"Milzīgs solis uz priekšu cilvēku evolūcijā." Kāpēc vairs nerunā par pirmo galvas transplantācijas operāciju? (13)

2015. gadā medijos parādījās informācija par 30 gadus veco Valēriju Spiridonovu no Krievijas - inteliģentu cilvēku, kurš izveidojis savu IT uzņēmumu. Diemžēl Valērijam tika diagnosticēta ļoti reta slimība - Verdniga Hofmaņa sindroms. Tā ir progresējoša un neārstējama slimība, kura izpaužas kā pakāpeniska spinālo muskuļu atrofija.

Šī slimība izpaužas kā lēna paralīze no kakla līdz kājām. Ar laiku tā iznīcina nervus un muskuļu audus visā ķermenī līdz tādai pakāpei, ka dzīvībai svarīgākie orgāni tiek "atvienoti" no nerviem, samazinot to funkcionēšanas spēju.

Ārsti uzskatīja, ka Valērijs nodzīvos vēl aptuveni piecus gadus, līdz slimība sasniegs nākamo stadiju, sākot ietekmēt nervu sistēmu smadzeņu rajonā.

Tajā brīdī "pieslēdzās" Serdžio Kanavero - pasaulslavenais itāļu neiroķirugs ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi. Viņš vērsās pie Valērija ar ambīcijām bagātu ideju par galvas transplantācijas operāciju un vēlāk pārliecināja jauno vīrieti pieņemt šo unikālo projektu.

"Tas ir solis uz priekšu cilvēces evolūcijā. Es to darīšu zinātnes vārdā," savā pirmajā intervijā teica Valērijs.

Galvenais nepieciešamais resurss tobrīd bija finansējums, jo šāda operācija izmaksātu aptuveni 15 miljonus ASV dolāru. Šādas izmaksas noteica vairākas īpašas prasības.

Ambiociozajam mērķim bija nepieciešama īpaša tehnika. Piemēram, lai veiktu griezumu ar "klasisku" skalpeli, vajag lietot 27 ņūtonu spēku, bet šai operācijai speciāli paredzētajam dimanta asmenim vajadzētu tikai viena ņūtona spēku. Asmenim būtu jābūt ļoti precīzam, lai viss noritētu gludi.

Ķirurgs Kanavero muguras smadzeņu griešanas procedūru un speciālā asmeņa nepieciešamību uzskatāmi ilustrēja, izmantojot banānu un kaudzi spageti. Banāns simbolizē muguras smadzeņu mīkstos audus, bet spageti - nervus muguras smadzenēs. Ja pārgriezto muguras smadzeņu savienošana neizdodas, pacients ir pilnībā paralizēts.

"Šis pacients mirst, mirst, mirst un mirst katru dienu," 2016. gadā Kanavero intervijā Kanādas laikrakstam "National Post" teica par Valērija apņemšanos veikt operāciju. "Kas notiks, ja es neko nedarīšu?"

Krietni smalkākus skaidrojumus par galvas transplantācijas operāciju varēja gūt viņa lekcijā vienā no populārākajām "TEDx" prezentācijām 2015. gadā. 

VIDEO: Ķirurgs Serdžio Kanavero skaidro galvas transplantācijas izaicinājumus (angļu valodā)

Lai īstenotos operācija, bija nepieciešams arī īpašs hermētiķis (bioloģiskā līme), lai galvu pielīmētu pie donora muguras smadzenēm. 

Kanavero uzsvēra, ka nepieciešamā tehnoloģija ir pieejama, bet galvenā problēma būtu pavisam cita - vai sabiedrība būtu gatava šādam evolūcijas lēcienam?

Līdz 2016. gadam nepieciešamais finansējums tika savākts no vairākiem miljonāriem, kuriem bija liela interese par zinātni un medicīnu. Lielākais ieguldītājs bija kāds krievu miljardieris, "Orbiter Initiative" dibinātājs, kas nākotnē iecerējis pārstādīt cilvēka smadzenes robota ķermenī, radot pirmo kiborgu. Šajā projektā viņš saskatīja potenciālu nākamajam cilvēces evolūcijas solim - nemirstībai.

Bija paredzēts, ka operācijā piedalīsies 150 ārsti un māsiņas un tā ilgs 36 stundas.

Pēc tam, kad ķirurgs Kanavero paziņoja par saviem plāniem,  Pasaules Medicīnas asociācija (PMA), kā arī lielākā daļa neiroķirurgu visā pasaulē viņu nokritizēja, norādot ka ķirurga plāns ir novecojis un dažādu iemeslu dēļ nekad neīstenosies. Medicīnas augstskolas Kanavero nepārtraukti draudēja - ja viņš veiks galvas transplantācijas operāciju un tā izrādīsies neveiksmīga, viņš zaudēs tiesības veikt jebkāda veida operācijas.

