Astoņas reizes, kad mēģināja nogalināt Putinu. Kā Kremļa saimnieks sevi aizsargā?

Salīdzinot ar citiem PSRS un Krievijas vadītājiem Vladimirs Putins šajā ziņā ir līderpozīcijās, ja runā par atentāta mēģinājumiem. Vēsturniekiem ir zināmi trīs gadījumi, kad uzbrukumi bija plānoti pret Leonīdu Brežņevu, toties Mihails Gorbačovs un Boriss Jeļcins šādi bija apdraudēti tikai pa vienai reizei katrs.

1. Putinu plānoja nogalināt viņa mentora bērēs

Pirmais mēģinājums nogalināt Putinu, saskaņā ar Federālā apsardzes dienesta vadītāja Sergeja Devjatova teikto, bija plānots 2000. gada 24. februārī Sanktpēterburgā, politiķa Anatolija Sobčaka bērēs. Sobčaku mēdz uzskatīt par Putina mentoru, kurš bijušo VDK darboni pirmo reizi iecēla uz politiskās skatuves. 

Atentātu gatavojās īstenot "nevis kāds psihopāts, bet gan konkrēta organizācija". Šis atentāts tika novērsts, lietojot nestandarta drošības pasākumus, kas turpmāk tiks īstenoti, kamēr vien nebūs pilnībā neitralizēti draudi – "karu zaudējušie čečenu līderi", sacījis Devjatovs.

2. Atentāts neformālā pasākumā Ukrainā

Otrs mēģinājums nonāvēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu bijis neformālā NVS samita laikā Jaltā, 2000. gada 18.-19. augustā. Toreiz apgalvots, ka informācija par plānoto atentātu iegūta no ārzemēm. Izmeklēšanas gaitā aizturēti četri čečeni un vairāki cilvēki no Tuvo Austrumu valstīm. Samitā piedalījās Azerbaidžānas, Gruzijas, Tadžikistānas un vairāku citu valstu prezidenti, taču šo personu motīvi bija vērsti tikai uz Putina nogalināšanu, liecina neoficiāla informācija.

3. Neīstenotais mēģinājums no apmācīta irākiešu terorista

Trešais publiskais paziņojums par atentāta gatavošanu pret Putinu izskanēja 2001.gada oktobrī. Toreiz Azerbaidžānas specdienesti paziņoja, ka viņiem ir izdevies novērst uzbrukumu Putinam, kas bija plānots viņa vizītes laikā Baku 9.-10. janvārī. Teroraktu pret Krievijas līderi gatavoja Irākas pilsonis Kjanans Rostans, kas bija apmācīts teroristu nometnēs Afganistānā. Azerbaidžānā viņu tiesāja aiz slēgtām durvīm, piespriežot 10 gadu cietumsodu.

4. "Man ir jānocērt Putinam galva"

Tikai mēnesi vēlāk pēc atentāta mēģinājuma Azerbaidžānā tika izteikts vēl viens drauds, un šoreiz to varētu uzskatīt par tuvu un personisku. Kāds vīrietis iebrauca Kremļa kompleksā, izkāpa no automašīnas, lai runātu ar apsardzes darbiniekiem. Vīrietis apsargiem teicis: "Mani sauc Ivans Zaicevs. Es esmu Krievijas prezidents. Tagad aizvediet mani pie Vladimira Putina!" Pārsteigtie apsardzes darbinieki pārbaudīja viņa dokumentus un pēc tam aizsūtīja Zaicevu uz tuvāko slimnīcu medicīniskai izmeklēšanai.

Medijs "Pravda", atsaucoties uz ārstu teikto, ziņoja, ka Zaicevs jau 2001. gadā bija mēģinājis izdarīt to pašu un abas reizes aizrautīgi stāstījis, ka vēlas nogalināt Putinu.

Psihiatriem viņš stāstīja, ka Putins atvedis uz Krieviju nacismu un ka viņš ir slepenais spiegs. "Man ir jānocērt Putinam galva," viņš rakstīja savā dienasgrāmatā.

Viņš bija pārliecināts, ka atriebj savu brāli, kurš pirms dažiem gadiem gāja bojā, viņam nocērtot galvu.

5. Sprādzienbīstamas ceļazīmes pie Kremļa

Tiek uzskatīts, ka nākamais mēģinājums noticis 2002. gada novembrī, kad Putinam bija paredzēts braukt pa Rubļevas-Uspenskoje šoseju netālu no Kremļa. Kāda cilvēku grupa apgalvoja, ka uz šosejas viņi uzstāda jaunas ceļazīmes. Tikai dažas stundas vēlāk kāds plašsaziņas līdzeklis ziņoja, ka gar šoseju atrasti 40 kilogrami sprāgstvielu, kas bija sagatavotas detonācijai, taču vēlāk tās pazudušas. Putina automašīnas maršruts tika mainīts. Medijs "Pravda" ziņo, ka joprojām amatpersonas atsakās komentēt šo gadījumu un noliedz, ka tas jebkad ir noticis.

6. Pašnāvnieku grupas Irānā gaida Putinu

Ziņas par sesto atentātu pret Krievijas prezidentu viņa vizītes laikā Irānā 2007. gadā tika saņemtas telefoniski Krievijas vēstniecībā Teherānā. 16.-17. oktobrī kļuva zināms, ka šī nolūka īstenošanai tiekot gatavotas vairākas teroristu pašnāvnieku grupas. Zvanītājs ziņojis, ka Krievijas prezidentam vajadzētu atturēties no Irānas apmeklējuma, ja viņš nevēlas kļūt par uzbrukuma upuri.

7. Snaiperis Sarkanajā laukumā

Septītā reize, kad Putinu kāds plānoja nogalināt, bija 2008. gada 2.martā. Toreiz notika prezidenta vēlēšanas un netālu no Kremļa tika aizturēts vīrietis ar snaipera šauteni. Tas bija 24 gadus vecais Tadžikistānas pilsonis Šahvelads Osmanovs. Jau vairākas dienas pirms viņa aizturēšanas Krievijas Federālais drošības dienests bija saņēmis informāciju par atentāta gatavošanu. Minētās dienas vakarā Maskavas Sarkanajā laukumā bija plānots koncerts. Fakts, ka to apmeklēs gan prezidents Vladimirs Putins, gan arī Dmitrijs Medvedevs, toreiz nebija nekāds noslēpums. Abi bija plānojuši no Kremļa vārtiem kājām doties uz koncerta norises vietu.

8. Mēģina uzspridzināt Putina auto Maskavā

Savukārt pēdējais plašāku publicitāti ieguvušais gadījums, kas bija saistīts ar it kā plānotu atentātu pret Putinu, bija 2012.gada februārī. Tolaik, pateicoties Ukrainas un Krievijas specdienestu sadarbībai, Odesā tika aizturēti trīs Krievijas pilsoņi, kas it kā bija plānojuši šo uzbrukumu. Tiesībsargājošās iestādes apgalvoja, ka viņi bija iecerējuši uzspridzināt Krievijas prezidenta automašīnu Maskavā uzreiz pēc vēlēšanām. Spridzeklis Maskavā ticis nogādāts jau 2007.gadā un paslēpts Kutuzova prospektā.

Kāds vārdā neminēts Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieks savukārt atzinis, ka ar šīm sprāgstvielām būtu pieticis, lai sarīkotu pietiekami spēcīgu sprādzienu.

"Tas būtu nopietns sprādziens," Pirmajam kanālam sacījis informācijas avots FDD.

Aizturētie bijuši izsludināti starptautiskā meklēšanā.

"Ņemot vērā to, ka "atentātu pret Putinu" vienreiz jau atklāja pirms četriem gadiem tieši pirms vēlēšanām, - pat nekomentēšu," 

savā sociālā tīkla "Facebook" lapā raksta viens no koalīcijas "Par Krieviju bez patvaļas un korupcijas" veidotājiem Vladimirs Milovs.

Tomēr dažos Krievijas politiķos ziņas par šā nozieguma atklāšanu nevieš uzticību.

