Sv, 25.09.2022.

"Man sākas panika, kad šādi jautājumi tiek uzdoti." Trešklasnieces mamma saskārusies ar bērna pavedināšanu internetā

Apollo.lv
"Man sākas panika, kad šādi jautājumi tiek uzdoti." Trešklasnieces mamma saskārusies ar bērna pavedināšanu internetā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 9
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Daniel Jedzura/Shutterstock

Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju uzsākusi sociālo kampaņu "Bīstamā draudzība internetā", vēršot uzmanību uz bērnu pavedināšanu internetā. Ziņojumi par šādiem gadījumiem aizvien pieaug. Ar to saskārusies kādas 3. klases mamma. Viņa pieredze liecina, ka labāk uztraukties un meklēt palīdzību, nekā ignorēt, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Draudzība tīmeklī sākusies spēļu platformā un vēlāk turpinājusies personiskākā sarakstē sociālajā tīklā. Tieši tā notika ar Jolantas meitu.

Viņas meita pērnā gada nogalē ar telefonu filmējusi savu naudas maku un bārstījusi monētas, ko pamanījusi trešklasnieces mamma. Sarunas laikā atklājies, ka viņa to darījusi, lai nosūtītu nesen internetā iepazītajai draudzenei Lindai. Arī Linda esot nofilmējusi savu naudas maku. Jolanta lūdza, lai meita šo video parāda.

"Filmē it kā savu naudas maku, bet tas reāli nav viņas naudas maks – liels, sarkans sieviešu naudas maks, iekšā lielas eiro naudas zīmes, dolāru naudas zīmes un to visu filmē," stāsta Jolanta.

Fonā bijušas dzirdamas neartikulētas skaņas. Visa sarakste angļu valodā, bet tas mammu nav pārsteidzis. Tad viņa pamanījusi vēl ko: "Atrodu video, kur tā Linda filmē sevi ar banānu rokās – bāž to banānu mutē, kaut ko rīvē. Prasu – kas tas ir?"

Jolantas meita skaidrojusi, ka viena otrai rādījušas savas rotaļlietas. Māti tas satraucis. Viņa taujājusi, par kādām tēmām vēl meita runājusi. Izrādās, ka svešiniece ļoti interesējusies par Jolantas meitas ikdienas dzīvi – kur mācās, kā dodas uz skolu un atpakaļ, kur dzīvo, pat lūgusi iefilmēt dzīvokli.

"Man sākās panika, kad šādi jautājumi tiek uzdoti,"

stāsta Jolanta. "Tad es viņai sāku stāstīt, ka tā nav Linda... Tur varbūt apakšā slēpjas noziedznieki, vīrieši."

Māte sazinājās Drošāka interneta centru un pārsūtīja meitas saraksti ar nezināmo personu. Tur ekspertiem šaubu nebija – bērnam ir apdraudējums –, un ieteica vērsties policijā. Uz iecirkni Jolanta devās tajā pašā vakarā.

Tomēr nekādu pierādījumu nebija, lietu neierosināja. Jolanta iesniegumu nerakstīja un, atnākot mājās, visu saraksti izdzēsa, numuru bloķēja. Bet "Linda" atkal meitu uzrunāja caur spēli – šoreiz latviski, taču rakstības stils liecināja, ka teksts automātiski tulkots. Viņas abas vairākkārt mēģināja uz numuru arī zvanīt, taču neviens necēla.

Noticot mammai par bīstamību, meita arī spēlē pārtrauca kontaktus ar šo personu.

Video: LTV raidījuma "Panorāma" sižets

Jau vēstīts, ka Latvijas Drošāka interneta centrs sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI) izstrādājis pašpalīdzības testu par to, kā atpazīt un reaģētu uz bērnu pavedināšanu internetā, kampaņas "Bīstamā draudzība internetā" atklāšanā informēja Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Šogad Vispasaules Drošāka interneta dienā, 8. februārī, Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu pavedināšanai internetā. Kā kampaņas atklāšanas pasākumā skaidroja Katkovska, draudzības veidošana internetā ir lielisks veids, kā atrast jaunus domubiedrus, socializēties un paplašināt savu redzesloku, tomēr ne viss internetā ir tā, kā izskatās, un ne visi interneta lietotāji ir ar labiem nodomiem.

Katkovska informēja, ka 2021. gadā būtiski pieaudzis to ziņojumu skaits, kurus Drošāka interneta centrs saņēma tieši par bērnu seksuālo izmantošanu, jo pandēmijas laikā bērni arvien vairāk brīvā laika pavada interneta vietnēs.

Kampaņas atklāšanā Katkovska skaidroja, ka, sadarbojoties ar VBTAI, ir izveidots preventīvs rīks - tests ar kuru var noteikt, vai bērns interneta vidē ir saskaries ar manipulatoriem. Testu var aizpildīt pats bērns, vecāks vai speciālists darbam ar bērniem. Tāpat ir izveidoti informatīvi materiāli, kas palīdz vecākiem sagatavoties dažādām preventīvām sarunām ar bērniem.

"Es ceru, ka izstrādātais tests un tā anonīma aizpildīšana palīdzēs nojaust noklusēto gadījumu apmēru, savukārt preventīvais darbs novērsīs potenciālos gadījumus nākotnē," sacīja Katkovska.

VBTAI vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska sacīja, ka seksuāla izmantošana internetā var izmainīt bērna uztveri par sevi un apkārtējo pasauli, par drošību, raisot šaubas un bažas par cilvēkiem un veicinot vēlmi emocionāli norobežoties vai distancēties. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai gan bērni, gan vecāki un pedagogi būtu zinoši un spētu laikus atpazīt briesmas.

Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinosvkis atgādināja, ka nav viena izteikta manipulatoru tipa. Manipulators var būt jauns, izglītots cilvēks, kas to dara peļņas dēļ, vienaudzis, kas to dara atriebības dēļ, vai persona, kas izmanto svešu bildi un informāciju sociālajos medijos.

Katkovska atgādināja, ka, ja rodas aizdomas, ka notikusi bērna pavedināšana internetā, galvenais ir neizdzēst sarakstes un sociālo tīklu profilus, lai tie saglabātos kā pierādījumi. Šādos gadījumos pēc palīdzības var vērsties, zvanot pa uzticības tālrunim 116111, sazinoties ar Drošāka interneta centru vai Valsts policiju.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu