Pk, 9.12.2022.

Par ģimenes fakta tiesisko atzīšanu Administratīvajā tiesā iesniegti 26 pāru pieteikumi

LETA
Par ģimenes fakta tiesisko atzīšanu Administratīvajā tiesā iesniegti 26 pāru pieteikumi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 2
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Syda Productions/ Shutterstock

Vairākos Administratīvās tiesas tiesu namos iesniegti 26 viendzimuma pāru pieteikumi ģimenes fakta tiesiskajai atzīšanai, lūdzot tiesu atzīt, ka šo pāru attiecības atbilst ģimenei Satversmes 110. panta izpratnē, informē kustība "Dzīvesbiedri".

Pēc kustībā paustā, 23 lietas no 26 tiesā jau ierosinātas. Kā atbildētājs lietās nozīmēts Ministru Kabinets, kuram tiesa ir uzdevusi sniegt paskaidrojumus lietās.

Administratīvajā tiesā pāri vērsās ar lūgumu konstatēt tās ģimenes faktu, lai taptu "juridiski redzamas" valsts priekšā. Tās lūdz atzīt viņu esošās attiecības un nodrošināt vismaz to "minimālu aizsardzību". Kopumā ir tiesā iesniegtas 26 lietas, bet sešas lietas vēl ir sagatavošanas procesā.

"Katra pāra stāsts ir ļoti personisks un individuāls, vieni reģistrējuši savas attiecības citā Eiropas Savienības valstī, ir pāri, kuri ģimenēs aug bērni, kā arī pāri, kuri kopā dzīvo jau vārākus gadu desmitus,"

informē Kustība "Dzīvesbiedri".

Pāri tiesā vērsās pēc 2021. gada decembra Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmuma par pagaidu kārtību, kādā viendzimuma pāri varēs reģistrēt savas attiecības. Lai jau tagad rastu taisnīgumu un drošību faktiski pastāvošām ģimenēm, kuras valstij nav "juridiski redzamas", kustība "Dzīvesbiedri" kopā ar LGBT un viņu draugu apvienību "Mozaīka" aicināja pieteikties atbalstam viendzimuma pārus savas ģimenes fakta tiesiskai atzīšanai, sniedzot juridisko atbalstu pieteikuma sagatavošanas procesā. Aicinājumam sākotnēji atsaucās vairāk nekā 30 viendzimuma pāru ģimeņu.

"Šis ir nozīmīgs un paredzams solis uz priekšu, jo ilgstoši ārpuslaulību savienībās dzīvojošu pāru regulējums nav risināts.

Latvijā par viendzimuma pāru tiesisko atzīšanu tiek runāts jau 25 gadus, astoņas reizes likums ir bijis politiskajā dienas kārtībā, bet pēdējos gados šī jautājuma risināšanā ir iesaistījušās tiesas," skaidro kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis.

Viņš ir pārliecināts, ka tiesa ir galējais un pašlaik jau vienīgais solis, lai ģimenes taptu "saredzētas" un atzīstas valsts priekšā.

"Mums vēl ilgs process priekšā, tomēr mēs ceram, ka tas liks likumdevējam spert vēl vienu soli uz priekšu šī jautājuma risināšanā likumdošanas ceļā," piebilst Zālītis.

Advokātu biroja "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa atzīst, ka Augstākās tiesas radītā iespēja apliecina, ka Latvija ir tiesiska valsts.

"Iespēja vērsties tiesā pierāda, ka viendzimuma pāru veidotās ģimenes vairs nav "ārpus likuma" un tās ir pelnījušas tiesisko aizsardzību. Tas, protams, ir arī spēcīgs signāls politiķiem. Likumdevējam ir laiks pierādīt, ka Latvijas lielākā bagātība ir ģimenes to dažādībā," pārliecināts Liepa.

Kā norāda "Zvērinātu advokātu biroja Šķiņķis Pētersons" partneris Matīss Šķiņķis, kamēr risinājums Saeimā vēl nav atrasts, ir vienīgais juridiskais ceļš, kā šādas ģimenes var panākt, ka valsts konstatē, ka konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes izpratnē.

Paredzams, ka šī iespēja nodrošinās ne vien konkrēto attiecību juridisku atzīšanu, bet arī praktiski palīdzēs šādu atzīšanu izmantot, lai panāktu konkrētu ģimenēm paredzēto tiesību īstenošanu. Tas, cik daudzi pāri tik īsā laikā jau ir vērsušies tiesās, parāda, ka jautājums ir ļoti aktuāls un ka tiesiskā regulējuma neesamība ir akūta un jārisina nekavējoties," skaidro Šķiņķis.

Ģimenes fakta tiesiskā atzīšana automātiski negarantēs, ka viendzimuma pāru ģimenēm būs pieejamas tiesības uz citos normatīvajos aktos noteikto ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību, tomēr šāds tiesas spriedums par fakta konstatāciju ir būtisks rīks, lai viendzimuma pāri varētu aizstāvēt savas ģimenes tiesības citos administratīvi tiesiskos vai civiltiesiskos procesos līdz brīdim, kamēr likumdevējs pieņems efektīvu tiesisko regulējumu, kas nodrošinās arī viendzimuma partneru ģimeņu juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību, norāda kustība "Dzīvesbiedri".

Vienlaikus kustībā atzīst, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas vēsturiskos spriedumus, kas uzdod likumdevējam pienākumu izstrādāt partnerattiecību regulējumu, Tieslietu ministrija jau ir izstrādājusi priekšlikumus jauna divu personu neatkarīgi no dzimuma savienības modeļa atzīšanai - Civilās savienības likumu.

Kustība "Dzīvesbiedri" pozitīvi skatās uz piedāvātā likumprojekta priekšlikumu. "Civilās savienības likumprojektā iestrādātie risinājumi pierāda, ka mūsu republika ir patiesi demokrātiska. Īsta demokrātija balstās ne tikai uz vairākuma varu vai uz varu balstītām sarunām, bet arī uz dialogu, otra izpratni un patiesu vēlmi panākt kompromisu. Civilās savienības modelis nebūs derīgs visiem un dažiem šķitīs nevēlams, tomēr tas sasniedz bāzes mērķi - būtiski uzlabos situāciju un palīdzēs risināt vairākas, šobrīd mazāk aizsargātu vai vispār neaizsargātu pāru problēmas," atzīst zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva.

Jau ziņots, ka Civilās savienības likumprojektā norādīts, ka tā mērķis būs nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā noslēdz un izbeidz civilo savienību un tās pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.

To būs aizliegts noslēgt personām, kuras būs laulātas, noslēgušas spēkā esošu civilo savienību ar citu personu vai kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām vai adoptētājiem ar adoptētajiem.

Civilā savienība būs šķērslis stāties laulībā ar personu, ar kuru nav noslēgta savstarpēja civilā savienība. Tā izbeigsies ar vienas civilās savienības puses nāvi, ja tiesa vienu civilās savienības pusi izsludinās par mirušu, ar civilās savienības pušu savstarpējas laulības noslēgšanu, ar civilās savienības izbeigšanu pie notāra vai ar tiesas spriedumu par civilās savienības izbeigšanu.

Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Tāpat iecerēta atbildība par saistībām, ko civilās savienības puses kopīgi noslēgušas kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu