Īsumā par sankcijām pret agresoru un kā šie mēri var ietekmēt Eiropu

Kas ir sankcija?

Sankcija ir sods, ko viena valsts piemēro citai valstij, bieži vien, lai apturētu tās agresīvo rīcību vai starptautisko tiesību pārkāpumus.

Sankcijas bieži ir paredzētas, lai kaitētu valsts ekonomikai vai atsevišķu pilsoņu, piemēram, vadošo politiķu, finansēm.

Tie ir vieni no stingrākajiem pasākumiem, ko valstis var piemērot, izņemot karu.

Kas pašlaik tiek apspriests?

Sankcijas varētu tikt paplašinātas, iekļaujot aizliegumu Krievijas gāzes un naftas importam.

Pašlaik ES no Krievijas importē ceturto daļu naftas un 40% gāzes. Tas nozīmē, ka dalībvalstis katru dienu agresoram maksā simtiem miljonu eiro.

Lai gan Vācija ir iepauzējusi gāzes vada "Nord Stream 2" no Krievijas atvēršanu, sankcijas pret naftu un gāzi līdz šim tikušas izslēgtas, jo tās atstātu būtisku ietekmi arī uz Eiropu.

Tomēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens šobrīd atrodas Eiropā sarunās ar Rietumu sabiedrotajiem, un viņi pēta iespēju aizliegt Krievijas naftas importu.

Tikmēr Vašingtonā ASV senatori apspriež likumprojektu, kurā ierosināts aizliegt Krievijas naftas importu, un to atbalsta gan republikāņi, gan demokrāti.

Kādas sankcijas Rietumu valstis jau ir noteikušas?

Finansiāli mēri

Rietumu līderi ir iesaldējuši Krievijas centrālās bankas aktīvus, ierobežojot tās iespējas piekļūt 630 miljardu dolāru vērtajām naudas rezervēm.

ASV, ES un Lielbritānija ir arī aizliegušas cilvēkiem un uzņēmumiem veikt darījumus ar Krievijas centrālo banku un tās finanšu ministriju.

Atsevišķas Krievijas bankas tiks izņemtas arī no SWIFT sistēmas, kas nodrošina netraucētu naudas pārskaitījumu pāri robežām. Aizliegums aizkavēs maksājumus, ko Krievija saņem par naftas un gāzes eksportu.

Spiediens uz pietuvinātiem indivīdiem

Rietumu valdības ir noteikušas sankcijas dažām personām, tostarp ietekmīgiem, Kremlim tuvu stāvošiem, turīgiem biznesmeņiem, kas tiek saukti arī par oligarhiem.

Sankcijas ir piemērotas arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa ārlietu ministram Sergejam Lavrovam. Viņu aktīvi ASV, ES, Lielbritānijā un Kanādā tiks iesaldēti. ASV viņiem abiem ir noteikusi aizliegumu ieceļot valstī.

ES, Lielbritānija, ASV un Kanāda ir izveidojušas transatlantisko darba grupu, lai identificētu un iesaldētu to personu un uzņēmumu aktīvus, kurām tiek piemērotas sankcijas.

Lielbritānija ierobežo "zelta vīzu" pārdošanu, kas ļāvušas bagātajiem krieviem iegūt tiesības uzturēties Lielbritānijā.

Imports un eksports ar Krieviju un ceļošana

Lielbritānija, ES, ASV un citi paziņojuši par ierobežojumiem produktiem, kurus var sūtīt uz Krieviju.

Tie ietver divējādi lietojamas preces — tādas, ko var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām, piemēram, ķīmiskās vielas vai lāzerus.

ES mērķis ir panākt, lai Krievija nevarētu modernizēt tās naftas pārstrādes rūpnīcas. Aizliegta ir arī lidaparātu un lidošanai nepieciešamā aprīkojuma pārdošana Krievijas aviokompānijām.

ASV ir pievienojušās Lielbritānijai, ES un Kanādai, aizliedzot jebkādus lidojumus uz Krieviju no savas gaisa telpas.

Kā ar Baltkrieviju?

Krievijas kaimiņvalsts Baltkrievija, kas apsūdzēta par palīdzēšanu Krievijai iebrukt Ukrainā, arī saskaras ar jaunām sankcijām papildus tām, kas tika noteiktas pēc strīdīgajām vēlēšanām 2020. gadā.

ES apņēmās pārtraukt Baltkrievijas "svarīgāko nozaru", tostarp tabakas, koksnes un cementa, eksportu.

Tā arī ievieš tādus pašus divējādi lietojamu preču ierobežojumus, kādus tā noteica Krievijai, un paziņoja, ka sodīs tos, kas "palīdzēs Krievijas kara noziegumos".

ASV noteica sankcijas vairākām Baltkrievijas personām un organizācijām, tostarp valstij piederošām bankām un drošības uzņēmumiem.

Lielbritānija sodīja četras augstākās aizsardzības amatpersonas un divus militāros uzņēmumus.

Kā Krievija reaģēja uz sankcijām?

Krievija vairāk nekā divas reizes palielināja savu bāzes procentu likmi, cenšoties apturēt rubļa kritumu, kas pēc sankciju ieviešanas samazinājās par 30% pret ASV dolāru.

Krievija bloķē procentu maksājumus ārvalstu investoriem, kuriem ir valdības obligācijas, un aizliedz Krievijas uzņēmumiem maksāt ārvalstu akcionāriem.

Ārvalstu investori glabā Krievijas akcijas un obligācijas desmitiem miljardu dolāru vērtībā. Krievija ir atturējusi viņus pārdot šos aktīvus.

ES ir noraizējusies, ka daudzi turīgie krievi tagad konvertē savus rubļa ietaupījumus kriptovalūtās, piemēram, Bitcoin, lai apietu sankcijas, jo daudzas no pasaules lielākajām kriptovalūtu biržām atsakās noteikt vispārēju aizliegumu Krievijas klientiem.

Krievijas Ārlietu ministrija ir piedraudējusi vērsties ar savām sankcijām pret Rietumiem. Tās var ietvert gāzes piegādes samazināšanu vai pārtraukšanu pilnībā.