Pusaudži un pieaugušie aizvien biežāk izjūt spriedzi par karadarbību Ukrainā, kas var pārtapt agresijas izpausmēs, skaidroja Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.
Pusaudži un pieaugušie aizvien biežāk izjūt spriedzi par karadarbību Ukrainā, kas var pārtapt agresijā, norāda psihoterapeits (1)
Gan viņš, gan viņa kolēģi Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrā novērojuši, ka jauniešiem kara tēma konsultācijās bija kļuvusi aktuāla jau vairākas dienas pirms ceturtdienas notikumiem, kad Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.
"Daļai tas bijis kā emocionāls satricinājums, citi baidījušies un izmisīgi raudājuši par to, kas notiek.
Arī šodien daudzi vecāki zvana un cilvēki raksta internetā, vaicā par šīm lietām un pārdzīvo. Domāju, ka šobrīd reti kuru situācija Ukrainā nav skārusi," uzskata Konstantinovs.
Psihoterapeits norādīja - jo augstāka spriedze, jo grūtāk to ir kontrolēt, izturēt konfliktus, tādēļ cilvēki sāk tos risināt neadekvātos ceļos, piemēram, ar agresiju.
Viņš atzina, ka ir saņēmis zvanus no divām skolām, kuras ziņoja par karadarbības dēļ izraisītās agresijas izpausmēm skolēnu vidū, taču norādīja, ka šāda situācija bija gaidāma. Līdzīgi gadījumi jau bijuši Covid-19 pandēmijas sākumā, kad sabiedrībā bija sakāpināta spriedze un neziņa par notiekošo.
"Jaunieši uztver daudz un spriedze kaut kā lauzīsies uz āru, tostarp diezgan neadekvātos veidos.
Šobrīd tā ir pieaugušo atbildība - ne tikai palīdzēt pusaudžiem šo spriedzi mazināt, bet arī piekontrolēt to," norādīja Konstantinovs.
Viņš uzsvēra, ka tuvākajā laikā spriedze būs sakāpināta un no tā nav iespējams izvairīties, tādēļ pieaugušajiem skolās ir jāvelta gan laiks, gan uzmanība klases klimata sakārtošanai, lai tajā visi varētu justies droši.
"Arī ikdienā zinām, ja cilvēks ir sadusmojies, noguris, tad viņš drīzāk pateiks kādu rupjību. Tas ir normāli, un tai spriedzei sabiedrībā ir kaut kur jāpaliek, bet ir svarīgi padomāt, ko ar to varam darīt un kā to atrisināt.
Ja spriedze izpaužas kā agresija, tas liecina par tādiem nekonstruktīviem vai nelabiem veidiem, kā to spriedzi risināt," uzskata Konstantinovs.
Jau vēstīts, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā kaimiņvalstī no dažādām pusēm ceturtdienas rītā iebrucis Krievijas karaspēks.
Ukrainas armija iesaistījusies smagās aizstāvēšanās kaujās ar agresoriem.
Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, draud Maskavai ar ļoti nopietnām sankcijas, kuras sola ieviest visdrīzākajā laikā.