav zināms, vai tas patiešām notiks, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".
Raidījums ziņo, ka šobrīd jau vairāk nekā pus gadu notiek argumentu cīņas starp Liepājas Speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un firmu "Liepāja Steel", kuras īpašniekam Turcijā pieder metālapstrādes uzņēmums, par soļiem, lai uzņēmums darbu atsāktu. Skaidrs ir viens – pilsētas plāni ir mainījušies un pēc metalurga atdzīvināšanas te vairs neraujas.
"Liepājas metalurga" vārds no ikdienas ziņu virsrakstiem kādu laiku jau izzudis. Vienam maksātnespējas procesam sekoja neveiksmīga investora piesaiste un otrs maksātnespējas process.
2016. gadā valsts prasījumi pret "KVV Liepājas metalurgs" bija 66 miljoni eiro. Šo gadu laikā investoru visam kompleksam tā arī neizdevās atrast – neviens nebija gatavs atsākt ražošanu.
Savukārt Liepājas domē un LSEZ, kuras teritorijā atrodas rūpnīca, 2018. gadā tapa jauni attīstības plāni par industriālā parka izveidi, kuros metalurģijai vietas īsti vairs nebija, lai arī formāli plāni to neaizliedza.
"Mēs mērķtiecīgi strādājam pie šīs teritorijas attīstības, redzot, ka tajā brīdī un arī vairākus gadus pēc tam nav neviens
tāds nopietns metalurģiskais investors atnācis un bijis gatavs šo ražošanu atjaunot. Pa šo laiku mēs esam izstrādājuši lokālplānojumu, esam izstrādājuši biznesa plānu šai teritorijai - izveidot šeit zaļu, mūsdienīgu industriālo parku," stāstīja LSEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis.
LSEZ pārvaldnieks, lai pierādītu nosprausto mērķu pamatotību un parādītu modernu metālapstrādes procesu, aicina raidījumu apmeklēt rūpnīcu, kas mājvietu radusi vienā no vecajiem Metalurga korpusiem, un kur top konveijeri loģistikas nozarēm.
Kamēr Liepāja kala savus plānus, valstij bija savējie. Tā kā visam metalurga kompleksam pircēju nebija, maksātnespējas procesā mantu sāka pārdot pa daļām. Un pērn pavasarī investoram no Turcijas pārdeva elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo mantu, tostarp krāsni, par kuras iegādi savulaik valsts sniedza galvojumu, un arī zemi – 30 hektārus.
"Izvēloties pircēju, netika vērtēti ne biznesa plāni, un nekas no šā nebija, jo praktiski pretendentiem bija iespēja piedāvāt cenu un šīs iekārtas aizvest arī prom, kā to daļa no konkursā pieteikušajiem arī bija paredzējusi," stāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Izrādījās, ka uzvarējušā uzņēmēja interese tomēr ir nodarboties ar metalurģiju turpat Liepājā. Savukārt LSEZ izmantoja savas pirmpirkuma tiesības uz zemi, kas tika piedāvāta kopā ar iekārtām un investoram palika tikai kustamā manta. Ekonomikas ministrijā neuzskata, ka valsts un pašvaldības rīcība būtu pretrunīga un iedzinusi strupceļā investoru.
"Runāt par to, ka jau sākotnēji, tirgojot šo, nebija paredzēts, ka pašvaldība varētu izpirkt zemi - tā tas nav, un tas arī diezgan skaidri bija atspoguļots izsoles dokumentācijā, un arī atbilstoši regulējumam pašvaldībai šādas tiesības bija.
Faktiski pretrunu starp to, ko paredzēja valsts un ko darīja valsts vārdā FELM, kam bija uzticēts veidot šo procesu, lielā mērā neredzu," sacīja Valantis.
Investora publiskie izteikumi liecināja, ka tas sākotnēji pieļāva iespēju uzsākt darbu vēl aizvadītā gada laikā. Taču – nekā. Lielākās domstarpības radījusi LSEZ kavēšanās slēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumu.
"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Guntars Senkāns: "Jau pērkot rūpnīcu tika paredzēts variants – ja, LSEZ izmanto pirmpirkuma tiesības, tādā gadījumā automātiski stājas spēkā īstermiņa [zemes nomas] līgums uz diviem gadiem, kas tika sagatavots tam, lai varētu izvest iekārtas.
