Īsi pirms Covid krīzes Pasaules bankas eksperti uzstādīja sliktu diagnozi Latvijas medicīnas nozarei. Nav skaidrs kā notiek lielie stratēģiskie iepirkumi. Vēža un depresijas gadījumā, secināts, ka diagnostika ir novēlota vai nenotiek vispār. Slimnīcu vadītāji un vadošie mediķi paziņoja, ka ārvalstu speciālisti neko no Latvijas situācijas nesaprot. Bet nu piedzīvotā vīrusa pandēmija parādīja, cik trausla Latvijā ir veselības joma un cik daudz tajā ir vājo vietu, vēsta "Nekā personīga".
Pasaulē jaunais virziens kā attīstīsies medicīna ir personalizētā veselības aprūpe. Valsts izveido iedzīvotāju gēnu krātuvi, izanalizē, kādas varētu būt viņu saslimšanas un tam pieskaņo mediķu apmācību, zinātnes pētījumus, slimnīcu aprīkojumu. Igaunija gēnu bankas izveidē tikusi krietni tālāk, bet Latvija tam, lai modernizētu nākotnes medicīnu, ik gadu dod 10 reizes mazāk naudas.
Kura ir labākā vieta veselības nozares inovācijām?
Igauņi lepojas, ka viņu medicīna strādā e-vidē - slimnīcas saslēgtas vienotā tīklā, pacientu dati ir pieejami mediķiem un arī iedzīvotājiem.
Atšķirībā no Latvijas brāķa, igauņu e-veselība kalpo kā pamatplatforma, lai šo visu informāciju varētu ērti iegūt un izmantot. Turklāt viņu medicīnas attīstību virzīs zinātne. Igauņi ir pirmajās rindās pasaulē, lai ieviestu tā saucamo personalizēto medicīnu.
Igaunijas biobanka ir Tartu universitātes izpētes un attīstīšanas institūcija. Tā strādā, lai gēnu informāciju iekļautu Igaunijas medicīnas sistēmā. Mēs ieviešam personalizēto medicīnu, kas mainīs veselības aprūpes sistēmu.
Profesors Andress Metspalu, kurš igauņu gēnu bankas projektu vada no tā pirmsākumiem deviņdesmito gadu beigās, naudu startam gājis prasīt ap 20 vietējiem uzņēmējiem. Tad izdevies piesaistīt 4,5 miljonus dolāru no ASV.
Kad privātā nauda beigusies, spējis pārliecināt politiķus, ka šī būs Igaunijas medicīnas nākotne. Šo gadu laikā Tartu universitātē bāzētajā gēnu bankā ir savākti dati no piektās daļas visiem Igaunijas iedzīvotājiem.
"2011.gadā mums bija 30 000. Tad mums bija pārtraukums un veicām izpēti. Un tad valdība mums teica - ir laiks ķerties pie īstas medicīnas. Un viņi mums uzdeva divos gados notestē 150 000. 2018.gadā 9 mēnešos mēs paņēmām 100 000 DNS paraugus. Tas bija patiešām par daudz. Bet mūs Dzina termiņi.
Nākamajā gadā mēs iesaistījām 50 000, kas jau bija optimālāk. Tagad mūsu plāns ir iesaistīt 4000 gadā. Drīz mums būs 210 000 cilvēku. Kas ir 20% no visas Valsts iedzīvotāju skaita," norādīja Igaunijas profesors.
Dati par 210 000 Igaunijas iedzīvotājiem jau šobrīd ļauj veikt padziļinātus pētījumus, zāļu ražotājiem izstrādāt specifiskus medikamentus. Ārstniecības iestādes pārveido tā saucamās skrīninga programmas, aicinot daudz plašāku pacientu skaitu, piemēram, veikt izmeklējumus onkoloģijā.
Viņš sacīja: "Cilvēki tiek aicināti uz mamografikas skrīningprogrammu. Noteikumi tādi, ka ir jābūt sievietei, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, lai programmā saņemtu uzaicinājumu. Bet redzam, ka daudzas sievietes krūts vēža dēļ pirms 50 gadu sasniegšanas jau ir mirušas. Viņas šos uzaicinājumus nekad nesaņem. Tātad šīs ir augsta riska sievietes, kuras spējam noteikt pateicoties gēnu izpētei.
Un varam viņas uzaicināt 10 gadus agrāk. Un ļoti daudzas izglābt. Un tā ir daudzviet. Skrīninga programma Igaunijā no nākamā gada tiks mainīta un viņi sāks izmantot gēnu datus."
