Desmit gadu laikā Latvijai tā arī nav sanācis ieviest visaptverošu saziņas rīku iedzīvotājiem - digitālo e-pastu. Šādam rīkam vienmēr bijis potenciāls būt nozīmīgam veselības aprūpes jomā, lai aicinātu cilvēkus uz izmeklējumiem, kā arī pašvaldību darbā, lai ziņotu par jaunumiem. Kāpēc Latvijā nesokas ar vienota digitālā e-pasta ieviešanu, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Vienots digitālais e-pasts būtu noderīgs arī Covid-19 pandēmijas laikā, tādā veidā iedzīvotājus informējot par ierobežojumiem un pēcāk par vakcinēšanās iespējām. Arī šobrīd, norisinoties Krievijas iniciētajam karam Ukrainā, cilvēkiem ir nepieciešams uzzināt precīzu informāciju, kas un kā jādara.
Dānija bija pirmā valsts pasaulē, kura 2014. gadā kā obligātu prasību noteica katram iedzīvotājam, kas vecāks par 15 gadiem, ieviest digitālo pastkasti. Šādas ierīces funkcijas ir nepieciešamas valsts pārvaldēm, pašvaldībām, bankām, slimnīcām, un arī pašiem cilvēkiem.
Šobrīd digitālo rīku "Digital Post" lieto ap 4,8 miljoni Dānijas iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 90% no visiem valsts iedzīvotājiem. Iedzīvotāji ir šī rīka vienā galā, bet otrā – visas valsts, pašvaldības un arī privātās iestādes. Saziņa var notikt abpusēji. Platformu, kas to visu nodrošina, sauc "e-Boks", un, lai tajā reģistrētos, tiek lietots digitālais paraksts.
Latvijas un Dānijas dubultpilsone Amanda Rasmusena pēc studēšanas Dānijā atgriezusies Latvijā, bet ziņas no Dānijas saņem joprojām.
Amanda, salīdzinot Latvijas situāciju ar pieredzi Dānijā, atzina, ka Latvijā nekad neko nav saņēmusi uz savu e-pastu. Viņa stāstīja: "Man vajadzēja pierakstīties pie ārsta, un tad sākās lielā meklēšana – kur, kas, kā, ko?
Vai tas vispār strādā? Vai vispār to kāds lieto? Tā komunikācija, manuprāt, Latvijā ir tāda - cik tu pats gribi zināt, tik tu zināsi."
Oficiālā e-pasta sistēma Latvijā "eAdrese" tika izveidota sešus gadus vēlāk nekā paredzēts – 2018. gadā. Šobrīd oficiālo e-pasta adresi ir aktivizējuši aptuveni 38 tūkstoši lietotāju jeb 2% no visiem Latvijas cilvēkiem.
"eAdrese" ir vide, kur savā starpā, pirmkārt, oficiāli sazinās pašas valsts iestādes, otrkārt, tai pieslēdzas iedzīvotāji, treškārt, ciešā saziņā ir arī visas juridiskās personas, privātie uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamība komunicēt ar valsti un iedzīvotājiem.
Pašlaik tas kā obligāts rīks ir noteikts valsts iestādēm, tomēr juridiskajām personām kā obligāts tas iecerēts no 2023. gada, savukārt iedzīvotāji aicināti pieteikties brīvprātīgi.
Portālā "Latvija.lv" ir sadaļa "Izveidot savu e-adresi". Lai to izdarītu, nepieciešama ID karte un autentifikācijas procedūras veikšana. Saziņa var notikt, kad izdarīti visi soļi.
Valsts iestādes pienākums ir atbildēt iedzīvotājam uz nosūtītajiem e-pastiem. Ja iedzīvotājs ir izveidojis šādu oficiālo e-pastu, tad turpmāk visi sūtījumi no valsts iestādēm tiks sūtīt tikai uz to, nevis uz deklarēto adresi vai citu e-pastu.
Valsts kontroles viens no aizrādījumiem ir, ka "eAdresē" pielietotā autentificēšanās jeb pieteikšanās sistēma "eAdresei" cilvēku vidū nav pārāk populāra.
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols atzina, ka iedzīvotāji ikdienā nav raduši izmantot eID kartes un "eParakstsMobile" kā elektroniskos identifikācijas līdzekļus, kas ir nepieciešami "eAdreses" izveidei un lietošanai.
Tāpat Ozols vērsa uzmanību uz faktu, ka "eAdreses" plašāka lietošana privātpersonu vidū būs ierobežota, ja netiks atrisināts jautājums par kvalificētu elektroniskās identitātes apliecināšanas līdzekļu lietošanu ikdienā.
Vēl viens krīzes risinājums, kur, cenšoties uzrunāt cilvēkus, glābiņu ir meklējusi gan Veselības, gan Aizsardzības ministrija, ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma, kas, tiesa, domāta gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju saziņai nodokļu jautājumus.
Bet tajā lietotāju skaits 1,5 miljoni. 2020. gadā Veselības ministrija šajā vietnē cilvēkus centās sasniegt vakcinācijas jautājumos, savukārt Aizsardzības ministrija izplatīja informāciju, kā rīkoties krīzes situācijā, aicinot apmeklēt portālu "sargs.lv".