Tolaik Maskavas žurnālists Gamids Gamidovs blogā liberālās radiostacijas "Eho Moskvi" tīmekļa vietnē uzdod jautājumu -

kāpēc par atentātu sabiedrība uzzina tikai tagad, kad līdz Krievijas prezidenta vēlēšanām atlikusi nepilna nedēļa?

"Kāpēc informāciju par atentātu tik ilgi slēpa? Atbilstoši ziņojumam galveno aizdomās turamo Vladimira Putina atentāta lietā Ādamu Osmajevu notvēra 4.februārī. Nolēma pagaidīt un paziņot tieši pirms vēlēšanām, lai kārtējo reizi prezidenta vēlēšanu sacensības favorītam piešķirtu lielāku nozīmīgumu?" vaicāja žurnālists.

"Šāds priekšvēlēšanu paņēmiens ir nedaudz novecojis. Mūsdienās nedēļu pirms vēlēšanām tas izskatās diezgan bērnišķīgi un savā ziņā var pavērsties pret Putinu. Jāmaina viņam polittehnologi. Cilvēki taču nav muļķi," tolaik norādīja Gamidovs.

Putins atklāj "noslēpumu"

2017. gadā uz Krieviju devās slavenais amerikāņu kinorežisors Olivers Stouns, kurš veidoja filmu par Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu. Intervijā Putins atklāti runāja par mēģinājumiem viņu nogalināt, tolaik lēšot, ka bijuši pieci mēģinājumi viņu nogalināt. Putins atzina, ka pat lūdzis padomu citam līderim, kuram šajā jomā bija daudz lielāka pieredze.

Putins savulaik jautāja Kubas prezidentam Fidelam Kastro par Kubas drošības dienestu. ASV mediji 2016. gadā ziņoja, ka Kastro bija piedzīvojis vairāk nekā 600 slepkavības mēģinājumu. Kastro nodzīvoja līdz 90 gadu vecumam (nomira 2016. gadā), tāpēc skaidrs, ka nevienam tas neizdevās.

"Es par to runāju ar Kastro. Viņš man teica: "Vai tu zini, kāpēc es vēl dzīvoju? Jo es vienmēr biju tas, kurš personīgi rūpējās par savu drošību"."

Putins piebilda: "Es daru savu darbu, un apsardzes darbinieki dara savu darbu, un līdz šim viņi joprojām to dara diezgan veiksmīgi," 2017. gadā skaidroja Putins.

VIDEO: Putins skaidro par atentāta mēģinājumiem

"Musketieri" un aizsargtērpi. Kā Putins aizsargājas no draudiem?

Apsargi ar ložu necaurlaidīgiem portfeļiem un jaudīgām pistolēm, dublieri un ēdienu degustētāji - tie ir tikai daži no veidiem, kā Krievijas diktators sevi pasargā no iespējamiem slepkavām un apvērsuma rīkotājiem.

Daļa ekspertu uzskata, ka Putins ir apsēsts gan ar savu drošību, gan veselību - mēģina aizsargāt sevi no slepkavām un par katru cenu izvairās no Covid-19.

Šā gada sākumā publicētajās fotogrāfijās redzams, ka viņš tiekas ar pasaules valstu līderiem un pat saviem padomdevējiem, sēžot ārkārtīgi garu galdu pretējos galos, lai saglabātu vismaz sešu metru distanci. 

2020. gada aprīlī Putins aizsargtērpā apmeklēja slimnīcu Maskavā, kur ārstēja Covid-19 pacientus.

Putina miesassargi, kas sevi dēvē par viņa musketieriem, ir īpaša Krievijas Federālā drošības dienesta jeb FDD vienība, kuras pirmsākumi meklējami 1881. gadā, kad Krievijas cars Aleksandrs III apgādāja sevi ar apsardzi, jo viņa tēvu ar spridzekli nogalināja revolucionārs.

Liela daļa informācijas par elitāro dienesta darbību nāk no prokremliskām interneta vietnēm.