Bet, tā kā mēs bijām izteikuši vēlēšanos atjaunot ražošanu, tad arī šāds variants tika šajā īstermiņa līgumā paredzēts: tur ir noteikts, ka, ja mēs izsakām vēlēšanos atjaunot darbību, tādā gadījumā Liepājas SEZ ar mums jānoslēdz ilgtermiņa līgums."
Ar Turcijas investoriem piederošo "Liepāja Steel" pagaidām noslēgts nomas līgums par septiņiem hektāriem zemes, kas ir spēkā līdz 23. gada pavasarim. Iekārtu īpašniekam, pirms noslēgt ilgtermiņa līgumu, prasīts pamatot savas biznesa ieceres, plānoto investīciju apjomu un termiņus.
"Rezervācijas līguma laikā uzņēmumam ir iespēja un arī garantētas tiesības šajā konkrētajā zemes gabalā izstrādāt tehnisko projektu, precizēt savu biznesa plānu, saskaņot šo projektu būvvaldē, saskaņot ar visām atbilstošām institūcijām - tātad faktiski izdarīt visu līdz pat būvatļaujas saņemšanai, lai jau tad, kad šis te viss ir izdarīts, nāktu uz LSEZ vēlreiz un jau saņemtu, var teikt, noslēgtu jau ilgtermiņā šo nomas līgumu vai apbūves tiesību līgumu," skaidroja Hmieļevskis.
"Šobrīd veikt pārbaudi, ieguldīt naudu, neesot ilgtermiņa līgumam, mums neviena banka nesniegs finansējumu - mēs parādījām, ka izmantosim bankas finansējumu šai atjaunošanai. Un, ja tev jāiegulda līdzekļi, kuru atpelnīšanās termiņš ir, pieņemsim, 10 gadi, bet tev ir līgums vēl atlicis principā tikai uz gadu un dažiem mēnešiem, tas nozīmē, ka tas nav iespējams. Un, vai šāda situācija ir netīšām radusies, vai kāds viņu speciāli tā rada, grūti man to saprast," sacīja Senkāns.
Par SEZ kavēšanos ar līgumu rudenī rakstīta sūdzība premjeram, kas to pāradresēja Ekonomikas ministrijai. Tās vārdā atbildēja valsts sekretārs, kurš vienlaikus ir arī ministrijas pārstāvis Liepājas SEZ valdē. Ministrija visas iesaistītās puses aicināja uz kopīgu sarunu. Tā gan būtiski neko nav mainījusi.
"Jāsaprot ir arī tas, ka mēs kā pašvaldība, kā arī speciālā ekonomiskā zona neesam ieinteresēti, ka kāds attīstītājs uz laiku neko šajā teritorijā nedara, un tāpēc ir šīs rezervācijas līgums, kas dod iespēju sagatavoties abām pusēm.
Dažbrīd arī uzņēmēji saprot pēc šī gada to, ka varbūt tā nav īstā vieta, kur attīstīt savu biznesu," norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Lai noslēgtu ilgtermiņa līgumu, uzņēmumam jābūt arī atļaujai no Valsts vides dienesta. Šis process ir sākts un "Liepāja Steel" pārstāvis uzver, ka ražošanai kā izejvielu izmantos metāllūžņus un apgalvo, ka esošās iekārtas ir uzskatāmas par pietiekami jaunām un atbilstošām Eiropas prasībām.
"Vienīgais, ko īpašniekam nepieciešams darīt šajā situācijā, ir sekot līdzi infrastruktūras stāvoklim, tas ir – apkopt, mainīt filtrus, attīrīšanas iekārtas un pēc tā runāt par kaitējumu videi nav pamata," sacīja "Liepāja Steel" projekta vadītājs Vladlens Pavlovs.
Vides dienests secinājis, ka "Liepāja Steel", pārņemot tikai daļu no bijušā uzņēmuma, nāksies iepriekš izsniegto atļauju atjaunot, kas pēc procedūras ir līdzīga kā jaunas izsniegšanai. Turklāt pirms tam operatoram būs jāorganizē ieceres sabiedrisko apspriešanu. Un tas var nozīmēt, ka arī sabiedrība var pateikt nē rūpnīcas atvēršanai.
Ņemot vērā, ka industriālā parka attīstīšanai un vēsturiski piesārņotās metalurga teritorijas attīstīšanai Liepājas pašvaldība cer piesaistīt vairākus desmitus miljonu eiro no Eiropas Atveseļošanās fonda, strādājoša metalurģijas rūpnīca var izrādīties arī apgrūtinājums šādam mērķim. Tādēļ jāpieņem, ka pretimnākšana no pilsētas var būt ne pārāk atsaucīga.