"Es to nenovēlu nevienam. Es nekad neļautu to darīt ar sevi, jo ir daudz sliktāku lietu par nāvi," 

sacīja ASV Neiroloģijas ķirurgu asociācijas prezidents Hants Batjers. "Galvas savienošana ar atsevišķu ķermeni varētu rezultēties iepriekš nepieredzēta līmeņa vājprātā."

Asociācijas prezidents Spiridonovu nosauca par traku, ka viņš ir gatavs uz šādu operāciju. "Savienot svešu ķermeni ar citu galvu esot neprāts, jo nav paredzama abu atsevišķo daļu savstarpējā reakcija," teica Batjers.

Šīs operācijas sarežģītākā vai riskantākā daļa nebija pati operācija. Visgrūtākais posms būtu pēc operācijas -  pacients uz mēnesi jāiemidzina medicīniski izraisītā komā, lai dotu laiku atveseļoties. Tas bija arī vajadzīgs, lai galva pieņemtu donora ķermeni. Pat ja tā ir medicīniski izraisīta koma, tā joprojām būtu bīstama procedūra, no kuras viņš var nekad nepamosties. Šis bija vienīgais arguments, ko ķirurgs Kanavero nevarēja apstiprināt - vai galva pieņemtu donora ķermeni?

Profesors Rens Sjaopins no Harbinas Medicīnas universitātes jau vairākus gadus ir pārbaudījis šīs procedūras ticamību un perspektīvas, eksperimentējot ar pelēm. Viņa pirmā veiksmīgā galvas transplantācija pelei notika 2015. gadā. Divu mēnešu laikā pele bija pilnībā atguvusi visas ķermeņa kustības. Profesora iepriekšējie mēģinājumi gan izvērtās nesekmīgi. Neveiksmju galvenais cēlonis - operāciju laikā transplantējamās galvas smadzenes nesaņēma pietiekami daudz skābekļa, tāpēc notika neizbēgami smadzeņu bojājumi.

"Senāk mēs sapņojām, ka dosimies kosmosā, un galu galā mēs to arī izdarījām. Mēs pat nokļuvām uz Mēness. Tas, kas šodien var šķist neiespējams, rīt var jau būt iespējams." teica profesors Sjaopins.

Profesors secināja, ka cilvēka organisms ir krietni sarežģītāks nekā peles organisms, tāpēc viņa nākamais izaicinājums bija veikt tādu pašu procedūru ar pērtiķiem, kas ir cilvēka organismam vislīdzīgākais dzīvnieks. 

Sjaopins uzzināja par ķirurga Kanavero iecerēto plānu un, lai palīdzētu viņam pierādīt, ka pasaules mediķi un neiroķirurgi kļūdās, mēģināja veikt galvas transplantāciju diviem pērtiķiem. Šī procedūra izrādījās veiksmīga.

Kāpēc nenotika pirmā galvas transplantācija cilvēkam?

Sākotnēji unikālo operāciju bija paredzēts veikt 2017. gadā, taču Kanavero bija jāpārceļ tās datums, kamēr viņš turpināja sagatavošanās darbus. Nākamais datums bija 2018. gada oktobris, tomēr arī tad nekas nenotika.

2019. gadā 33 gadus vecais Valērijs paziņoja, ka izstājas no šī projekta.

"Es nevaru mūžīgi gaidīt operāciju. Mans stāvoklis šķiet stabils," 2019. gadā intervijā medijiem sacīja Valērijs, kurš tobrīd dzīvoja Floridā. "Esmu laimīgs, ka esmu precējies. Man tagad ir skaists bērns, un es vadu savu uzņēmumu."

Tiek ziņots, ka 2017. gada nogalē Valērijs apprecējās ar IT speciālisti Anastasiju Panfilovu un viņiem piedzima dēls. Spiridonovs norādīja, ka dēls nav pārmantojis viņa slimību.

"Es nevaru atstāt viņus bez savas uzmanības pat uz dažiem mēnešiem," teica Valērijs par laiku prom no ģimenes, ja viņš piekristu operācijai.

Anastasija medijiem pastāstīja, kā viņa iepazinās ar Valēriju. Abi dzīvojuši vienā pilsētā un saskatījušies darbā, taču vēlāk sākuši satikties. Anastasija norāda, ka viņus saistījusi savstarpējā ķīmija un ka viņu vienmēr vilinājuši vīrieši ratiņkrēslā.

"Šādi cilvēki ir daudz dziļāki, jūtīgāki, uzticīgāki, labestīgāki, kā arī viņi parasti ir ļoti gudri. Vai tas nav galvenais?" medijam "The Sun" stāstīja Anastasija.

Pēc 2019. gada Valērija vārds publiskajā telpā vairs neparādījās. Apstājās arī Kanavero centieni veikt pirmo galvas transplantācijas operāciju cilvēkam.