Valsts iestādes mājaslapā teikts, ka Putina miesassargi tiek atlasīti pēc vairākām īpašībām - "operatīvā psiholoģija", fiziskā izturība un spēja izturēt aukstumu un nesvīšana karstumā.

Tiek ziņots, ka "muskatieri" ir apgādāti ar īpašiem portfeļiem, kas kalpo kā vairogi Putina aizsardzībai. Tāpat viņu īpašumā ir Krievijā ražotas "9 mm SR-1 Vektor" pistoles, kuru lodes var izurbties cauri bruņām.

Arī Putina ceļojuma plānošanā notiek laicīgi drošības pasākumi. Iepriekš izveidotas komandas vairākus mēnešus pirms ceļojuma izpēta galamērķi, pārbaudot, kāda varētu būt sabiedrības reakcija, un pat to, vai attiecīgo teritoriju varētu skart slikti laikapstākļi vai dabas katastrofas.

Vietās, kur Putins gatavojas uzturēties, tiek veikta pārbaude, uzstādītas speciālas traucēšanas ierīces, lai novērstu bumbas detonēšanu no attāluma, bet tehniķi veic mobilo tālruņu un citu ierīču elektronisko uzraudzību.

Ceļā Putins dodas smagi bruņotu mikroautobusu konvoja vidū, kurā atrodas militārie specdienesti, kas bruņoti ar AK-47, prettanku granātmetējiem un pārnēsājamām pretgaisa raķetēm.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka, Putinam izejot sabiedrībā, viņu ieskauj četri "apsardzes gredzeni", sākot ar viņa personīgajiem miesassargiem. Citi  apsargi paslēpušies pūlī, vēl citi izvietoti pa perimetru, bet snaiperi izvietoti uz apkārtējiem jumtiem.

2018. gadā tika iemūžināts, kā reaģē viens no miesassargiem kad slavenais jauktās cīņas (UFC) meistars Konors Makgregors apskāva Putinu, kad viņi pozēja medijiem Pasaules kausa izcīņā futbolā, kas norisinājās Krievijā. Video redzams, kā miesassargs uz mirkli iziet uz priekšu, stingri palūkojas uz Makgregoru un ar žestu liek cīkstonim ātri ņemt roku no Putina.

VIDEO: Makgregoram liek noņemt roku no Putina

FDD ir arī plašas pilnvaras veikt operācijas un izmeklēšanas, tostarp veikt elektronisko noklausīšanos, atvērt pastu, pārmeklēt mājokļus, konfiscēt transportlīdzekļus, aizturēt un nopratināt aizdomās turētos.

Putina dubultnieks un degustators

Tiek ziņots, ka Putina miesassargi ir jānomaina, kad tie sasniedz 35 gadu vecumu, taču viņi var tikt apbalvoti ar jauniem ietekmīgiem amatiem - reģionu gubernatoru, federālo ministru, īpašo dienestu komandieru un prezidenta administratoru amatiem.

2016. gadā portāls "Russia Beyond" norādīja uz sen izplatītajām baumām, ka FDD dažkārt izmanto "Putina dubultnieku", lai nodrošinātu diktatora drošību.

Vēlāk Putins atzina, ka viņam tika piedāvāts dublieris, kad viņš vairākkārt devās uz Čečeniju, kur Krievija 2000. gadu sākumā cīnījās ar separātistiem. 2020. gadā viņš apgalvoja, ka "atteicies no šiem dublieru ķermeņiem" ikreiz, kad šis temats tika apspriests.

Vairāki avoti vēsta, ka Putinam arī ir speciāls degustators, kas pārbauda katru viņam pasniegto maltīti un pārliecinās, ka ēdiens nav saindēts, apgalvo "Šefpavāru kluba" ("Club des Chefs des Chefs") kulinārijas organizācijas dibinātājs, kura biedri gatavo ēdienus valstu vadītājiem un monarhiem visā pasaulē.

"Degustatori joprojām pastāv, bet tikai Kremlī, kur ārsts kopā ar šefpavāru pārbauda katru ēdienu," Žils Bragārs 2012. gadā teica laikrakstam "Telegraph".