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš teica: "Jā, tiešām igauņi noteikti tikuši daudz tālāk. Protams, te ir dažādas nianses - viņi to ir darījuši jau apzināti visu šo periodu ar nesalīdzināmi lielāku finansējumu.. Visa pamatā šeit ir finansējums, jo atšķirībā no Latvijas, kur finansējums ir tikai datubāzes šo paraugu ievākšanai un uzglabāšanai tad Igaunijā viņš automātiski tika dots jau ģenētiskajām analīzēm, par ko mēs vispār tikai tagad sākam runāt."
Viens no Biomedicīnas pētījumu un studiju centra izveidotājiem profesors Elmārs Grēns atceras, ka startā Latvija un Igaunija bijusi blakus. Andra Šķēles valdības laikā projektam dota zaļā gaisma. Eināra Repšes ministru kabinets gēnu bankas iecerei naudu atņēmis un kopš tā laika labi domātā ideja nīkuļo.
"Teorētiski viss ir ļoti labi. Nav jau neviens pret un ir atbalstošs principā. Bet, ja nav tāda valstiska atbalsta un arī finansējuma adekvāta, nu tad tur nekas nevar iznākt.
Bet nu jau runājot godīgi - tas viss pat zināmā mērā ir saprotams. Pie visas mūsu Valsts vispārējās ekonomiskās attīstības līmeņa, atrasties lielo spēlētāju klubā mēs vienkārši nevaram vairāk atļauties," teica Grēns.
Kloviņš teica: "Ja jums jāsalīdzina tas naudas apjoms, kas ar igauņiem šim projektam un kas ir mums un jums iedots. 10 reizes vairāk pa visiem šiem gadiem. Kāpēc Latvijas pusē nav tā izpratne, ka tas būtu tomēr labs ieguldījums nākotnē?"
"To man laikam ir grūti komentēt. Es domāju, tās ir tās pašas lietas daudzās jomās. Ne jau viss Igaunijā ir ideāli. Bet viņi saprata, ka viņi var būt pirmrindnieki arī pasaulē ar šo. Ar to, ka valsts ir maza, ka viņi var ieviest šādu sistēmu, kuras lielas valstis tādā mērogā nevar vienkārši atļauties finansiālu pasvērumu dēļ un tā ir nākotnes lieta.
Te jāsaprot, ka ar šo iegūs kaut ko tagad. Es domāju, ka viņi saprata – ieguldot šos 20 miljonus pa visiem šiem gadiem viņi ir pacēluši Igauniju pasaules līmenī," viņš skaidroja.
Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Andrejs Ērglis teica: "Protams, tas mums ir ļoti svarīgi un tāpēc mums jāpiedalās, bet nu tā, teiksim noskenējot vai visus noskenējot, mēs uzreiz to iegūsim, tas ir tāds jautājums…
Jo mums pretī ir jāatliek… Mums nepietiek tikai šo gēnu banku uztaisīt - mums pretī ir jābūt pilnīgi skaidrai šai fenotipiskajiem, respektīvi, mūsu paradumiem, mums visiem objektīviem datiem un tā tālāk, lai mēs varētu kopas veidot.
Un vēl trakāk, ka mums pēc tam tas ir jāskatās, kas notiek ar to piecos, 10, 15 un 20 gados. Un, protams, tādā ziņā jums ir taisnība - ja mēs tagad sāksim, mēs pēc tiem 15 un 20 gadiem varēsim pētīt to, ko mēs esam šodien izdarījuši, un tad mēs, protams, zinot to vēsturi, mēs varam pareģot nākotni. No šī viedokļa tas, protams, ir svarīgi."
Iepretim 210 tūkstošiem Igaunijā, Latvijas zinātnieki šobrīd savākuši un izanalizējuši datus par 32 tūkstošiem iedzīvotāju. Uzrunājām Veselības ministriju, lai tā izskaidrotu, kāpēc Latvija negrib plānot medicīnas attīstību ilgtermiņā, aktīvāk pētot to, ko dara citi.
Nedēļas laikā neviens no ministrijas neatrada laiku ar mums aprunāties. Izglītības ministrija piekrīt - jā, zinātnei naudas ir maz, bet šo pētījumu ieviešanu dzīvē viņi komentēt nevarot, jo tas esot paša Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un arī Veselības ministrijas darba sfēra.
Raidījums vaicāja: "Vai jūs šajā gēnu bankas sakarā no jūsu ministrijas puses varat pateikt, kādi ir mūsu valsts plāni attiecībā uz to visu - cik reizes, cik cilvēku vienā gadā ir jānotestē un kāds ir galarezultāts, ko no mēs šī visa sagaidām. Un kādā laika termiņā?"
