Vīrietis stāsta, ka viņa dēls bija šokā un trīcēja. Arī dēls traģiskā notikuma vietā nespēja aptvert notikušo.
"Mana kustība bija pie sievas, tad pie Emīlijas un sievasmātes. Tad no sievasmātes devos pie Emīlijas un sievas.
Un tā es staigāju aptuveni 15 minūtes, kamēr viņas sāka vest prom. Emīlijai bija apstājusies sirds, nebija elpas un pulsa. Sākumā ārsti pie viņas nelaida un neteica, kas ir noticis."
Sievu un sievasmāti aizveda uz Rīgas Austrumu Kīnisko Univiersitātes slimnīcu, taču Emīliju uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Meitenes tēvs vēsta, ka atvadas bija ļoti smagas. "Es biju pie Emīlijas divas reizes, sieva arī. Tā bija pēdējā reize, kad es aparātos dzirdēju sirdspukstus. Nieres jau bija atteikušās. Viņa tika nobučota no visām pusēm. Gan no manas, dēla, sievas.
Vecmāmiņa netika atvadīties. Viņa joprojām ir slimnīcā. Viņai tajā triecienā bija plīsusi liesa, sadragātas gūžas, kāju pēdas. Veiktas jau sešas operācijas. Jaunam cilvēkam varbūt dzīves gaitā sadzītu. Bet viņai ir 70 gadi. Un to, ka mazmeita nav, viņa uzzināja dienu pirms bērēm. Drausmīgi."
Par traģēdijā vainīgajiem meitenes tēvs stāsta: "Pieejot klāt, es sapratu, kurš ir bijis pie stūres, kurš ir bijis blakus. Tas autovadītājs sākumā liedzās. Teica, ka nevadīja auto. Alkohola elpa bija tik pārpildīta. Mēs visi šad tad lietojam alkoholu, saprotam, ko nozīmē paģiras.