IZM valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs norādīja: "Līdzīgi tāpat kā visās valstīs, arī Latvijai ir jābūt genomu izpētes centram un visi nepieciešamie priekšnosacījumi tam ir ir sagatavoti.
Skaidrs, ka, ja mēs runājam kopumā par Latvijas zinātnes un pētniecības investīcijām - tās nav pietiekamas, bet tas, ko es gribēju atzīmēt, tad tieši biomedicīnas jomā, mums ir sasniegta gan kritiskā masa, gan izcilība, lai šādus pētījumus veiktu."
Saeimas deputāts Andris Skride teica: "Mēs iepaliksim, pirmkārt, tajā zinātnes progresā, mēs nevarēsim kopā ar ārzemju kolēģiem pieslēgties viņu zinātniskajiem projektiem, kas arī nes Latvijas zinātnei naudu. Un otrs, tīri praktiski, mēs tik savlaicīgi nevarēsim atklāt daudzas slimības un nevarēsim tām piemērot personalizētu, ārstēšanu. Mēs dzenamies pakaļ, cik ātri vien var Igaunijai, lai sāktu nodarboties ar tādu precīzijas jeb personalizēto medicīnu."
Valsts Iedzīvotāju genoma datubāzes izveides un uzturēšanas ikgadējais finansējums no Veselības ministrijas pēc Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktora teiktā ir 120 000 eiro. Kopumā 16 gadu laikā centrs saņēmis aptuveni 2,4 miljonus, kas ir 10 reizes mazāk kā gēnu pētīšanai veltījusi Igaunija.
Saeima šobrīd mēģina labot likumus, lai būtu skaidrs kā pilnīgāk aizsargāt gēnu bankās glabāto informāciju, kurš to varēs izmantot, vai dibināsim jaunu iestādi kā tas ir Igaunijā, kas turpmāk pārraudzīs gēnu banku.
Ar VARAM ministriju notiek diskusijas par iespējams tās pakļautībā veidotu jaunu sistēmu, kas būtu par pamatu informācijas apmaiņai starp ārstiem, zinātniekiem un pacientiem.
Kloviņš sacīja: "Ieguvumi, ja tos pareizi izmanto, ir milzīgi. Un otra lieta, ko bieži aizmirst - tas rada to ekonomisko izrāvienu, jo tā ir tā iespēja nākt jaunām kompoānijām, kuras var šos datus analizēt.
Kuras var izstrādāt jaunus produktus, kas ir balstīti uz šiem datiem. Un arī jaunus medikamentus. Tas ir ne tikai medicīnā, bet arī biznesa attīstībā ļoti milzīgs solis."
"Kopēji jau zinātnei tas finansējums Latvijai ir bijis tik mazs, un faktiski šo šogad laikam ir tāds mazliet būtiski pieaudzis," norādīja Skride.
Viņš piebilda: "Ir skaidrs, ja mēs neieguldām bāzes zinātnēs, un medicīnā viena no bāzes lietām, par ko vispār šobrīd pasaulē galvenā pētniecība notiek... Jebkura slimība tiek skatīta gēnu genoma līmenī, un tur tiek meklētas faktiski šo slimību cēloņi, risinājumi, gēnu terapija - tas viss ir jebkurai slimībai. Tāpat arī fizikai, ķīmijai, bioloģijai, arī, protams, humanitārajām zinātnēm."
"Tam ilgstoši ir pietrūcis finansējums. To jau arī lieliski parāda, tas, ka doktorantu skaits un arī disertāciju ieguvušo cilvēku skaits Latvijā ir ļoti mazs. Doktoru skaits ir zemākais Eiropā. Tieši tā.
Ja mums nav šīs te tautas inteliģences, skaidrs, ka mēs arī nevaram attīstīties. Un nauda zinātnei, nauda doktorantūrai… Doktoranti tomēr ir tie, kas to zinātni virza kopā ar saviem vadītājiem, arī nodrošinās to, lai mums ir jaunas idejas, sākot no IT tehnoloģijām un beidzot ar kādu jaunu gēnu terapiju," turpināja Skride.
Gēnu analīzes ir tikai daļa no pētniecības. Tik pat svarīgi ir sekot, kas notiek ar pacientu veselības stāvokli, kādi ir viņa, piemēram, sportošanas paradumi, sliktie ieradumi, uzturs un tamlīdzīgi.
Tur ļoti būtiska loma ir spējai visiem - ģimenes ārstiem, slimnīcām, zinātniekiem un valsts iestādēm strādāt kopā. Un kā jau Covid krīze labi pierādīja, arī šeit mums priekšā vēl ir ļoti daudz darāmā.
